Agresoram karā Ukrainā aizvadīti divi asiņainākie mēneši līdz šim; zaudējumi arī ziemeļkorejiešiem

Šonakt Krievija veica kārtējos uzbrukumus Ukrainas pilsētām ar trieciendroniem “Šahed”. Galvaspilsētā Kijivā bija dzirdami sprādzieni, bet varasiestādes ziņoja par pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību. Pagaidām nav ziņu par uzbrukumu sekām.

Zaudējumi joprojām milzīgi

ASV domnīca “Kara izpētes institūts” savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē raksta, ka Krievijas karaspēks janvārī turpināja ciest milzīgus zaudējumus, neraugoties uz to, ka uzbrukumu temps bija samazinājies, salīdzinot ar pagājušā gada pēdējiem mēnešiem.

Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņojusi, ka janvārī frontē nogalināti 48 240 Krievijas karavīru,

tādējādi tas krieviem kļuva par otru nāvējošāko mēnesi kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī.

“Kara izpētes institūts”, analizējot ģeolokācijas datus, noskaidrojis, ka Krievijas spēki janvārī Ukrainā un Kurskas apgabalā ieņēma aptuveni 498 kvadrātkilometru lielu teritoriju jeb aptuveni 16,1 kvadrātkilometru dienā. Saskaņā ar aprēķiniem Krievijas spēki zaudēja aptuveni 96 karotājus uz vienu ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru.

Pērn decembrī krita 48 670 Krievijas karavīru, kas bija iebrucēju lielākie dzīvā spēka zaudējumi mēneša laikā pilna mēroga karā. “Kara izpētes institūta” analītiķi apgalvo, ka decembrī Krievijas spēki Ukrainā un Kurskā iekaroja 593 kvadrātkilometrus lielu teritoriju. Tas nozīmē, ka Krievija zaudēja 82 karavīrus uz vienu ieņemtās teritorijas kvadrātkilometru.

“Kara izpētes institūts” secina, ka janvārī, salīdzinot ar decembri, Krievijas spēki ieņēma par aptuveni 100 kvadrātkilometriem mazāku teritoriju, taču dzīvā spēka zaudējumi bija gandrīz tik pat lieli.

Ziemeļkoreju atvelk milzīgo zaudējumu dēļ

Lielus dzīvā spēka zaudējumus Kurskas apgabalā piedzīvoja arī tur ievestie papildspēki no Ziemeļkorejas. Dienvidkorejas izlūkdienesti paziņojuši, ka šī iemesla dēļ ziemeļkorejiešu karavīri kopš janvāra vidus vairs nav piedalījušies kaujas operācijās. Arī izdevums “The New York Times”, atsaucoties uz ASV un Ukrainas amatpersonām, pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Ziemeļkorejas karaspēks ir atvilkts no frontes līnijas milzīgo zaudējumu dēļ.

Medijs piebilda, ka ziemeļkorejieši frontē nav manīti aptuveni divas nedēļas. Taču šāda atkāpšanās varētu būt īslaicīga.

Raidsabiedrība BBC iepriekš ziņoja, ka Kurskas apgabalā līdz janvāra vidum varētu būt nogalināti aptuveni 1000 Ziemeļkorejas karavīru.

ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā paziņojusi, ka Krievija pēdējos mēnešos ir nogalinājusi arvien vairāk sagūstīto Ukrainas karavīru. Kopš pagājušā gada augusta beigām ir reģistrētas 79 sagūstītu Ukrainas karavīru slepkavības 24 atsevišķos incidentos, ko pastrādājuši Krievijas spēki.

Novērošanas misijas pārstāvji apgalvo, ka “daudzi Ukrainas karavīri, kuri padevās gūstā, vai atradās Krievijas bruņoto spēku apcietinājumā, tika nošauti uz vietas. Liecinieki arī aprakstījuši neapbruņotu un ievainotu Ukrainas karavīru nogalināšanu, teikts misijas paziņojumā.

Tramps palīdzību Ukrainai saistījis ar tās resursu piegādēm

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps palīdzību Ukrainai saistījis ar garantētām retzemju metālu piegādēm. Iepriekš viņš paziņoja, ka  notiekot sarunas ar konfliktā iesaistīto Ukrainu un Krieviju.

Tramps norādīja, ka tiek  apsvērta vienošanās iespēja ar Ukrainu, kurā tā varētu nodrošināt elektronikas ražošanā svarīgu retzemju metālu un citu lietu piegādes. Tomēr ziņa nav negaidīta, jo  Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis jau oktobrī pieminēja šos resursus savā “uzvaras plānā”. Viņš aicināja Rietumu partnerus nodrošināt īpašu vienošanos par Ukrainā pieejamo kritisko resursu kopīgu aizsardzību un par kopīgām investīcijām ekonomiskajā potenciālā un tā kopīgu izmantošanu. Vienlaikus turpinās konsultācijas par  iespējamo konflikta apturēšanu, un izskan informācija par jaunās ASV administrācijas aktivitātēm.

Svētdienas vakarā Tramps paziņoja, ka notiekot darbs ar Ukrainu, Krieviju un citām valstīm, un tiek minēta arī Ķīna un vairākas Eiropas Savienības valstis. Savukārt viņa īpašais sūtnis Kīts Kellogs paziņoja, ka abām pusēm nāksies piekāpties, ja cer vienoties par kara noregulējumu.