ĪSUMĀ:
Laikam ritot, 1,5 grādu mērķis kļūst arvien grūtāk sasniedzams.
Valstis mēnešiem ilgi nespēj vienoties par konferences darba kārtību.
Šogad pasākums simbolizēs pretstatu sadursmi.
Laikam ritot, 1,5 grādu mērķis kļūst arvien grūtāk sasniedzams
Pirms desmit gadiem Francijas galvaspilsētā pasaules valstis vienojās ievērojami samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju apjomu, lai ilgtermiņā varētu ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem divu grādu pēc Celsija atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu un tiekties noturēt to līdz pusotram grādam.
Kā liecina neatkarīgo zinātnieku projekta “Climate Action Tracker” dati, pirms Parīzes klimata nolīguma temperatūras pieaugums līdz šī gadsimta beigām tika prognozēts 3,3 līdz 3,8 grādu robežās. Minētā projekta eksperti lēš, ka pēc līguma pieņemšanas temperatūras pieaugums līdz gadsimta beigām svārstīsies 2,5 līdz 2,9 grādu robežās.
2024. gads bijis siltākais 175 gadu ilgajā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Proti, vidējā Zemes virsmas temperatūra bija 1,55 grādus augstāka nekā 1850.–1900. gada vidējais rādītājs. Attiecīgi ekspertu vērtējumā turēties pie 1,5 grāda mērķa būs ļoti grūti, ja ne neiespējami.
Valstis mēnešiem ilgi nespēj vienoties par konferences darba kārtību
COP30 dalībvalstis mēnešiem ilgi cīnās par to, ko iekļaut konferences darba kārtībā. To intervijā medijiem norādīja klimata konferences vadītājs Andrē Korreja du Lagu. Tieši darba kārtības apstiprināšana ir pasākuma pirmais plāna punkts.
Du Lagu gan valstu diskusijas par darba kārtību raksturojis kā veselīgu prioritāšu apmaiņu.
Uzņemošās valsts Brazīlijas prezidents Luiss Inasiu Lula da Silva cer, ka valstis spēs vienoties par plānu atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas. Taču, kā svētdien sarunā ar žurnālistiem norādīja konferences vadītājs du Lagu, viens no lielākajiem noslēpumiem ir tas, kādā veidā to varēs panākt un vai par to vispār būs vienprātība.
Varētu sagaidīt, ka valstis pārrunās turpmāku emisiju samazināšanu. ANO jau ir norādījusi, ka ar pašreizējiem valstu rīcības plāniem varētu nepietikt, lai ierobežotu pārkaršanu.
Aģentūra “Reuters” norāda, ka līdz pirmdienas rītam 106 valstis ir iesniegušas jaunus klimata pārmaiņu novēršanas plānus.
Tāpat aģentūras avoti pauž, ka arī šajā nedēļā vēl vairākas valstis nāks klajā ar saviem plāniem. To vidū Dienvidkoreja un Indija.
Valstis esot gatavas arī runāt par lauksaimniecības izraisīto izmešu ierobežošanu, kas bieži vien ticis atstāts novārtā, jo katrai valstij pārtikas drošībai un iedzīvotāju iztikai esot atšķirīga lauksaimniecības un lopkopības prakse.
Pasākuma vadītājs du Lagu norādīja, ka
attīstības valstis būtu vairāk gatavas iestāties par tādiem risinājumiem un tehnoloģijām, kas padarītu lauksaimniecību efektīvāku un mazāk piesārņojošu.
Tāpat, pēc “Reuters” vēstītā, valstis pārrunās gan finansiālos, gan arī rīcības mērķus, lai varētu pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
Valstis cer, ka attīstības bankas varētu veikt pietiekami daudz reformu, lai nodrošinātu lielāku līdzekļu pārdali, tai skaitā no privātā sektora, šo mērķu sasniegšanai.
Šogad pasākums simbolizēs pretstatu sadursmi
Konference notiek Belenas pilsētā, kas atrodas Amazonas upes baseina lietusmežu reģionā. Šis reģions arī ir cietis no dažādām ar klimatu saistītām un nesaistītām problēmām, tai skaitā tādām, ko raisījusi valdības politika.
Kā norāda aģentūra AFP, lai arī diplomātiskajā frontē Brazīlija aizvadītā gada laikā ir bijusi visai aktīva, vēl svētdien norises vietā notika paviljonu būvdarbi. Netrūkst arī protestu pasākuma norises vietas tuvumā.
Atvērts paliek jautājums, cik lielā mērā konferences laikā varēs redzēt būtiskas bagāto valstu un attīstības valstu viedokļu sadursmes.
Līdz ar ASV augsta līmeņa amatpersonu nepiedalīšanos COP30 lielāka uzmanība būs pievērsta citu smagsvaru nostājai.
Fonda “Polska z Natury” enerģētikas jautājumu analītiķis Daniels Čiževskis intervijā telekanālam “TVP World” skaidro, ka spēku līdzsvars jau ir izmainījies.
“Visticamāk, Eiropas Savienība būs līderis sarunās. Taču šajā procesā ES būs viena. Ir jābūt spēku līdzsvaram. Jo COP, protams, ir par klimatu. Taču tā ir sarežģīta ģeopolitiskā spēle. [..] Runājot par emisiju samazināšanu, mēs runājam arī par katras valsts ekonomiskās sistēmas pakļaušanu riskam. Tā ka sarunas būs grūtas. Ir Ķīna, kura vēlēsies lielāku ietekmi sarunās,” teica Čiževskis.
