Tiesa gan, arī šī vienošanās nāk ar kārtējām Krievijas prasībām. Lai uguns pārtraukums jūrā stātos spēkā, Kremlis pieprasa atcelt sankcijas Krievijas bankām un izvirza vēl citus nosacījumus. Tāpēc patlaban nav skaidrs, kad vienošanās izpilde varētu sākties.
Sarunās izdevies panākt progresu
Dienu pēc Ukrainas un ASV tikšanās ar amerikāņu delegāciju pirmdien tikās Krievijas pārstāvji. Sarunas ilga 12 stundas un pēc tām nekādi paziņojumi nesekoja. Kremlis otrdien no rīta izteicās, ka sarunu detaļas publiskotas netiks, vēlāk arī atsevišķi avoti teica, ka nekādas vienošanās īsti nav panāktas.
Bet pēc atkārtotas tikšanās ar Ukrainas delegāciju Baltais nams tomēr nāca klajā ar paziņojumiem. Puses esot vienojušās pārtraukt militārā spēka lietošanu Melnajā jūrā, kas garantētu drošu tirdzniecības kuģu plūsmu. Ukraina nāca klajā ar līdzīgu paziņojumu.
Baltā nama paziņojumos par atsevišķi notikušajām sarunām ar Ukrainu un Krieviju teikts, ka katra valsts “vienojās nodrošināt drošu kuģošanu, nepieļaut spēka pielietošanu un novērst komerciālu kuģu izmantošanu militāriem mērķiem Melnajā jūrā”.
Tāpat ASV palīdzēs atjaunot Krievijas piekļuvi pasaules lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksporta tirgum, samazinās jūras apdrošināšanas izmaksas un uzlabos piekļuvi ostām un maksājumu sistēmām šādiem darījumiem.
Krievija izvirza virkni prasību
Krievija pieprasa, lai pirms “Melnās jūras iniciatīvas” atjaunošanas tiktu atceltas sankcijas Krievijas uzņēmumiem un kuģiem, kas ražo un pārvadā lauksaimniecības un zivsaimniecības produkciju, kā arī minerālmēslus.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis negatīvi izteicies par šīm Krievijas prasībām, jo tās nozīmētu pret agresorvalsti noteikto sankciju vājināšanu.
Melnās jūras graudu iniciatīva bija vienošanās, kas tika panākta 2022. gada vasarā, lai ļautu gan Ukrainas, gan Krievijas kravas kuģiem vest lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru; abas puses apņēmās neuzbrukt pretējās puses kuģiem. Taču 2023. gada vasarā vienošanās beidzās, jo Krievija nepiekrita to pagarināt.
Ukrainas Aizsardzības ministrija uzsvērusi, ka Krievijas karakuģu pārvietošanās Melnās jūras austrumu daļā tiks uzskatīta par vienošanās pārkāpumu un Ukrainai būs tiesības veikt pašaizsardzības pasākumus.
Ukraine and the United States held bilateral technical consultations in Riyadh focused on the security of energy and critical infrastructure, safe navigation in the Black Sea, and the release and return of our prisoners and children.
Fulfilling the task of the President of… — Defense of Ukraine (@DefenceU) March 25, 2025
Ukrainas prezidents Zelenskis pavēstījis, ka pamiers attiecībā uz kuģošanu Melnajā jūrā un triecieniem enerģētikas objektiem stājas spēkā nekavējoties.
Vienošanās paredz apturēt uzbrukumus enerģētikas objektiem
ASV izstrādā pasākumus, lai novērstu triecienus Krievijas un Ukrainas enerģētikas objektiem, kam piekrīt gan Krievija, gan Ukraina.
“Mēs neskarsim viņu enerģētiku. Viņi neskar mūsu enerģētiku. Es domāju, ka būs miljons jautājumu un detaļu, bet uz šodienu tas izklausās šādi: katra puse neizmanto atbilstošus ieročus pret abu pušu enerģētiku,” pavēstīja Zelenskis.
Kremlis vēsta, ka šādu triecienu aizliegums būtu spēkā 30 dienas, skaitot no 18. marta, ar iespēju pagarināt šo vienošanos vai pārtraukt, ja kāda no pusēm neievēro tās nosacījumus.
18. martā notika Krievijas vadoņa Vladimira Putina un ASV prezidenta Donalda Trampa telefonsaruna, kuras laikā Putins esot piekritis uz 30 dienām apturēt triecienus pa Ukrainas enerģētikas objektiem.
Ukraina esot iesniegusi ASV delegācijas pārstāvjiem sarakstu ar objektiem, ko tā uzskata par stratēģiski svarīgiem Ukrainas infrastruktūras objektiem.
Zelenskis: Krievija patiesībā nevēlas izbeigt karu
Līdz šim vienošanās par uguns pārtraukšanu nebija stājusies spēkā, jo abas puses apsūdzēja viena otru šī pamiera pārkāpšanā. Nav skaidrs, vai šoreiz izdosies to ievērot.
Zelenskis uzskata, ka sarunas par pilnīgu uguns pārtraukšanu būs sarežģītas, jo Krievija patiesībā nevēlas izbeigt šo karu.
Kopš Ukraina piekrita ASV priekšlikumam par 30 dienu pilnīgu pamieru, Krievija spērusi tikai pavisam mazus soļus pamiera virzienā. Ukraina apsūdz Krieviju laika vilcināšanā un absolūtas intereses trūkumā panākt reālu mieru. Panākto vienošanos Zelenskis dēvē par soli pareizajā virzienā, taču esot pāragri spriest, vai iecerētais realizēsies.
ASV tikmēr sola veicināt karagūstekņu apmaiņu, civiliedzīvotāju atbrīvošanu un piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos.
“ASV un Ukraina turpinās strādāt, lai panāktu ilgstošu un noturīgu mieru,” paziņoja Baltais nams.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā ASV paziņoja, ka nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Savukārt Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām. Tikmēr Krievija izvirzījusi vairākus ultimātus, lai piekristu pamieram un tālākām sarunām.
18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Savukārt 25. marta sarunās Saūda Arābijā starp ASV un Krieviju sprieda par teritoriju un demarkācijas līnijām. Tramps arīdzan pavēstīja, ka ASV ar Ukrainu jau drīzumā varētu parakstīt līgumu par ASV līdzdalību Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvē.
