Baltkrievijas diktators Lukašenko stājies prezidenta amatā jau uz septīto termiņu

70 gadu vecais Lukašenko janvārī kārtējo reizi uzvarēja Baltkrievijas prezidenta “vēlēšanās”. Saskaņā ar oficiālo informāciju viņš esot saņēmis gandrīz 87% balsu.

Baltkrievijas opozīcija gan norāda, ka šis balsojums uzskatāms par farsu un vēlēšanu imitāciju, jo Lukašenko režīms parūpējās, lai vēlēšanās nevarētu piedalīties neviens reāls Lukašenko konkurents.

Pats vadonis gan apgalvo, ka citas tautas ar skaudību noraugās uz Baltkrievijas diktatora pārvaldīto valsti.

“Nevienam citam valsts vadītājam nav tik čaklu un uzticamu cilvēku kā jūs, baltkrievi. Tādēļ es esmu laimīgs prezidents, bet Baltkrievija ir valsts, kurā gribas dzīvot,” inaugurācijas ceremonijā pavēstīja Lukašenko.

Viņš arī kārtējo reizi centās attēlot sevi kā stabilitātes garantu, kurš pretojas naidīgo NATO valstu centieniem ievilkt Baltkrieviju karā.

“Pie mūsu mājas sliekšņa stāv NATO karaspēks un dara visu, lai ievilktu Baltkrieviju konfliktā,” apgalvo Lukašenko.

Ironiski, ka Lukašenko inaugurācija notikusi dienā, ko baltkrievu opozīcija svin kā Brīvības dienu. 1918. gada 25. martā tika pasludināta Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarība.

Today, March 25, is Belarus Freedom Day—our day of unity, courage, and hope.

We honor all political prisoners, exiles, and heroes fighting for independence and dignity.

Lukashenka’s regime is not forever; the future belongs to us.

Together, we will win. #StandWithBelarus pic.twitter.com/MT2fXc5Obu — Sviatlana Tsikhanouskaya (@Tsihanouskaya) March 25, 2025

“Šodien, 25. martā, ir Baltkrievijas Brīvības diena – mūsu vienotības, drosmes un cerību diena. Mēs godinām visus politieslodzītos, trimdiniekus un varoņus, kas cīnās par pašcieņu un neatkarību.

Lukašenko režīms nav uz mūžīgiem laikiem; nākotne pieder mums. Kopā mēs uzvarēsim!” uzsver Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, kas dzīvo trimdā Lietuvā.

Viņa aicinājusi Lietuvu nebūvēt jaunu “dzelzs priekškaru” ap Baltkrieviju, vēršoties pret baltkrieviem, kas bēg no Lukašenko režīma.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā jau vairāk nekā 30 gadu valda bijušais sovhoza (padomju saimniecības) priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.

Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.

Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti.

Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.

Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.

Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.