Tehnoloģiju, tai skaitā mākslīgā intelekta, pieaugošā ietekme uz to, kā cilvēki uztver informāciju un kā tiek veidots priekšstats par realitāti. Demokrātija un vēlēšanu process mūsdienās, tai skaitā iejaukšanās vēlēšanās un aizsardzība pret to. Praktiski rīki un veidi, kā cīnīties pret ļaunprātīgu ietekmi. Šādas ir galvenās konferences tēmas.
STRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas TelevīzijaSTRATCOM konference Rīgā Foto: Ina Strazdiņa / Latvijas Televīzija
Cik lielā mērā mākslīgais intelekts spēj ietekmēt vēlēšanu rezultātus?
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts sacīja: “Ir labas ziņas, Ir sliktas ziņas. Sliktās ziņas, ka tieši tā šis mākslīgais intelekts tiek arvien vairāk izmantots. Arī mēs redzam mūsu pētījumos. Krievija strauji sākusi viņu, tā teikt, ņemt savā arsenālā. Labā ziņa ir tā, ka tās labākās un sarežģītākās tehnoloģiju pielietošanas metodes joprojām ļaunajiem spēlētājiem nav pieejamas, un līdz ar to mums ir iespēja būt priekšā un būt jaudīgākiem šajā jomā. Tā kā katrs satricinājums vienlaicīgi arī ir iespēja, un, es domāju, to mums vajag vienkārši izmantot.”
Kā ar jebkurām jaunām tehnoloģijām – ir riski, ir iespējas, norādīja Oksfordas Universitātes profesors Pīters Frankopans. Ir jāmācās, jāapgūst, kā atsijāt slikto, atstāt labo, uzskata profesors. Kā vēsturniekam viņam tas atgādina procesus, kas notikuši cauri laiku griežiem.
“Tas ir līdzīgi kā rakstības parādīšanās pirms 5000 gadiem, kad varēja apkopot zināšanas un nodrošināt, ka viss ir uz vienas lappuses. Tad cilvēki, kas kontrolēja rakstīšanu – vai birokrāti, vai priesteri –, kontrolēja naratīvus. Tas nenozīmē, ka jūs esat bezspēcīgi, bet tas rada hierarhiju. Piemēram, priesteru kārta, kas kontrolē, ko cilvēki saka, domā un dara. Tātad, ir jāsaprot, kādi ir šie izaicinājumi un draudi, kā to regulēt, kā stiprināt labās lietas un izstumt sliktās. Vēsture var iemācīt daudz noderīgu mācību,” pauda Frankopans.
Līdzīgi uzskata arī britu-ukraiņu aizsardzības tehnoloģiju kopuzņēmuma “Trypillian” stratēģijas vadītājs Roberts Sīlijs, runājot par vēlēšanām Rietumvalstu demokrātijās un mākslīgo intelektu. Viņš uzskata, ka tā ietekmē šajā ziņā ir pārspīlēta.
“Es domāju, ka Rietumu politiķiem lielākais ir risks, ka viņi līdz galam neieklausās cilvēkos. Ir daudz fundamentālākas problēmas nekā sociālo mediju manipulācija. Bet, protams, arī tā noteikti ir problēma. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievija to dara,” sacīja Sīlijs.
Viņš ir britu Konservatīvās partijas politiķis, kurš bijis gan karavīrs, gan ārlietu korespondents, gan britu parlamenta deputāts. Viņa jaunākā grāmata “The New Total War” apskata Krievijas pieeju karam. “Krievijas karadarbība ietver visu tās rīcībā esošo instrumentu integrāciju. Tie ir gan militārie, gan nemilitārie, informatīvie rīki. Arī politiskā un ekonomiskā korupcija, ar kuru Krievija mēģinās manipulēt jebkurā valstī, kur vien varēs. Te informācijas operācijas noteikti ir svarīga sastāvdaļa,” vērtēja Sīlijs.
Un esot skaidrs, ka viens no Krievijas kara mērķiem ir radīt šķelšanos starp Ukrainu un tās Rietumu sabiedrotajiem. Īpaši tādēļ Sīlijs uzsvēra – jo vairāk palīdzības, jo lielāka ukraiņu degsme cīnīties.
