Sešas starptautiskas organizācijas kopīgā paziņojumā aicinājušas Briseli nākamajā daudzgadu budžetā rast finansējumu demokrātijas atbalstam, norādot uz sešiem priekšlikumiem, kurus būtu vēlams īstenot.
Viens no tiem ir nodrošināt Eiropas Savienībai stingrākus instrumentus, lai finansiāli sodītu dalībvalstis, kuras sistemātiski pārkāpj vienu no galvenajiem demokrātijas elementiem – tiesiskumu.
Tāpat organizāciju ieskatā demokrātijas atbalsta pasākumi būtu jāiekļauj “Global Gateway” jeb “Globālajā Vārtejā”, kas ir 300 miljardu dolāru vērts globālās investīciju iniciatīvu kopums.
Demokrātijas nekaro viena ar otru
Viena no organizācijām, kas vērsusies pie Briseles, ir Starptautiskais demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūts. Organizācijas ģenerālsekretārs Kevins Kasass-Zamora intervijā Latvijas Radio norāda arī uz citiem svarīgiem priekšlikumiem.
Starptautiskā demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta ģenerālsekretārs Kevins Kasass-Zamora Foto: Publicitātes foto
“Eiropas Savienībai ir ļoti nopietni jāņem vērā informācijas integritātes drošība, palielinot finansējumu neatkarīgiem medijiem Eiropā. Demokrātijai arī ir jābūt bloka paplašināšanās procesa centrā. Jo mēs zinām, ka šis ir būtisks brīdis, kad Eiropas Savienībai būtu jāizdara viss, lai valstis, kuras vēlāk kļūs par dalībvalstīm, ievērotu demokrātiskos principus.”
Ņemot vērā to, ka arvien vairāk līdzekļu Eiropai nepieciešams sameklēt arī savai aizsardzībai, aktuāls ir jautājums, vai lielāki aizsardzības izdevumi neatstās novārtā atbalstu demokrātiskajām vērtībām. Zamora apgalvo, ka pastāv cieša saikne starp demokrātijas atbalstu Eiropā un Eiropas drošības jautājumu mērķiem. Viņš neuzskata, ka Briselei būtu jāizvēlas starp vienu vai otru, jo demokrātijas veicina mieru un nekaro viena ar otru.
“Šeit acīmredzams piemērs, kas nāk prātā, ir – ja Krievija būtu bijusi patiesi funkcionējoša demokrātija, tā neiebruktu Ukrainā. Tātad demokrātija ir būtiska reģionālam un globālam mieram.”
Zamora arī skaidro, ka Aukstais karš tika “uzvarēts” liberālo demokrātiju dēļ. Lielas pūles tika pieliktas, lai gūtu uzvaru pār cilvēku prātiem un sirdīm dažādos reģionos, it īpaši Centrāleiropā un Austrumeiropā. Viņš arī norāda uz politiķu bieži pausto atziņu, ka tieši demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara ir tas, ko eiropieši cenšas nosargāt.
Eiropai jāspēj aizstāvēt savas vērtības
“Kad mēs sakām, ka tas, kas mums nepieciešams, ir drošāka Eiropa un Eiropa, kas spēj sevi aizsargāt, mums jāuzdod jautājums – kas ir tas, ko mēs cenšamies aizsargāt. Ja tu centies panākt, lai Eiropa ir labāk spējīga sevi aizsargāt, tātad tev ir kaut kas dārgs, ko vēlies nosargāt.
Kad politiķiem Eiropā prasa šo jautājumu, viņi atbild – “valstis kā Krievija apdraud mūsu dzīves veidu”. Labi, kāds ir jūsu dzīves veids? Mana atbilde – fundamentāls elements mūsu dzīvesveidā, ko Eiropa mēģina aizsargāt, ir demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara”
Zamoras ieskatā, nepietiekams demokrātijas atbalsts nozīmētu ne tikai to, ka pasliktinās pašu Eiropas Savienības dalībvalstu demokrātiskā situācija, bet arī to, ka pasliktinās Eiropas kā demokrātijas vērtību sludinātājas loma ārpus Eiropas Savienības.
“Lielais risks ir, ka īsti nebūs cita spēlētāja, izņemot Eiropas Savienību, kas var sniegt finansējumu un liela apmēra atbalstu demokrātijām pasaulē, kas piedalās šajā cīņā par “labo”.
Līdz ar tagadējās ASV valdības īstenoto ASV Starptautiskās attīstibas aģentūras jeb USAID novājināšanu vēl atlikušais atbalsta un finansējuma avots pietiekamā apmērā ir vienīgi Eiropas Savienība, norāda. Viņš uzsver – ja Eiropas Savienība neiestāsies par šīm vērtībām pasaulē, tad neviens cits to nedarīs.
