66% iedzīvotāju vēlas, lai ES uzņemtos lielāku lomu viņu aizsardzībā pret globālām krīzēm un drošības riskiem. Latvijā šis proporcija ir pat lielāka – te aktīvāku ES lomu vēlas 73% iedzīvotāju.
Valstu līmenī rezultāti par lielāku ES lomu svārstās no 87% Zviedrijā līdz 47% Rumānijā un 44% Polijā.
Viedokļos par to, kā ES iepriekš gājis ar šis lomas uzņemšanos, ir lielākas atšķirības – tikai trešdaļai (36%) Latvijas iedzīvotāju liekas, ka ES loma ir pieaugusi, kamēr vidēji tā uzskata puse no eiropiešiem.
Ko Latvijas iedzīvotāji sagaida no ES starptautisko krīžu pārvarēšanā? Kādas politiskās prioritātes Latvijas pilsoņi vēlas, lai ES izvirza? Lasi jaunākajā Eirobarometra aptaujā 👉 https://t.co/Dwi3eP1V6L pic.twitter.com/uFSmnoOjeK — Eiropas Parlaments Latvijā (@Europarl_LV) March 25, 2025
Latvijas iedzīvotāji attiecībā uz savu nākotni un labklājību ir pozitīvāk noskaņoti nekā vidēji eiropieši.
Vaicāti par paredzamā dzīves līmeņa attīstību nākamajos piecos gados (kā attīstīsies viņu personīgais dzīves līmenis nākamo piecu gadu laikā), Eiropas Savienībā tikai 14% respondentu domā, ka tas pieaugs, bet Latvijā 31% cer uz uzlabošanos. Vienlaikus apmēram puse domā, ka tas nemainīsies. Savukārt par pasliktināšanos domā 33% eiropiešu, kamēr tikai 19% Latvijas iedzīvotāju.
Eiropas Parlamenta speciālā “Eirobarometra” aptauja arī analizējusi, kā iedzīvotāji uzzina par jaunumiem, un arī šeit ir interesantas atšķirības starp vidējo eiropieti un vidējo Latvijas iedzīvotāju.
Eiropas Savienībā televīzija joprojām ir visvairāk izmantotais medijs, lai piekļūtu ziņām (72%), kam seko tiešsaistes prese un ziņu platformas (41%), sociālie mediji (36%) un radio (36%).
Latvijā situācija atšķiras – lai gan televīzija joprojām dominē, 50% iedzīvotāju izmanto sociālos medijus, kas ir krietni vairāk nekā vidēji Eiropā.
