Eiropas Savienību aicina iesaldēt derīgo izrakteņu līgumu ar karadarbībā iesaistīto Ruandu

Labumu no derīgajiem izrakteņiem gūst arī Eiropas Savienība, kas pērn ar Ruandu parakstīja memorandu. Palielinoties kauju intensitātei, uz Briseli pieaug spiediens šo vienošanos iesaldēt.

Kaujās nogalināti simtiem cilvēku

Kaujas Āfrikas austrumu daļā pie Ruandas un Kongo DR robežas turpinās jau vairākas nedēļas. To laikā Ruandas atbalstītā nemiernieku grupējuma “M23” kaujinieki ieņēmuši vairākas pilsētas.

Ieņemta arī Kongo DR lielākā austrumu pilsēta Goma, kur kaujās nogalināti vairāki simti cilvēku. Kaujinieki jau solījuši doties uz valsts galvaspilsētu Kinšasu. Pieaugusi starptautiska kritika un brīdinājumi par briestošu humāno krīzi.

Kongo DR prezidents Fēlikss Tšisekedi un Ruandas prezidents Pols Kagame sestdien Tanzānijā apmeklēšot Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstu samitu. Tā laikā abi līderi, kuri viens otru neieredz, acīmredzot beidzot centīsies rast kādu risinājumu šim konfliktam. Kā viens no galvenajiem konflikta iemesliem, kā tas nereti izskan, ir cīņa par vērtīgu minerālu kontroli reģionā.

“Līdz ar pilsētu ieņemšanu tiek ieņemtas arī raktuves. Viņi izveido cita veida nodokļu sistēmu, ģenerē ieņēmumus, izmanto minerālus, kā, piemēram, koltānu Rubaja raktuvēs, lielākajās koltāna raktuvēs pasaulē.

Viņi gūst naudu no minerālu tirdzniecības un, saskaņā ar ANO augstās pārstāves cilvēktiesībās teikto, pastrādā kara noziegumus,” vēsta Kongo pētniecības centra analītiķis Kambale Musavuli.

Abas valstis kopā piegādā apmēram pusi pasaules koltāna — rūdu, kas ir ļoti svarīga viedtālruņu un klēpjdatoru ražošanā. Kongo DR apsūdz Ruandu, ka tā mēģina gūt labumu no reģiona minerālu bagātības. Šo apsūdzību atbalsta ANO eksperti, kas uzskata, ka Ruandai ir pilnīga kontrole pār nemiernieku grupējumu “M23”.

Ruanda piesavinoties izrakteņus

ANO eksperti, tiesību aizsardzības grupas un analītiķi apgalvo, ka Ruanda no kaimiņos esošās valsts austrumiem kontrabandas ceļā izved milzīgu daudzumu koltāna, kā arī zelta un citu metālu, un pārdod to kā savu.

Beļģija, kas ir bijusī koloniālā vara gan Kongo DR, gan Ruandā, tagad aicinājusi Eiropas Savienību apturēt 2024. gadā noslēgto nolīgumu ar Ruandu, kas paredzēts, lai palielinātu kritisko izejvielu plūsmu uz Eiropu.

Kritiķi norāda, ka Eiropas Savienība līdz ar memoranda noslēgšanu ar Ruandu konfliktu ir tikai padziļinājusi.

Ar Briseles rīcību asu neapmierinātību pauda Kongo DR, un arī ASV valdība vērsa uzmanību uz to, ka bruņoti grupējumi gūst labumu no nelegālās tirdzniecības ar Kongo DR minerāliem. Taču Eiropas Komisija līdz šim ir noraidījusi kritiku par vienošanos ar Ruandu. Lai gan Eiropas Savienības ārlietu ministri konfliktu ir apsprieduši, par to, kādi varētu būt tālākie soļi, šobrīd skaidrības nav.

“Ņemot vērā vardarbību un notikumus, ko pēdējo dienu laikā esam redzējuši, kā jau teikusi augstā pārstāve, mums nepieciešams pārskatīt mūsu drošības un sadarbības partnerību ar Ruandu un jāapsver tālākie soļi,” atzina Eiropas Komisijas pārstāvis Anuārs Anuni.

Tehnoloģiju milži nav bez vainas

Arī 15 Eiropas Parlamenta deputāti, tostarp zaļie, liberāļi un kreisie, ir izteikuši prasību apturēt līguma darbību. Saprašanās memorandā ar Ruandu neesot ņemta vērā Ruandas loma Kongo DR austrumos un vienošanās parakstīšana neattaisnoti piešķirot Ruandas režīmam starptautisku leģitimitāti.

Taču sava daļa vainas esot jāuzņemas arī tehnoloģiju kompānijām. Tā uzskata advokāts Roberts Amsterdams.

Viņš decembrī Kongo DR valdības vārdā ierosināja krimināllietu pret kompāniju “Apple”, norādot, ka tehnoloģiju nozare savā ziņā ir finansējusi Ruandas kara noziegumus.

“Apple” sākotnēji teica, ka nav saprātīga pamata secināt, ka tā produkti satur nelegāli no konflikta zonām izvestus derīgos izrakteņus. Taču pēc krimināllietas iesniegšanas uzņēmums paziņoja, ka ir licis saviem piegādātājiem pārtraukt minerālu iegūšanu no Kongo DR un Ruandas.