Meloni konsultējās ar jauno pāvestu pēc pirmdien notikušās telefonsarunas starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, pavēstīja premjeres birojs.
Tramps pēc šīs telefonsarunas runāja ar Eiropas līderiem, tai skaitā Meloni, un viņai tika lūgts apstiprināt pāvesta gatavību uzņemt sarunas Vatikānā.
Meloni otrdien runāja ar pāvestu un atzīmēja “Svētā tēva gatavību Vatikānā uzņemt notiekošās diskusijas starp pusēm”, teikts viņas biroja paziņojumā.
Premjere pateicās pāvestam par “viņa nelokāmo uzticību mieram”.
Meloni otrdien runāja arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un vairākiem citiem pasaules līderiem, lai uzturētu “ciešu koordināciju” saistībā ar miera sarunām.
Jaunākie centieni izbeigt karu Ukrainā ir bijuši bez rezultātiem, un Vladimirs Putins ir noraidījis Kijivas pamiera priekšlikumus.
Leons XIV, pagājušonedēļ tiekoties ar Austrumu kristīgo baznīcu pārstāvjiem, ierosināja Vatikāna starpniecību karojošajām pusēm.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu, nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Tas nedeva rezultātus. Vēlāk notika Trampa un Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī, kas aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, Tramps apsūdzēja Zelenski šķēršļu likšanā ASV mēģinājumiem izbeigt karu un pēc dažām dienām pat nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tiesa, pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā, kur Kijiva piekrita ASV piedāvātajam 30 dienu beznosacījumu pamieram, ASV nekavējoties atsāka piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Taču Krievija šo priekšlikumu nepieņēma, un 18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Pēcāk Krievija piedāvāja Lieldienu pamieru, kas ilgtu 30 stundas. Lai arī frontē vairākos posmos kaujas kļuva mazāk intensīvas, agresora uzbrukumi Ukrainai nebeidzās. Līdzīgu piedāvājumu Putins izteica arī par pagaidu mieru 9. maija svinību laikā.
Abas reizes Krievija pašas izsludināto pamieru pārkāpusi, taču 11. maijā Kremļa saimnieks Putins aicinājis Ukrainu uz tiešām miera sarunām.
Ukrainas prezidents Zelenskis piekrita tikties ar Putinu un mudināja šajās sarunās piedalīties arī ASV prezidentu Donaldu Trampu.
Putins gan neieradās uz miera sarunām Stambulā, kur 16. maijā notika pirmās tiešās Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas pēc vairāk nekā trīs gadu pārtraukuma. Abas puses vienojās veikt karagūstekņu apmaiņu un turpināt sarunas.
