Tajā cietis Krievijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes 51. arsenāls, kas atrodas netālu no Kiržačskas pilsētas Vladimiras apgabalā uz austrumiem no Maskavas, ziņo Kovalenko.
Pēc Kovalenko teiktā, tur tiek glabāti aptuveni 105 000 tonnu ieroču.
Tur atrodas būtiski artilērijas šāviņu, kā arī dažāda veida raķešu, tostarp “Iskander”, “Točka-U”, “Kinžal”, “Pancirj-S1”, kompleksu S-300, S-400, “Grad”, “Smerč” un “Uragan” krājumi.
Spēcīgam sprādzienam vēlāk sekojušas arī sekundāras detonācijas.
Kiržačskas rajonā izsludināts ārkārtas stāvoklis, paziņoja Krievijas Ārkārtas situāciju ministrija.
Divās apdzīvotās vietās – Barsovā un Mirnijā – tiek evakuēti iedzīvotāji. Krievijas drošības spēkiem tuvais “Telegram” kanāls “Baza” ziņo, ka evakuācija notiek septiņās apdzīvotās vietās.
Russian Telegram channels report explosions,huge fire,detonations in Kirzhach district,Vladimir region at or around the missile-artillery arsenal of Russian defense ministry The road from Moscow has been closed off,a village nearby is being evacuated The area of the arsenal is 502 hectares
[image or embed] — Anton Gerashchenko (@antongerashchenko.bsky.social) April 22, 2025 at 4:51 PM
Iepriekš Vladimiras apgabala gubernators Aleksandrs Avdejevs paziņoja, ka Kiržačskas rajonā noticis sprādziens. Viņš nesniedza nekādu citu informāciju.
Vietējais medijs, atsaucoties uz iedzīvotājiem ziņo, ka dzirdēti sprādzieni un arī redzami lieli dūmu stabi netālu no Barsovas ciemata, pie kura atrodas kara daļa un raķešu arsenāls.
Krievijas Aizsardzības ministrijas Galvenās raķešu un artilērijas pārvaldes 51. arsenāls ir viens no lielākajiem valstī.
Tas atrodas aptuveni 530 kilometrus no Ukrainas robežas. Objektā atradusies arī laboratorija un darbnīcas, kas aprīkotas, lai pārbaudītu augsto tehnoloģiju ieroču sistēmas.
Ukrainas bruņotie spēki notikušo nav komentējuši.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā, starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus devušas nav.
