Krievijas diplomāts: Vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotāju izrādījuši interesi par pārcelšanos uz Krieviju

“Pēdējā laikā mēs vērojam strauju intereses pieaugumu no Latvijas iedzīvotājiem par līdzdalību pārcelšanās uz mūsu valsti programmā, ko vēstniecība īsteno kopā ar Krievijas Iekšlietu ministrijas pārstāvniecību Rīgā. Tikai pagājušā gada laikā mēs saņēmām vairāk nekā 20 000 pieprasījumu par attiecīgu konsultāciju saņemšanu,” intervijā Krievijas propagandas aģentūrai “RIA Novosti” stāsta Kasatkins. Šādu pieprasījumu skaits esot audzis vairākas reizes.

2023. gadā Latvijā stājās spēkā Imigrācijas likuma grozījumi, kas nosaka, ka Latvijā dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, lai pagarinātu uzturēšanās atļauju, jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Pretējā gadījumā viņiem draudēja izraidīšana no valsts.

“Vairāk nekā divu gadu laikā, kopš tiek īstenotas diskriminējošās migrācijas normas, kas mūsu pilsoņiem liek pierādīt latviešu valodas zināšanas un aizpildīt rusofobiskas anketas, antihumānajai deportācijas procedūrai pakļauti seši Krievijas pilsoņi,” vēsta Kasatkins.

Viņš informē, ka vēl vairāk nekā 1000 Krievijas pilsoņu no Latvijas aizbraukuši “piespiedu brīvprātīgā” kārtā, jo pēc uzturēšanās atļaujas anulēšanas viņiem bija liegta iespēja izmantot daudzus sociālekonomiskos pakalpojumus.

2023. gada februārī Latvija nolēma ierobežot diplomātiskās attiecības ar Krieviju, tādēļ Krievijas vēstniekam Mihailam Vaņinam nācās pamest mūsu valsti.

Taču Latvijas un Krievijas diplomātiskās attiecības tiek uzturētas pilnvaroto lietvežu līmenī, un Krieviju Latvijā pārstāv Kasatkins.

Viņš apgalvo, ka Latvija, neraugoties uz “sistēmisko antikrievisko retoriku”, turpina ekonomisko sadarbību ar Krieviju, jo iedzīvotāji un bizness esot ieinteresēti divpusējā tirdzniecībā.

Tirdzniecība starp Latviju un Krieviju gan ir ievērojami sarukusi.

2024. gada 11 mēnešu laikā Latvijas imports no Krievijas bijis 369,1 miljona eiro vērtībā (galvenokārt naftas un gāzes produkti, graudi), bet Latvijas eksports uz Krieviju veidoja 961,4 miljonus eiro (galvenokārt alkohols, tekstilizstrādājumi un medikamenti).

Kasatkins informē, ka gada laikā caur Latviju pārvadāti vairāk nekā 1,5 miljoni tonnu graudu.

Latvija arīdzan tiek izmantota dažādu preču reeksportam uz Krieviju: tas attiecas uz alkoholu (galvenokārt viskiju), elektronikas precēm, eksotiskiem augļiem.

Latvija “uz papīra” kļuvusi par vienu no galvenajām alkohola piegādātājām Krievijai, jo Rietumu alkohola ražotāji izmanto Latviju kā starpposmu grādīgo dzērienu eksportā uz Krieviju.

“Tādējādi tirdzniecībā starp Latviju un Krieviju vērojams sava veida paradokss: šīs valsts vadība aicina saraut visas ekonomiskās saites ar Maskavu un aktīvi piedalās kārtējo Eiropas Savienības sankciju pakotņu izstrādē, bet tirdzniecība, neraugoties ne uz ko, saglabājas un atsevišķos virzienos pat aug,” apgalvo Kasatkins.