Apzinoties jaunos Krievijas izvērstā hibrīdkara riskus, gan NATO, gan ES domā par jauniem veidiem, kā stiprināt valstu drošību. Saistībā ar aizsargāšanos no droniem ir izskanējušas dažādas idejas un plāni. Piemēram, tā dēvētā dronu mūra izveide, kā arī plašāku pilnvaru piešķiršana policijai, ļaujot dronus notriekt vai neitralizēt.
Arī domnīcas “Vācijas ārlietu padome” Drošības un aizsardzības centra pārstāvis Emīls Aršambalts uzskata, ka Eiropai un valstīm šādos hibrīdkara apstākļos ir jādomā par plašāku pieeju.
“Mums vajag vairāk sistēmu, vairāk spēju, lai spētu cīnīties pret šiem iebrukumiem. Tas ietver tālas darbības atklāšanas sistēmas, kas, piemēram, ļauj notriekt dronus vai vismaz tos izsekot, kas nav viegli izdarāms. Es vēlos skaidri pateikt, ka to nevar izdarīt ar jebkuru vecu sistēmu.
Notiekošais arī parāda, ka ir daudz dažādu punktu, kas jāaizsargā – ūdensapgādes sistēmas, elektroenerģijas sistēmas, aizsardzības sistēmas. Ir daudz potenciālu punktu, kurus varētu apšaudīt, un ir ļoti grūti tos visus aizstāvēt.
Dronu mūra ideja ir novietot to NATO austrumu flangā, lai tā varētu palīdzēt pret Krievijas iebrukumiem, kā mēs redzējām Polijā vai Rumānijā. Tomēr tas nepalīdzētu, piemēram, ar to, kas notika virs lidostas Minhenē. Tāpēc ir jādomā plašāk nekā tikai par šo mūri,” skaidroja Aršambalts.
ES dalībvalstīs, kā vēsta medijs “Euractiv.com” tiek apspriests vēl viens veids, kā stiprināt dalībvalstu drošību. Runa ir par “Frontex”, kuras nosaukums visbiežāk izskan saistībā ar imigrantiem un nelegālas ES robežas šķērsošanas gadījumiem. Šajā gadījumā runa gan nav par imigrantiem, bet tieši droniem.
Kā vēsta medijs, ES valstis diskutē par to, vai aģentūrai būtu jāuzņemas papildu pienākumi, lai risinātu hibrīddraudus. Pašlaik “Frontex” atbalsta ES valstis to ārējo robežu pārvaldībā, sniedzot palīdzību uz vietas, apkarojot pārrobežu noziedzību, vācot informāciju un palīdzot migrantu atgriešanas procedūrās.
To, ka “Frontex” pilnvaras jauno draudu priekšā varētu paplašināt, uzskata arī ES migrācijas komisārs Magnuss Brunners. Proti, aģentūrai varētu piešķirt pilnvaras aizsargāt dalībvalstis un to lidostas no droniem. Tieši lidostu darbību vairākās valstīs pēdējā laikā traucējuši droni.
Kā vēsta medijs, Dānijas prezidentūras dokumentā norādīts, ka “Frontex” pilnvaru paplašināšanai varētu būt nepieciešamas izmaiņas aģentūras noteikumos. Šīs izmaiņas varētu nozīmēt, piemēram, to, ka tiek izveidots atsevišķs noteikums par aģentūras atbalstu migrācijas un citu hibrīddraudu instrumentalizācijas gadījumos. Tāpat, iespējams, varētu atjaunināt noteikumus par ātrās reaģēšanas robežapsardzības pasākumiem, karstajiem punktiem un migrācijas pārvaldības atbalsta komandām.
Izmaiņas noteikumos ļautu “Frontex aģentūrai” iejaukties hibrīddraudu situācijās pēc dalībvalsts pieprasījuma. Taču izmaiņas, ja tiks veiktas, tad, visticamāk, ne ļoti ātri.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena gada sākumā paziņoja, ka “Frontex” mandātu ir paredzēts pārskatīt, bet tas notiks nākamgad. Mandāta pārskatīšana ir daļa no EES 2026. gada darba plāna. Sagaidāms, ka ES sūtņi apspriedīs šo jautājumu tehniskajā sanāksmē 5. novembrī.
Bet arī tad, ja pilnvaras tiks paplašinātas, būs nepieciešami līdzekļi, lai “Frontex” jaunos pienākumus varētu veikt. Eiropas Komisija jau ir paredzējusi 150 miljonus eiro, lai “Frontex” investētu dronu tehnoloģijās. Bet, saskaņā ar Brunnera teikto, EK apsver iespēju novirzīt vēl 250 miljonus eiro no robežapsardzībai paredzētajiem līdzekļiem tieši novērošanas un dronu apkarošanas tehnoloģijām.
Diskusijas par “Frontex” aģentūras lomu aizsardzībā no droniem notiek laikā, kad dalībvalstis domā par to, kā pastiprināt un paplašināt aģentūras funkcijas arī attiecībā uz migrācijas jautājumiem.
EK arī plāno paplašināt aģentūras pastāvīgo korpusu. EK prezidente apņēmusies līdz 2027. gadam trīskāršot aģentūras darbinieku skaitu līdz 30 000.
