Tramps preses konferencē Baltajā namā norādīja, ka panākts liels progress divās sadaļās – par Krieviju un Ukrainu, kā arī Tuvajiem Austrumiem. Notiekot nopietnas diskusijas ar Krieviju un Ukrainu, un tās esot ļoti labas.
ASV prezidents apstiprināja iepriekš izskanējušo informāciju, ka sarunas ar abām pusēm notiek arī par pamiera nosacījumiem Melnajā jūrā.
Pamiera uzraudzības procesā tikšot iesaistītas trešās puses.
Vašingtona arī izskatot Maskavas prasību mīkstināt atsevišķas noteiktās sankcijas.
Pamiers Melnajā jūrā
ASV atsevišķās sarunās ar Krieviju un Ukrainu ir vienojušās par pamieru Melnajā jūrā. Krievija un Ukraina ir apņēmušās nodrošināt drošu kuģošanu, nepieļaut spēka pielietošanu un novērst komerciālu kuģu izmantošanu militāriem mērķiem Melnajā jūrā. ASV arī izstrādā pasākumus, lai novērstu triecienus Krievijas un Ukrainas enerģētikas objektiem, un tam piekrīt gan Krievija, gan Ukraina.
Amerikāņu līgumos ar Krieviju un Ukrainu viens no punktiem atšķiras, jo tas ir tas, par ko amerikāņi ir panākuši vienošanos tikai ar konkrēto valsti. Proti, Ukrainas gadījumā ASV joprojām ir apņēmušās veicināt karagūstekņu apmaiņu, civiliedzīvotāju atbrīvošanu un piespiedu kārtā pārvietoto Ukrainas bērnu atgriešanos. Bet Krievijas gadījumā ASV palīdzēs atjaunot Krievijas piekļuvi pasaules lauksaimniecības un mēslošanas līdzekļu eksporta tirgum, samazinās jūras apdrošināšanas izmaksas un uzlabos piekļuvi ostām un maksājumu sistēmām šādiem darījumiem. Tātad Kremlis ir norādījis, ka pamiers Melnajā jūrā stāšoties spēkā tikai tad, kad tam tiks atceltas sankcijas, kas saistītas ar lauksaimniecības nozari un lauksaimniecības un mēslojuma produktu eksportu.
Nav īsti skaidrs, kad tad pamiers stātos spēkā, jo paziņojumi ir pretrunīgi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis sacīja, ka tas ir spēkā jau no brīža, kad Baltais nams nāk klajā ar paziņojumu. Savukārt Kremlis saka, ka tas sāksies, kad tiks atceltas sankcijas Krievijas pārtikas ražotājiem un eksportētājiem.
Tomēr vienošanās noteikti ir solis pamiera virzienā – tas kaut kādā ziņā ir izdevīgi abām pusēm, jo tās vēlas izmantot Melno jūru kuģošanai.
Eksperti: Vienošanās izdevīgāka Krievijai
Medijs “Kyiv Independent” apkopojis dažu ekspertu komentārus par aizvadīto sarunu rezultātiem. Viņi secina, ka panāktais progress ir vairāk izdevīgs Krievijai.
Viens no ekspertiem norādīja, ka Ukrainai ir vajadzīga ostu aizsardzība no Krievijas uzbrukumiem, taču par to nekas neesot minēts. Kāds cits eksperts savukārt norādīja, ka sarunās būtu bijis jāpiedalās arī atsevišķu Eiropas valstu pārstāvjiem. Runa ir par Bulgāriju un Rumāniju, kuras arī atrodas pie Melnā jūras. Arī tās bažījas, ka Krievija atkal dominēs Melnajā jūrā.
Turpretī labi esot tas, ka šī vienošanās neatgriež Ukrainu pie Melnās jūras graudu iniciatīvas, kas tika panākta ar ANO starpniecību, jo tādā gadījumā Ukraina varētu eksportēt tikai lauksaimniecības produktus. Labi esot arī tas, ka paziņojumi neliecina par to, ka notiks kuģu pārbaudes no Krievijas puses, kas iepriekš ārkārtīgi aizkavēja kuģu satiksmi. Krievija to izmantoja speciāli, lai kavētu Ukrainas kuģus.
Prasīs ASV rīkoties, ja Krievija pārkāps pamieru
Zelenskis preses konferencē otrdienas vakarā sacīja, ka Ukraina prasīs no ASV ieročus un sankciju pastiprināšanu, ja Krievija pārkāps pamieru. Runājot par pamiera spēkā stāšanās laiku, Zelenskis izteicās, ka Krievija kārtējo reizi melojot, proti, neesot bijusi apņemšanās, ka Krievijai sankcijas tiek atceltas, lai pamiers stātos spēkā. Ukraina ievērošot nosacījumus jau no trešdienas.
Ukrainas aizsardzības ministrs Rustems Umerovs sacījis, ka Krievijas kuģu kustība ārpus Melnās jūras daļas austrumu daļas tiks uzskatīta par pārkāpumu un apdraudējumu Ukrainas drošībai. Viņš teica, ka pamieru Melnajā jūrā varētu uzraudzīt trešās puses.
Krievija un Ukraina apņēmušās arī strādāt pie triecienu pārtraukšanas enerģētikas infrastruktūrai. Kremlis norādījis, ka ASV un Krievija ir vienojušās par sarakstu ar Krievijas un Ukrainas enerģētikas objektiem, kuriem daļēja pamiera laikā nevar uzbrukt. Saskaņā ar Kremļa teikto, sarakstā iekļautas naftas pārstrādes rūpnīcas, kā arī naftas un gāzes cauruļvadi un krātuves, tostarp sūkņu stacijas.
Sarakstā ir iekļautas arī elektroenerģijas ražošanas un pārvades iekārtas, tostarp spēkstacijas, apakšstacijas un transformatori. Starp spēkstacijām Kremlis īpaši nosauca atomelektrostacijas un hidroelektrostaciju dambjus. Pēc Zelenska teiktā, Kijiva nodeva sarakstu ar enerģētikas infrastruktūras objektiem, kurus Maskavai nevajadzētu apšaudīt daļējā pamiera laikā. Bet saraksta saturu viņš neprecizēja. Maskava apgalvo, ka vienošanās nešaut pa enerģētikas objektiem esot spēkā jau no 18. marta, lai gan Ukraina norādījusi, ka Krievijas triecieni turpinās.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 3. martā nolēma apturēt visu veidu militāro palīdzību Ukrainai.
Tramps mēģinājis uzsākt vienpusējas sarunas ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par Maskavas uzsāktā kara izbeigšanu ar Ukrainu, pat nepieaicinot Kijivu un tās Eiropas sabiedrotos.
Par spīti paša izslavētajai sarunu vešanas mākai, Tramps pretrunā ar elementārākajiem diplomātijas likumiem jau pirms jebkādu sarunu uzsākšanas Maskavai faktiski apsolījis izpildīt visas tās absurdās prasības.
ASV prezidenta un Ukrainas līdera Volodimira Zelenska tikšanās Vašingtonā 28. februārī aizritēja ļoti saspringtā gaisotnē, jo Tramps asi kritizēja Zelenski, apsūdzot viņu nepateicībā un centienos likt šķēršļus ASV mēģinājumiem izbeigt Krievijas sākto karu Ukrainā.
Pēc ASV un Ukrainas delegāciju tikšanās Saūda Arābijā 11. martā ASV paziņoja, ka nekavējoties atsāks piegādāt Ukrainai izlūkdatus un militāro palīdzību. Savukārt Ukraina paziņoja, ka ir gatava pieņemt ASV priekšlikumu nekavējoties ieviest pagaidu pamieru uz 30 dienām. Tikmēr Krievija izvirzījusi vairākus ultimātus, lai piekristu pamieram un tālākām sarunām.
18. martā Tramps un Putins telefonsarunā vienojās par to, ka Krievija 30 dienas pārtrauks uzbrukt Ukrainas enerģētikas objektiem, taču vien pāris stundas vēlāk Krievija plaši apšaudīja civilos objektus Ukrainā.
Savukārt 25. marta sarunās Saūda Arābijā starp ASV un Krieviju sprieda par teritoriju un demarkācijas līnijām. Tramps arīdzan pavēstīja, ka ASV ar Ukrainu jau drīzumā varētu parakstīt līgumu par ASV līdzdalību Ukrainas derīgo izrakteņu ieguvē.
Sarunās Rijādā 25. martā, kas notika atsevišķi ar Krieviju un Ukrainu, ar ASV starpniecību panāca vienošanos pārtraukt militāros triecienus Melnajā jūrā.
