Armijas rindas varētu paplašināt gados vecāki augstas raudzes profesionāļi
Krievijas iebrukums Ukrainā nāk ar lielu upuru skaitu – gan agresorvalsts pusē, gan arī Ukrainas pusē. Un tagad, kad sācies kara ceturtais gads, Ukrainai kļūst arvien sarežģītāk papildināt karavīru rindas, jo visi, kas ir gribējuši brīvprātīgi aizstāvēt savu valsti, sen jau ir pieteikušies armijā, bet jaunu cilvēku nav tik daudz, cik būtu vajadzīgs.
Ukrainas Augstākā Rada pagājušā nedēļā pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz Ukrainas pilsoņiem, kuri ir vecāki par 60 gadiem, bet vēlas turpināt savu darbu Ukrainas armijā, tiesības to darīt.
Patlaban iesaukt armijā var Ukrainas vīriešus vecumā no 25 līdz 60 gadiem, bet ar šo likumprojektu iecerēts noteikt, ka brīvprātīgie arī pēc 60 gadu vecuma varētu slēgt līgumu ar armiju un turpināt karot.
Ukrainas Augstākās radas Budžeta komisijas loceklis Pavlo Bakunecs no deputātu grupas “Uzticība” skaidroja: “Šis likumprojekts dod iespēju cilvēkiem, kas ir vecāki par 60 gadiem un kuriem ir pamatīga militārā vai mācību pieredze, turpināt darbu. Piemēram, manam tēvocim ir vairāk nekā 60 gadi. Pēdējos desmit kara gadus viņš ir mācījis jaunos artilēristus šaut. Viņš grib turpināt darbu, bet nevar. Šis likumprojekts ir tapis šādiem cilvēkiem, kas māk, pārzina karadarbību un ir gatavi savas zināšanas nodot jaunajiem.”
Likumprojekts paredz, ka seniori varēs slēgt līgumu ar armiju par sava darba turpināšanu uz vienu gadu. Taču, kā atzīmējis Ukrainas Augstākās radas Nacionālās drošības, aizsardzības un izlūkošanas komisijas deputāts Fedirs Venislavskis, šīs tiesības – turpināt dienestu armijā – pēc 60 gadu vecuma sasniegšanas tiktu piešķirtas tikai šauram, īpaši vērtīgu speciālistu lokam. Proti, tikai tādiem cilvēkiem, kuru zināšanas ir kritiski nepieciešamas aizsardzības nozarei. Neesot iecerēts lielos apmēros atļaut senioriem turpināt karot.
Militārais ombuds rūpēsies par nebūšanām armijas iekšienē
Papildus šim likumprojektam Ukrainas Augstākā rada pievērsusies vēl vienam Ukrainas armijai ļoti būtiskam jautājumam, kas ir saistīts ar dažādām iekšējām nebūšanām, kuras notiek armijas iekšienē. Proti, Augstākā rada deva “zaļo gaismu” militārā ombuda institūta izveidei. Šis ir jautājums, par kuru ilgi runāts. Šobrīd parlaments ir atbalstījis ombuda izveidei nepieciešamo likumu.
Likums paredz, ka armijas ombudu amatā virzīs valsts prezidents, viņa pilnvaru laiks būs 5 gadi. Ombuda pienākumos ietilps skatīt sūdzības par karavīru tiesību pārkāpumiem, rosināt priekšlikumus nebūšanu turpmākai novēršanai, kā arī gatavot priekšlikumus armijas vadībai cilvēktiesību ievērošanā armijas institūcijās.
Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pilnvarotā pārstāve karavīru tiesību aizsardzības jautājumos Olha Kobilinska norādīja: “Saskaņā ar piedāvāto modeli militārais ombuds būs papildinājums jau spēkā esošajiem mehānismiem cilvēktiesību aizsardzībā. Ombuds būs apveltīts ar visām nepieciešamajām pilnvarām vairāk nekā miljonu lielās armijas karavīru tiesību aizsardzībā.”
Savukārt Zelenska pārstāve Augstākajā radā Halina Mihaiļuka skaidroja: “Saskaņā ar piedāvāto modeli militārais ombuds būs papildinājums jau spēkā esošajiem mehānismiem cilvēktiesību aizsardzībā. Ombuds būs apveltīts ar visām nepieciešamajām pilnvarām vairāk nekā miljonu lielās armijas karavīru tiesību aizsardzībā. Likumprojekts arī paredz pieredzes apmaiņu ar NATO, kas stiprinās ombuda efektivitāti. Likumprojekts par militāro ombudu ir atbilde kara radītajiem izaicinājumiem. Kopš 2022. gada ir pieaudzis sūdzību skaits armijā. Tas saistīts ar birokrātiju, karadarbības intensitāti un mobilizāciju.”
Jāpiebilst, ka militārā ombuda pārraudzības jomā būs viss Ukrainas aizsardzības sektors – armija, karavīri, brīvprātīgie karavīri, rezervisti, un tas varēs skatīt sūdzības arī no ārvalstniekiem, kas karo Ukrainas armijas rindās.
Vislielākā kritika sabiedrībā šobrīd ir jaušama par to, kā strādā militārās iesaukšanas centri – ir ļoti daudz gadījumu, kad tiek ziņots par nepamatotu spēka pielietošanu, par to, ka cilvēki tiek savākti uz ielas un aizvesti. Šo tematu aktīvi izmanto arī Krievija savā dezinformācijas kampaņā, bet arī Ukrainas Augstākās Radas pilnvarotais cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs ir atzinis, ka pārkāpumi šajā jomā ir un Ukraina arī domā, kā tos risināt.
Tiesa, vardarbība fiksēta arī attiecībā uz iesaukšanas centru darbiniekiem – ir bijuši gadījumi, kad arī viņiem uzbrūk. Tas ir viens problēmu bloks.
Medijs “Ukrainas Pravda” pērn publicēja pētījumu par ņirgāšanos par karavīriem 211. pontonu tiltu brigādē – tā ir armijas atbalsta vienība. Tur notikuši sistemātiski pārkāpumi – ņirgāšanās un karavīru spīdzināšana, kāds pat siets krustā, gan arī korupcija. Pēc medija publikācijas sākās iekšēja izmeklēšana. Šobrīd ir konstatēti pārkāpumi arī augstākās vadības līmenī, un komandieris, kurš zināja par virsnieka slikto izturēšanos pret kareivjiem – ka viņi sistemātiski sita, pazemoja un spīdzināja karavīrus –, arī šis komandieris tagad tiek saukts pie atbildības, un šī lieta tiks skatīta tiesā. Tā ka problēmas armijā ir, un paralēli jau spēkā esošajiem mehānismiem, kā Ukraina mēģina tās risināt, sagaidāms, ka drīzumā darbu varētu sākt arī militārais Ombuds.
Tā kā armija ir ļoti noslēgta vide, tad uz ārpusi – publiskajā telpā – informācija par aizsardzības sektoru nonāk relatīvi maz. Ukrainas armija ir patiešām milzīga – valsts aizsardzībā iesaistīts vairāk nekā miljons cilvēku –, un viņiem ir jādarbojas kara apstākļos, tādēļ ir daudz gadījumu, kad ir dzirdēts par neapmierinātību ar kādiem iekšējiem procesiem, un ir bijuši arī pāris atsevišķi gadījumi, kas ir raisījuši jautājumus par kādiem ļoti negodprātīgiem cilvēkiem armijas vienībās.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus devušas nav.
Jūnija sākumā Ukraina veiksmīgi izpildīja vairākas militāras operācijas pret militārajiem mērķiem Krievijā un tās okupētajās daļās, tostarp operācijā “Zirnekļtīkls” iznīcināja 40 bumbvedējus, kā arī kārtējoreiz uzbruka Krimas tiltam.
