Ukraina turpina sekmīgus triecienus Krievijas enerģētikas infrastruktūrai
Savukārt Ukrainas bruņotie spēki turpina īstenot sekmīgus triecienus pa enerģētikas infrastruktūru dziļi Krievijas teritorijā. Šonakt vismaz divi ukraiņu droni sasnieguši naftas pārstrādes rūpnīcu Sterļitamakas pilsētā Baškortostānā. Vietējās amatpersonas apgalvo, ka droni ir notriekti, bet to atlūzas ir nokritušas rūpnīcas teritorijā, sabojājot ūdens attīrīšanas iekārtas.
Dronu uzbrukumu dēļ šonakt darbu nācās pārtraukt lidostām Krievijas pilsētās Ufā, Kazaņā, Ņižņekamskā, Volgogradā, Tambovā, Penzā, Saratovā, Ņižņijnovgorodā un Samarā.
Krievijas Kurskas apgabala gubernators Aleksandrs Hinšteins pirmdienas vakarā paziņoja par Ukrainas dronu uzbrukumu apakšstacijai Riļskas pilsētā. Pēc uzbrukuma bija pārtraukta elektrības padeve vairāk nekā 16 tūkstošiem lietotāju.
Krievijas Aizsardzības ministrija otrdienas rītā paziņoja, ka naktī virs valsts teritorijas ir notriekti 85 ukraiņu droni. 40 no tiem esot notriekti virs Voroņežas apgabala.
Ukraina līdz novembra beigām spēs saražot 600 līdz 800 pārtvērējdronus diennaktī, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Šos dronus varēs izmantot, lai notriektu trieciendronus “Šahed”, ar kuriem Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas pilsētām un kritiskās infrastruktūras objektiem.
Ukrainai prognozē smagu ziemu
Zelenskis arī informējis, ka Ukrainai ir nepieciešami vēl 750 miljoni dolāru, lai iegādātos gāzi šai apkures sezonai.
Eiropas Savienība ir apsolījusi piešķirt 127 miljonus eiro. Tiek prognozēts, ka šī Ukrainai būs ļoti smaga ziema, jo
Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, lai tādējādi mēģinātu mazināt ukraiņu vēlmi pretoties agresijai.
Ukraina lielākoties sekmīgi turpina virzīties uz pievienošanos Eiropas Savienībai, teikts Eiropas Komisijas paplašināšanās ziņojuma projektā, kas ir nonācis ziņu aģentūras “Reuters” rīcībā. “Par spīti ļoti grūtajiem apstākļiem, kuros valsts nonākusi Krievijas agresijas kara dēļ, Ukraina aizvadītajā gadā turpināja izrādīt ievērojamu apņēmību virzībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā,” teikts ziņojuma projektā.
Eiropas Komisija augsti novērtē Ukrainu par reformu ieviešanu, tomēr norāda, ka ir jāpanāk lielāks progress jautājumos par tiesu varas neatkarību un cīņā pret organizēto noziedzību un pilsoniskās sabiedrības aizsardzību.
Kijiva ir paziņojusi Eiropas Savienībai, ka tās mērķis ir pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2028. gada beigām. Eiropas Komisija šo mērķi ir nosaukusi par ambiciozu, bet sasniedzamu tikai ar ātrāku reformu palīdzību. Tomēr Ukrainas amatpersonas ir atzinušas, ka reālāks mērķis ir pabeigt visas sarunas līdz 2030. gadam.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.
2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.
