ĪSUMĀ:
Darbs pie labojumiem plānā turpinās
Garajās sarunās Ženēvā galvenais sarunu objekts bija 28 punktu plāns, ko piedāvājusi ASV administrācija un kas ticis plaši kritizēts par to, ka paredz labvēlīgu kara iznākumu Krievijai. Ukraina tajā vēlas panākt izmaiņas un šķietami tādas arī ir izdarītas, jo kopīgā paziņojumā pēc sarunām norādīts, ka puses izstrādājušas atjauninātu un pilnveidotu miera ietvaru.
Puses sarunas raksturojušas kā konstruktīvas, mērķtiecīgas un cieņpilnas. Paziņojumā ASV un Ukraina atkārtoti apstiprinājušas, ka jebkuram turpmākam nolīgumam ir pilnībā jāatbalsta Ukrainas suverenitāte un jānodrošina ilgtspējīgs un taisnīgs miers.
Kas tieši iekļauts atjauninātajā plānā, netiek izpausts. Darbu pie plāna, kas būtu nododams Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim un ASV prezidentam Donaldam Trampam puses vēl pabeigušas nav, un Vašingtona un Kijiva tuvākajās dienās, sākot ar pirmdienu, turpinās darbu pie kopīgiem priekšlikumiem.
Eiropa turpina sarunas par savu piedāvājumu, lai stiprinātu Ukrainas intereses jebkādā miera līgumā.
Pirmdien par ASV miera plānu klātienē diskutēs vairāki Eiropas līderi, kuri to darīs Eiropas un Āfrikas līderu samitā Angolā. Eiropiešu sarunas ar Āfrikas valstīm galvenokārt būs saistītas ar tirdzniecību, migrāciju un kritiski svarīgām izejvielām.
Taču Eiropas Savienības līderi pirmdien samita laikā rīkos īpašu sanāksmi par Ukrainu.
Savukārt Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans telefoniski sazināsies ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, lai runātu par iespējām izbeigt karu, kā arī iespēju atjaunot tā dēvēto graudu koridora iniciatīvu, no kuras Krievija izstājās un kas nodrošināja drošu Ukrainas labības eksportu caur Melno jūru.
ASV un Ukrainas puses lepojas ar labu progresu
ASV valsts sekretārs Marko Rubio lepojās ar milzīgu progresu, savukārt Ukrainas delegācijas vadītājs Andrijs Jermaks žurnālistiem sacīja, ka puses ir panākušas ļoti labu progresu.
Sarunās Ženēvas par mieru Ukrainā panākts progress 1min
Rubio sarunas Ženēvā īpaši slavēja, sakot, ka tās bijušas jēgpilnākās sarunas, kādas amerikāņiem ar ukraiņiem līdz šim bijušas.
“Es varu jums teikt, ka esmu ļoti optimistisks, ka mēs varam kaut ko šeit paveikt, jo šodien esam panākuši milzīgu progresu. Prezidents Tramps šo sarunu laikā bija ļoti pozitīvs. Šodiena bija mūsu produktīvākā diena. Protams, mēs vēlētos, lai vienošanos panāk ceturtdien. Mēs to ļoti vēlētos. Bet galu galā šodien svarīgākais ir tas, ka esam panākuši ievērojamu progresu. Mēs patiešām esam pavirzījušies uz priekšu. Tāpēc esmu ļoti optimistisks, ka mēs tur nonāksim ļoti saprātīgā laika posmā, ļoti drīz,” teica Rubio.
Rubio sniedza ļoti maz informācijas par apspriesto, sakot, ka šis ir ļoti delikāts brīdis:
“Daļa no tā ir semantika vai valoda. Citiem ir nepieciešami augstāka līmeņa lēmumi un konsultācijas. Citiem, manuprāt, vienkārši nepieciešams vairāk laika, lai tos izstrādātu.”
ASV valsts sekretārs uzsvēra, ka, pirms pakete tiks nosūtīta Krievijai, jebkura galīgā vienošanās būs jāpieņem Ukrainas un ASV prezidentiem. Joprojām esot pāris jautājumu, ar kuriem esot jāturpina strādāt.
Sarunas Ženēvā notika laikā, kad Tramps svētdien izplatīja kārtējo paziņojumu, kurā norādīja, ka Ukraina neesot pietiekami pateicīga par ASV pūliņiem, savukārt eiropieši joprojām pērkot Krievijas naftu.
Zelenskim nācās kārtējo reizi apliecināt savu pateicību kolēģiem otrpus okeānam. Neilgi pēc Trampa izteikumiem Zelenskis platformā “X” paziņoja, ka viņa valsts ir pateicīga ASV un personīgi prezidentam Trampam.
Zelenskis, vērtējot sarunas Ženēvā norādīja, ka Trampa komanda ukraiņus sadzird.
ASV noliedz, ka zinātu par Eiropas alternatīvo plānu
Sarunās Ženēvā klāt bijuši arī Eiropas pārstāvji no Lielbritānijas, Francijas un Vācijas. Nav zināms, cik lielā mērā ir ņemti vērā šo valstu ieteikumi plāna labošanā, taču vismaz daļēji eiropiešu nostāja ir saklausīta, jo Vācija paziņojusi, ka problēmas, kas skar Eiropu un NATO, esot no plāna izņemtas.
Svētdienas vakarā medijos parādījās Eiropas alternatīva ASV plānam jeb modificēta tā versija ar 24 punktiem, ko izstrādājušas Apvienotā Karaliste, Francija un Vācija.
Tajā tiek apstrīdēti ierosinātie ierobežojumi Kijivas bruņotajiem spēkiem un apstrīdēta Ukrainas teritoriālā piekāpšanās. Dokumentā ierosināts Ukrainas militāro spēku ierobežot līdz 800 000 miera laikā, nevis vispārēji ierobežot līdz 600 000. Tajā arī noraidīts, ka noteiktas teritorijas būtu jāatzīst par de facto Krievijai piederošām.
Dokumentā arī ierosināts, ka Ukrainai jāsaņem drošības garantiju no ASV, kas ir līdzīga NATO 5. panta klauzulai.
ASV valsts sekretārs Rubio noliedza, ka zinātu kaut ko par alternatīva Eiropas miera plāna esamību.
Medijs: ASV miera plāns izstrādāts bez Ukrainas un tās sabiedrotajiem
Tikmēr aģentūra “Bloomberg” cenšas šķetināt, kur augušas kājas ASV 28 punktu miera plānam.
“Bloomberg” atklāja, ka nopludinātais plāns bija vairāku nedēļu ilgušu aizkulišu sarunu rezultāts starp ASV sūtni Stīvu Vitkofu un viņa Krievijas kolēģi Kirilu Dmitrijevu, un sarunās nepiedalījās ne tikai Ukraina un tās sabiedrotie, bet pat dažas svarīgas ASV amatpersonas.
Tuvu stāvošs šim plānam bijis arī viceprezidents Džeimss Deivids Venss, kuram ar valsts sekretāru Rubio ir bijuši dažādi viedokļi par to, kā karam vajadzētu beigties. Proti, Vensam ieņemot izolacionistiskāku nostāju, bet Rubio ir apziņa par Krievijas vēlmi manipulēt.
Izskanējis, ka plāns patiesībā esot nācis no Krievijas, ko tā pati arī nopludinājusi. Par to šķietami liecina arī tas, ka dokumentā vietām ir pazīmes, ka tas tulkots no krievu valodas. Rubio sākotnēji izteicās, ka plāns nācis no Krievijas, bet vēlāk to atsauca, saskaņojot viedokli ar Balto namu, ka plāns izstrādāts ASV.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks vietnē “X” vienā no ierakstiem piebilda, ka, pirms eiropieši sāk savu darbu, būtu labi precīzi zināt, kas ir plāna autors un kur tas tika izveidots.
KONTEKSTS:
Sarunas par iespējamo miera panākšanu Ukrainā aktivizējās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanas amatā šī gada janvārī. Viņš vairākkārt runājis un pat tikās ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, augustā paziņojis par 50 dienu laiku, lai izbeigtu karu Ukrainā, draudot ar rīcību, taču Krievija turpināja gan virzību frontē, gan uzbrūkot civilajai infrastruktūrai un nogalinot Ukrainas civiliedzīvotājus.
Ukraina turpina lūgt sabiedrotajiem palīdzību un tālās darbības ieročus, kas ļautu vērsties pret militārajiem mērķiem Krievijā. Lai gan liels progress šajā jautājumā nav panākts, daži Ukrainas sabiedrotie palīdzību pastiprina, piemēram, Vācija apsolīja piegādāt Kijivai tālās darbības raķešu sistēmas.
ASV prezidents Donalds Tramps saskaņā ar mediju ziņoto parakstījis un apstiprinājis 28 punktu miera plānu, kas, pēc visa spriežot, balstīts pamatā uz Krievijas prasībām. Tas paredz Ukrainai drošības garantijas, bet liegtu dalību NATO, kamēr Krievijai ļautu atgriezties pasaules ekonomikā, piemēram, atkal pievienojoties G8 valstu saimei. Plāns nosaka, ka Maskavai vajadzētu nostiprināt apņemšanos neuzbrukt kaimiņvalstī. Plāns arī paredzētu “de facto” okupētās Ukrainas teritorijas atzīt par Krievijas teritoriju, bet Ukrainai 100 dienu laikā būtu jārīko vēlēšanas.
