Jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Vācijas parlamenta apakšpalātas priekšsēdētāju ievēlēta Kristīgo demokrātu (CDU) pārstāve Jūlija Kleknere.
52 gadus vecās politiķes kandidatūru atbalstīja pārliecinošs vairākums Bundestāga deputātu: viņa saņēma 382 no 630 balsīm.
Bundestāga priekšsēdētāja amats ir otrs augstākais valsts amats aiz prezidenta amata, un no protokola viedokļa tas ir augstāks nekā kanclera amats. Tradicionāli to ieņem lielākās Bundestāga frakcijas pārstāvis.
Pēc 23. februārī notikušajām vēlēšanām par lielāko frakciju kļuvuši konservatīvie – CDU un to Bavārijas māsaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Viena no būtiskākajām atšķirībām, salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, ir tā, ka pēc reformas Bundestāga deputātu skaits ir samazināts no 733 uz 630.
Vēl viena izmaiņa no iepriekšējā parlamenta ir tā, ka mazāk nekā trešdaļa Bundestāga deputātu ir sievietes. Tas ir par dažiem procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā sasaukumā. Zaļajiem ir vislielākais sieviešu likumdevēju īpatsvars – vairāk nekā 60 procenti, savukārt vācu nacionālistu partijas “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) frakcijā tas ir vismazākais, tikai ap 10%.
Pašlaik vēl turpinās sarunas par nākamās Vācijas valdības veidošanu. Kā zināms, jauno valdību veidos Merca vadītie kristīgie demokrāti kopā ar sociāldemokrātiem. Abiem spēkiem kopā būs neliels vairākums parlamentā: 328 vietas no 630.
Lai arī koalīcijas veidošanas sarunas turpinās, atsevišķos jautājumos starp kristīgajiem demokrātiem un sociāldemokrātiem ir vērojamas domstarpības. Piemēram, saistībā ar migrācijas politiku. Strīdīgākos jautājumus šonedēļ paredzēts izskatīt mazākās darba grupās, kurās piedalīsies partiju līderi.
Jaunajā parlamenta sasaukumā “AfD” un galēji kreisā partija “Die Linke” kontrolē vairāk nekā trešdaļu vietu. Tas viņiem dod tiesības izjaukt jebkādas konstitucionālās izmaiņas, kuru pieņemšanai nepieciešams divu trešdaļu vairākums.
“AfD” frakcijā ir 152 deputāti, un kļūšana par lielāko opozīcijas spēku dod partijai vairāk priekšrocību. Lai gan lielākās opozīcijas partijas loma daudzējādā ziņā ir simboliska, tomēr tai ir dažas privilēģijas, tostarp pirmās atbildes tiesības pēc kanclera uzstāšanās parlamentā.
Partija arī saņems vairāk valsts naudas nekā iepriekš, un lielā pārstāvība ļaus partijas parlamenta deputātiem iesniegt vairāk priekšlikumu un dod viņiem lielāku ietekmi parlamenta komitejās.
