ĪSUMĀ:
Odesā krievu drons ietriecies dzemdību namā
Kārtējā Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā cietusi gan Kijiva, gan Odesa. Viens cilvēks nogalināts un 7 ievainoti.
Odesā ienaidnieka bezpilota lidaparāts arī ietriecies dzemdību namā.
Pilnībā sagrauta neatliekamās medicīniskās palīdzības stacijas administratīvā ēka, kā arī nodarīti postījumi dzemdību nama ēkas administrācijas daļai.
“Paņēmu savu mazuli no bērnu nodaļas, sākumā gribēju palikt gaitenī, bet tad dzirdējām skaļu dūkšanu. Ārsti steidzīgi mūs veda lejā uz patvertni. Kolīdz sasniedzām pagrabu, atskanēja sprādziens. Sākumā likās, ka virs mums viss sāk grūt. Domājām, ka šeit viss būs pilnībā iznīcināts,” stāstīja notikušā aculieciniece, jaunā māmiņa Natālija.
“Šahed” droni trāpīja dzemdību namam blakus esošā slimnīcas administratīvajā ēkā. Darbs tur notiek pa dienu, tāpēc uzbrukuma brīdī neviens tur nebija. Divas telpas pilnībā izdega. Tagad būvnieki apskata, lai saprastu kā tās atjaunot. Darbs dzemdību namā turpinās,” stāstīja Odesas dzemdību nama direktore Irina Holovatjuka-Juzefpolska.
Abās medicīnas iestādēs cilvēki nav cietuši, bet Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks, komentējot barbariskos uzbrukumus, aicināja noteikt Krievijai jaunas sankcijas un piegādāt Ukrainai vairāk ieroču.
Odesā okupantu bezpilota lidaparāts trāpīja arī kādai dzīvojamajai ēkai, kurā gājis bojā 59 gadus vecs vīrietis, bet ievainojumus guva vēl četri cilvēki. Cietušo skaits un nodarīto postījumu apjoms tiek precizēts.
Cietusi arī Odesas kinostudija.
“Naktī cieta Odesas kinostudija – vieta, kur tika radīts Ukrainas kino. Bojāti paviljoni, noliktavas, dekorācijas un transportlīdzekļi. Pilnībā iznīcinātas filmas “Dovženko” – nacionālā projekta par slavenāko Ukrainas režisoru – dekorācijas,” paziņoja ministrs.
Krievijas gaisa triecienos postījumi Kijivā un Odesā 1min
Kijivā nodarīti bojājumi Kijivas Svētās Sofijas katedrālei
Vairākos galvaspilsētas Kijivas rajonos notriekto dronu atlūzas nokritušas uz ēkām, tai skaitā dzīvojamiem namiem, un izcēlušies ugunsgrēki.
Krievijas uzbrukumā Ukrainas galvaspilsētai naktī uz otrdienu nodarīti bojājumi Kijivas Svētās Sofijas katedrālei, paziņojis Ukrainas kultūras ministrs Mikola Točickis.
“Tika bojāta Kijevas Svētās Sofijas katedrāle – svētnīca, kas pārdzīvojusi gadsimtus un simbolizē mūsu valstiskuma dzimšanu. Sprādziena vilnis iznīcināja valsts nozīmes pieminekļa galvenās apsīdas karnīzes. Šis 11.gadsimta templis ir visas Ukrainas dvēsele,” paziņoja Točickis.
Kijivā gaisa trauksme sākās īsi pēc pusnakts un ilga līdz pieciem rītā. Tās laikā bija ļoti spēcīgs uzbrukums, daudz “Šahedu” debesīs un spēcīgi sprādzieni. Zināms, ka atlūzu kritienu rezultātā postījumi nodarīti arī atsevišķām Kijivas daudzstāvu dzīvojamām mājām.
Krievija turpina uzbrukumus frontē
Krievija turpina uzbrukumus frontē Ukrainā, un karstākās vietas joprojām ir Ukrainas austrumi, konkrēti Pokrovskas virziens, kur ik dienu notiek aptuveni 50 sadursmes. To apstiprinājis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Taču ļoti sīvas un intensīvas kaujas turpinoties arī ziemeļos – Kurskas operācijas rajonos, kā arī Sumu apgabala pierobežas zonā. Krievijas taktika visur esot vienāda – zaudējumi netiek skaitīti, un iebrucēji cenšas iegūt katru metru.
Parādījusies arī informācija, ka Krievija veic ievērojamu militārā aprīkojuma pārvietošanu no okupētās Krimas un Hersonas apgabala uz Sumu frontes sektoru.
Tā vietnē “Telegram” apgalvojis Mariupoles trimdā esošā mēra padomnieks Petro Andrjuščenko, ievietojot arī video, kur uz šosejas redzama Krievijas tehnikas kolonna. Kolonnā bijis vairāk nekā 10 pašgājēju artilērijas vienību, viena pretgaisa aizsardzības sistēma un vairāk nekā 40 kravas automašīnas, kas pārvadāja munīciju un cilvēkus.
Tehnika pārvietota caur Mariupoli Novoazovskas virzienā un tālāk ar vilcienu nogādāta Kurskas apgabalā.
Šobrīd atsevišķās vietās Krievijas armija atrodas tikai 20 kilometru attālumā no Sumu pilsētas. Tas pilsētai rada bezpilota lidaparātu uzbrukumu draudus. Šādi uzbrukumi līdz šim gan nav notikuši.
Līdz 31. maijam Sumu apgabalā ir evakuētas 213 pilsētas un ciemati, un apgabala gubernators ir devis rīkojumu par obligātu evakuāciju vēl 11 apdzīvotās vietās. Masveida evakuācija gan neesot plānota.
Izraēla: Ukrainai piegādātas pretgaisa aizsardzības sistēmas
Ukrainai jāsargā arī debesis no masveida triecieniem, un te talkā, kā izrādās, nākusi Izraēla, kas esot piegādājusi Ukrainai amerikāņu pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot”. Tā intervijā medijiem apgalvoja Izraēlas vēstnieks Ukrainā Mihailo Brodskis.
Konkrētās sistēmas bijušas galvenais Izraēlas aizsardzības elements 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad Irāka ar raķešu triecieniem uzbruka Izraēlas pilsētām. Šīs sistēmas, kā apgalvo vēstnieks, tagad atrodas Ukrainā.
Viņš piebilda, ka diemžēl par šo piegādi netika daudz runāts, norādot, ka apgalvojumi par to, ka Izraēla nesniedz militāru palīdzību Ukrainai, neesot taisnība.
Vēstnieks neprecizēja, cik sistēmu tika nodotas vai kad piegāde notikusi. Lai gan pagājušajā gadā starptautiskie mediji vēstīja, ka Ukraina, ASV un Izraēla apspriež līdz pat astoņu sistēmu nodošanu Kijivai, tobrīd tam nebija oficiāla apstiprinājuma.
NATO ģenerālsekretārs: Putina kara mašīnas spējas paātrinās
NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pirmdien uzstājās domnīcas “Chatham House” pasākumā Londonā, un ir vairāki aspekti, ko pieminēt no viņa uzrunas saistībā ar alianses drošību. Rute zvanīja vairākus brīdinājuma zvanus, acīmredzami cenšoties mudināt NATO valstis paātrināt militārās industrijas jaudas kāpināšanu, un tās valstis, kas kavējas ar aizsardzības izdevumu palielināšanu, pamosties.
Rute izteicās, ka Krievija trīs mēnešu laikā saražo tikpat daudz munīcijas, cik NATO viena gada laikā, un tas radot nopietnus riskus aliansei.
Viņš sacīja, ka Putina kara mašīnas spējas paātrinās, nevis palēninās, un Krievija atjauno savus spēkus ar Ķīnas tehnoloģijām un ražo vairāk ieroču, un dara to ātrāk, nekā iepriekš tika pieļauts.
Krievija atjauno savu militāro potenciālu arī ar Irānas un Ziemeļkorejas palīdzību.
Šogad paredzams, ka Krievijas rūpnieciskais komplekss izlaidīs pusotru tūkstoti tanku, 3000 bruņumašīnu un 200 Iskander raķešu.
Kopumā Rute lēsa, ka Krievija varētu būt gatava izmantot militāru spēku pret NATO piecu gadu laikā.
Viņš arī uzsvēra, ka visas valstis šobrīd uzskatāmas par alianses austrumiem, proti, jaunās paaudzes Krievijas raķetes pārvietojas ar skaņas ātrumu, attālums starp Eiropas galvaspilsētām ir tikai dažu minūšu jautājums, tādēļ vairs nav runas par austrumiem un rietumiem, bet par visa NATO drošību kopumā.
Taujāts, vai ilgtermiņa pamiers Ukrainas karā pret Krieviju ļautu Maskavai uzkrāt vēl vairāk ieroču un palielināt riskus NATO, Rute atbildēja apstiprinoši.
KONTEKSTS:
Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Jau divus gadus frontē turpinās pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām.
2024. gada augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā, kur ukraiņu karavīri pozīcijas noturējuši līdz šim. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.
2024. gada oktobrī valsts prezidents Volodimirs Zelenskis plašāku sabiedrību iepazīstināja ar Ukrainas uzvaras plānu, taču Rietumu sabiedrotie to vērtēja ar zināmu piesardzību.
Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu.
Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus devušas nav.
Jūnija sākumā Ukraina veiksmīgi izpildīja vairākas militāras operācijas pret militārajiem mērķiem Krievijā un tās okupētajās daļās, tostarp operācijā “Zirnekļtīkls” iznīcināja 40 bumbvedējus, kā arī kārtējoreiz uzbruka Krimas tiltam.
