“Un tas ir tāds vispārpieņemts mīts savā ziņā, ka 9. maija svinības, kādas mēs redzam pēdējos 20 gados, ir padomju tradīcija. Tā nav padomju tradīcija, jo padomju laikos tikai piecus gadus notika plaša mēroga militāras parādes. Savukārt Putina tradīcija, kas nostiprinājās 2005. gadā un turpinās ar katru dienu, ir izveidota, lai parādītu, ka Krievijai ir, ar ko lepoties.”
Tikmēr Eiropā un arī Latvijā Otrā pasaules kara noslēgumu piemin – tātad, pretēji dzīrēm Krievijā, tā šeit ir piemiņas diena.
“Tas arī rada šo atšķirīgo priekšstatu, ko mēs tieši darām. Kāpēc 8. maijs un 9. maijs. Kaut vai divas dažādas dienas,” norādīja Kuzmins.
Vienlaikus vēsturnieks atzina, ka sarežģīto vēsturi visiem nekad nevarēs pietiekami labi izskaidrot. Taču svarīgi jaunatnei drīzāk veidot kopīgu izpratni par mērķi nākotnē – kopīgu izpratni par virzību uz to.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks, vēsturnieks Valdis Kuzmins Foto: Andra Briekmane / Latvijas Radio
“Jaunatne būs vienotāka tad, ja mēs runāsim par lietām, kas ir vērstas uz nākotni. Kā mēs varam uzlabot izglītību? Kā mēs varam uzlabot darba iespējas? Manuprāt, šī fokusēšanās uz pagātni ir atkal tas, ko Vladimirs Putins teica nesenā intervijā – ka nācija, kurai nav pagātnes, tai nekad nebūs nākotnes. Bet Eiropas pieredze rāda, ka, pievēršoties vispārcilvēciskām vērtībām – neatkarīgi no tā, vai tas ir Otrais vai Pirmais pasaules karš, vai Napoleona karš – mēs veicinām šo sabiedrības attīstību un veicinām arī attieksmi pret līdzpilsoņiem, līdzcilvēkiem,” atzīmēja vēsturnieks.
Kuzmins arī pauda, ka katram ģimenē ir bijusi kāda pieredze, kas saistās ar šo laiku un uzrunā cilvēku, liek just līdzi viņam tālaika notikumiem. Bet šie stāsti savukārt ļauj cilvēcīgi skatīties uz notikumiem un nākotnē arī pieņemt cilvēcīgus lēmumus.
“Mums ir apmēram sešas karavīru piemiņas dienas, kurās mēs pieminam dažādos karos kritušos. Toskait 8. maijs ir tā piemiņas diena, kurā pieminam abās pusēs karojošos. Un tā ir viena no traģiskajām šī kara detaļām – ka frontes pretējās pusēs viens pret otru varēja karot brāļi,” atzīmēja Kuzmins.
Viņaprāt, Latvijā kolektīvā atmiņa var radīt šādu iespaidu un apjukumu – kuru pieminēt, kurš no abās frontēs karojošiem brāļiem bija labais, bet kurš – sliktais?
“Ja mēs mēģināsim atrast kādu, kurš bija “pareizais” Otrā pasaules kara kontekstā, tas nenovedīs pie vienotas izpratnes,” atzīmēja Kuzmins.
“Savukārt, ja mēs saprotam, ka divi brāļi, kas nonāca pretējās frontes pusēs, ir mūsu neatņemama ģimenes traģēdija – un, ja esam šeit, tātad viņi izdzīvoja un dzimušas nākamās paaudzes… tad mēs runājam viens ar otru. Spējam šo atcerēties, spējam viņus pieminēt, nevis teikt, ka viens brālis uzvarēja, bet otrs zaudēja,” viņš turpināja.
2022. gadā Pārdaugavā tika gāzts tā dēvētais Uzvaras piemineklis. 9. maija svinības tur vairs nenotiek. Un kādu laiku vēl pirms šī notikuma tika aizliegta arī padomju simbolikas, tostarp Georga lentīšu izmantošana šo dzīru laikā.
Taču dažādi ar šo dienu saistītie aizliegumi kopumā tomēr nav efektīvi, uzskata vēsturnieks.
Latvija ir nojaukusi tā dēvēto Uzvaras pieminekli, aizliegusi Georga lentīšu izmantošanu – tas nenozīmē, ka aizliegumi var sekmēt 9. maija izpratni kā Eiropas dienu, raidījumā #Labrīt sacīja vēsturnieks un Aizsardzības koledžas pasniedzējs Valdis Kuzmins.👉https://t.co/CByqjUvG11 pic.twitter.com/ub27MLbSWp — Latvijas Radio Ziņas (@LRZinas) May 8, 2025
“Ne jau akmens kaut ko simbolizē. Simbolizējam mēs ar savu attieksmi pie šī akmens jeb runājot par šo akmeni, kādā veidā tas ir šeit ietverts. (..) Mēs nevaram salīdzināt 9. maiju ar 11. novembri. Tas drīzāk ir 9. maijs un 18. novembris. 18. novembrī mēs izveidojām savu valsti. Krievijas Federācijai nav valsts dibināšanas svētku. Tā izveidojās, sabrūkot Padomju Savienībai. Tā ir liela traģēdija daļai Krievijas Federācijas pilsoņu,” skaidroja Kuzmins.
“Un viņi [Krievijā] izmanto 9. maiju, kā parādīt – mēs bijām lieli un vareni. Stāsts nav par Otro pasaules karu,” uzsvēra vēsturnieks.
Šogad 9. maija svinību laikā Krievijas vadonis Vladimirs Putins aicinājis Ukrainu uz trīs dienu pamieru. Taču Ukrainas Valsts prezidents Volodimirs Zelenskis šo priekšlikumu noraidījis – viņaprāt, pamieram jābūt krietni ilgākam. Turklāt arī ugunspārtraukšanu šajā dienā Zelenskis garantēt nevarot.
“Vladimiram Putinam ir svarīgi noturēt šos nacionālai pašapziņai vissvarīgākos svētkus, ko viņi svin, – šīs “dzīres uz kauliem”. Savukārt Volodimira Zelenska uzdevums ir nodrošināt mieru un Ukrainas labklājību nākotnē. Abi savu uzdevumu veic atbilstoši saviem priekšstatiem, kas ir pareizi, un spējām šos priekšstatus īstenot dzīvē,” komentēja Kuzmins.
