Zemnieku saeima ideju par inkubāciju lauksaimniecības nozarē vērtē kā apsveicamu, bet arī piesardzīgi raugās uz šī projekta sasaisti ar citiem atbalsta veidiem.
Pieplūdums varētu būt vasarā
LLKC daudzgadu konsultāciju jeb inkubācijas pakalpojumam patlaban pieteikušies vairāk nekā 40 lauksaimnieki un ap 10 saimniecības noslēgušas arī līgumu, kas paredz piecu gadu sadarbību.
LLKC Klientu atbalsta daļas vadītāja Terēze Riekstiņa norādīja, ka iekļauti ir visi sektori: “Ir gan lopi, gan aitas un piena lopkopība, arī graudi un dārzeņi, augļkopība arī, daļa ir arī jaunie, bet ir arī esošie, ir tādi, kur tiešām paaudžu maiņa [notiek]. Tāpat ir tādi, kur nozares maiņa ir nepieciešama, un tad ir vajadzīgs atbalsts.”
Šobrīd tas ir maksas pakalpojums, līdz ar to pieteikties var jebkurš: “Vairāk tas tomēr ir orientēts uz mazām, vidējām saimniecībām, kurām ir gada apgrozījums līdz 250 000 eiro. Taču var arī startēt jaunie, kam ir ideja un ir tiešām vēlme darīt un darboties.”
Riekstiņa paredzēja, ka lielākais pieplūdums, iespējams, būs vasarā. “Būs vēl papildu priekšrocības tiem klientiem, kas nāks uz inkubāciju. Top viena programma kopā ar “Altum”, kur būs iespēja saņemt kredītam daļēji pamatsummas dzēšanu, ja izpildīs inkubatora mērķi. Varēs arī projektos startēt ar lielāku projekta summu,” skaidroja LLKC pārstāve.
Saimniecības jāpieradina pie datu analīzes
Daudzgadu konsultāciju līguma ietvaros plānots saimniecībām nodrošināt atbalstu biznesa attīstības plāna sagatavošanā, finansējuma piesaistē, kā arī sniegt nozaru ekspertu konsultācijas ekonomikā, grāmatvedībā, lopkopībā vai augkopībā. Riekstiņa norādīja, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem ir saimniecības pieradināt pie pastāvīgas savu ekonomisko datu analīzes.
“Šī nozare ir tāda, kur diezgan daudzi ir tādi emocionāli gan lēmumi, gan reakcijas. Tāpat šī ir nozare, kur daudzi paši ir darba darītāji, un mums jāpalīdz saimniekiem arī ieraudzīt biznesa pusi un jāpalīdz redzēt, ko nozīmē, ja tu sāc datus uzskaitīt, ja tu sāc viņus redzēt, vērtēt un lēmumus pieņemt, izejot no tiem.
Lielais virsuzdevums ar šo inkubatoru ir palīdzēt saimniekiem attīstīt finanšu pratību,” norādīja Riekstiņa.
LLKC pārstāve uzsvēra, ka lauksaimniecības nozare nav vienkārša: “Tur ir daudz sarežģītu lietu, tā prasa lielas investīcijas, ir kaut kādi ierobežojumi, kā cenas tirgos gan izejvielām, gan arī pārdodot, ko nav tik vienkārši ietekmēt. Taču, ja mēs liekam visu uz papīra, riskus varbūt [ir vieglāk] ieraudzīt un pārvaldīt.”
Jaunais zemnieks cer uz skatu no malas
Lauksaimniecības nozarē līdz šim nav bijis pieejams inkubatora pakalpojums, bet iepriekš LLKC šādu pieeju testēja pilotprojektā, kur piedalījās arī jauno zemnieku kluba pārstāvis, zemnieks Rūdolfs Pulkstenis. Viņš Madonas pusē audzē bioloģiskos graudus, bet šobrīd saimniecība meklē kādas papildu iespējas un plāno pieteiksies arī jaunajam inkubatoram.
“Skatāmies, kā pielāgot dažas zemes uz kaut ko ienesīgāku, jo tās nav piemērotas graudiem. Nezinu, vai tie būtu augļu koki, ogulāji vai kaut kas cits, ko varētu ar koordinatoru un ekspertiem analizēt un saprast, kurp virzīties kā uz papilds nozari,” stāstīja Pulkstenis.
Zemnieks ieguvumu redz arī tajā, ka konsultants no malas var ainu ieraudzīt citādi, nekā viņš pats to redz ikdienas skrējienā:
“Teiksim, man pēdējos gados ir aktīvi sapirkta visāda tehnika un tās noslodze nav tik pilnvērtīga. Varētu paskatīties, kā to var izmantot pilnvērtīgāk. Šis ir bijis tas, kā trūka, jo mēs visu laiku esam runājuši par zināšanām, ka ir kaut kādas individuālas saimniecības un saimnieki, kas spēj to visu lauku plašāk tvert, bet ir arī liela daļa, kam ir vajadzīgs tāds skats no malas, tāds atbalsts.”
Zemnieku saeima piesardzīga
Savukārt Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons pauda, ka ideja par inkubāciju lauksaimniecības nozarē ir apsveicama, bet viņš arī raugās piesardzīgi uz šī projekta sasaisti ar citiem atbalsta veidiem.
“Tuvākajā laikā mums ir paredzēts apstiprināt Ministru kabinetā vēl atsevišķus noteikumus, kur būs iespējams saņemt arī dažādus grantus vidējām un mazajām saimniecībām, kuras sadarbosies ar šo inkubatoru. Tiesa gan, mēs nevaram ierakstīt noteikumos, kā šo grantu caur “Altum” aizdevumu var saņemt tikai tie, kas startē attiecīgajā inkubatorā. Tikpat labi šīs saimniecības īpašnieks var būt augsti izglītots agronoms un pieļauj, ka varbūt viņam caur šo inkubatoru nebūtu jāiet, jo varbūt ir labas zināšanas finansēs, agronomijā un tamlīdzīgi,” norādīja Trons.
Zemnieku saeimas pārstāvis sacīja, ka inkubatori nepieciešami tiem lauksaimniekiem, kas ir iesācēji vai varbūt varbūt strādā ilgstoši, bet kam pietrūkst zināšanu:
“Visi nav jādzen caur inkubatoru, lai tiktu, teiksim, pie šī atbalsta, kas varbūt ir kā burkāns attiecīgajā gadījumā.”
Lauku konsultāciju un izglītības centrs inkubācijas pakalpojumu tuvākajos gados plāno sniegt vairākiem simtiem saimniecību visā Latvijā.
