ASV prezidents Tramps uzskata tarifus par galveno ieroci savā ārpolitikas arsenālā

To, ka Tramps savus brīdinājumus ir domājis nopietni, apliecināja viņa lēmums uzlikt 25% importa tarifu kaimiņvalstu Kanādas un Meksikas precēm, kā arī 10% tarifu Ķīnas precēm.

Tramps draudējis, ka drīzumā ar augstākiem tarifiem varētu vērsties arī pret Eiropas Savienībā ražoto produkciju.

Cer veicināt ASV rūpniecības atdzimšanu

Tarifi ir nodoklis, ko valdība uzliek precēm, kuru importu vēlas samazināt, lai padarītu importētās preces dārgākas par vietējām, veicinot vietējo ražošanu.

Tas ir arī Trampa galvenais arguments: padarot ārvalstīs ražotās preces dārgākas, viņš cer veicināt ASV rūpniecības atdzimšanu. Globalizācijas laikmetā daudzas amerikāņu darbavietas ir aizceļojušas uz Ķīnu, Meksiku, Kanādu un citām valstīm.

Trampa lēmums par tarifu celšanu gan ir pretrunā viņa priekšvēlēšanu solījumiem samazināt dzīves dārdzību, jo tarifi neizbēgami ietekmēs cenas un amerikāņiem nāksies maksāt vairāk par daudzām precēm.

Piemēram, ja ASV uzliek 25% importa tarifu automašīnām, kas ražotas Vācijā. Tātad amerikāņu patērētāji maksās vairāk par vācu auto, un tas var mazināt viņu interesi par importētajām automašīnām. Ja agrāk auto cena bija 40 000 ASV dolāru, tad tarifa celšana to paaugstinātu līdz 50 tūkstošiem.

Taču šie tarifi palīdzēs vietējiem ASV auto ražotājiem, piemēram, “Ford” un “General Motors”, jo viņu automašīnas, kas nav pakļautas tarifam, kļūst relatīvi lētākas. Vācijas auto eksports uz ASV tikmēr samazināsies. Savukārt ASV valdībai šie tarifi veido papildu ienākumus no katras importētās automašīnas, kas var nebūt ilgs prieks, ja pieprasījums krītas.

Tramps uz tarifu izmantošanu raugās plašāk – ne tikai kā uz veidu, lai pasargātu vietējos ražotājus, bet arī lai piespiestu citas valstis rīkoties tā, kā viņš vēlas.

Tramps grib izdarīt spiedienu arī uz Eiropu

Ar tarifu palīdzību Tramps grib risināt teju visus ārpolitikas jautājumus – gan migrācijas lietas ar Kolumbiju, gan narkotikas fentanila ieplūšanu no Ķīnas.

Arī par Eiropu viņš sūdzas daudz.

“Viņi nepērk mūsu auto. Viņi nepērk mūsu lauksaimniecības produktus. Viņi gandrīz neko nepērk. Un tomēr mēs pērkam viņu mašīnas un pērkam viņu lauksaimniecības produktus.

Mums ar Eiropas Savienību ir 300 miljardu dolāru tirdzniecības deficīts. Tāpēc mēs to izlīdzināsim ar tarifiem, vai arī viņiem ir jāpērk mūsu nafta,” teica Tramps.

Eiropas Savienība tiešām uz ASV eksportē vairāk preču nekā importē, lai gan pakalpojumu jomā ir otrādāk – tur ASV uz Eiropu eksportē krietni vairāk pakalpojumu nekā iepērk. Un teorētiski, Eiropa var atbildēt līdzīgi, sākot tā dēvēto tarifu karu.

Eiropa varētu uzlikt tarifus amerikāņu sojas pupiņām, viskijam, smagajai tehnikai, serveriem, medicīnas iekārtām, “Nike” apaviem un apģērbiem vai “Harley-Davidson” motocikliem.

Ja sākas tarifu karš, tad pieaug importēto preču cena abās pusēs – un to parasti visvairāk izjūt šīs preces vietējais pircējs un ārzemju ražotājs. Parasti visvairāk cieš valstis ar mazu ekonomiku.

Tarifu uzlikšanas izraisīs tālākas reakcijas

Piemēram, savulaik ASV un Ķīnas tarifu karš ilga 2 gadus (2018–2020) – uz ASV uzliktajiem tarifiem, lai novērstu “negodīgu praksi”, Ķīna atbildēja ar tarifiem uz ASV sojas pupiņām un automašīnām. Rezultātā abās valstīs patērētāji maksāja vairāk, ASV lauksaimnieki zaudēja lielu tirgus daļu Ķīnā, savukārt Ķīnas uzņēmumi cieta no mazāka pieprasījuma pēc tehnoloģiju komponentēm.

Pirmajā tarifu kārtā, kurus Tramps paziņojis, Eiropas Savienības gan vēl nav. Vai Trampa tarifi varētu nākotnē tomēr skart arī Eiropu, pagaidām nav skaidrs.

“Jebkādu tarifu uzlikšana rada tālākas reakcijas,” norāda Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže (“Jaunā Vienotība”).

“Mēs šobrīd skaidri vēl nevaram pateikt – kā tie 10% Ķīnai ietekmēs Eiropas tirdzniecību. Kopumā tarifi brīvo tirdzniecību tikai pasliktina, bet realitāte ir realitāte.”