“Tiek izstrādātas pēdējās detaļas,” žurnālistiem pavēstīja ASV prezidents Donalds Tramps. “Tuvāko nedēļu laikā mēs to visu izstrādāsim galīgi.”
Viņš sacīja, ka vienošanās rezultātā palielināsies liellopu gaļas un etanola eksports uz Lielbritāniju, kas arī vienkāršos ASV preču apstrādi muitā.
Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers, runājot pa tālruni ar Trampu, uzsvēra abu valstu attiecību nozīmi laikā, kad tiek atzīmēta gadadiena kopš uzvaras Otrajā pasaules karā Eiropā.
Lielbritānija paziņoja, ka līgums samazinās tarifus Lielbritānijas automašīnām no 27,5% līdz 10% un likvidēs tarifus tēraudam un alumīnijam.
Lielbritānijas valdība paziņoja, ka darījums nosaka kvotu 100 000 Apvienotās Karalistes transportlīdzekļu, kurus var importēt ASV ar 10% tarifu. Trampa noteiktais 25% tarifs Lielbritānijas tēraudam samazināsies līdz nullei.
Vienošanās ietver jaunu savstarpēju piekļuvi liellopu gaļas tirgum un līdz nullei samazina tarifu etanolam, ko izmanto alus ražošanā un kas tiek ievests Apvienotajā Karalistē no ASV.
ASV un Lielbritānija ir centušās noslēgt divpusēju tirdzniecības līgumu kopš briti 2016.gadā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, ļaujot valstij risināt sarunas neatkarīgi no pārējā kontinenta.
Sarunas sākās 2020.gadā, Trampa pirmā pilnvaru termiņa laikā. Taču prezidenta Džo Baidena laikā sarunās tika panākts neliels progress. Sarunas atsākās pēc Trampa atgriešanās amatā janvārī, un pēdējās nedēļās tās kļuva intensīvākas.
Galvenais britu puses mērķis bija samazināt vai atcelt importa nodokli Apvienotās Karalistes automašīnām un tēraudam, ko Tramps noteica 25% apmērā. ASV ir lielākais britu automobiļu eksporta galamērķis, uz kuru 2024.gadā tika eksportēta vairāk nekā ceturtā daļa no Apvienotās Karalistes auto.
Lielbritānija ir arī pieprasījusi atbrīvojumus no tarifiem farmācijas produktiem, savukārt ASV vēlas lielāku piekļuvi Lielbritānijas lauksaimniecības produktu tirgum. Stārmera valdība ir paziņojusi, ka tā nepazeminās Apvienotās Karalistes pārtikas standartus, lai ielaistu ar hloru apstrādātu vistas gaļu vai ar hormoniem apstrādātu liellopu gaļu.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiek piemērots citu valstu produkcijai, ir 10%, taču virknei valstu jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps nolēmis piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Taču jau pēc nedēļas, 9. aprīlī, Tramps pavēstīja, ka nolēmis uz 90 dienām atlikt paaugstināto ievedmuitas tarifu piemērošanu un paliek spēkā tikai 10% likme, kas attiecas uz visām valstīm. Vienīgais izņēmums ir Ķīna, kuras produkcijai Tramps nolēmis piemērot 145% tarifu.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbild ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
