Tarifu karš ir atstājis negatīvu ietekmi gan uz ASV, gan uz Ķīnas ekonomiku.
Sarūk importa un eksporta rādītāji
Pirmdien publicētie jaunākie dati liecina, ka maijā Ķīnas eksporta rādītāju pieaugums kļuvis ievērojami lēnāks. Ja aprīlī tika fiksēts 8,1 procentpunktu pieaugums gada griezumā, tad pagājušajā mēnesī tas bijis uz pusi mazāks – 4,8 procentpunkti. Tas ir pat zemāk nekā aģentūras “Bloomberg” ekonomistu iepriekš prognozētais sešu procentpunktu pieaugums Ķīnas eksporta rādītājiem un aģentūras “Reuters” prognozētais piecu procentpunktu pieaugums.
Ķīnā ražoto preču eksports uz ASV maijā, salīdzinot ar aprīli, ir krities par 12,7 procentpunktiem. Gada griezumā tas ir samazinājums par vairāk nekā trešo daļu.
Maijā strauji kritās arī Ķīnas importa rādītāji. Skatoties gada griezumā, vērojams 3,4 procentpunktu kritums. Kompānijas “Pinpoint Asset Management” analītiķis Dživejs Džans aģentūrai AFP secina, ka Ķīnas tirdzniecības rādītāju prognozes saglabājas ļoti neskaidras.
Savukārt ASV tirdzniecības karš ir iedragājis uzņēmēju un patērētāju uzticības līmeni. Pagaidām gan ietekme uz inflāciju ir pieklusināta. Visai noturīgs ir arī ASV darba tirgus, lai gan ekonomisti paredz, ka vasarā varētu sagaidīt plaisas, atzīmē “Reuters”.
Augsta līmeņa sarunas
Attiecībā uz ASV un Ķīnas sarunām līdz šim no amatpersonām dzirdamas optimisma pazīmes. To vairoja pagājušajā nedēļā notikusī ASV un Ķīnas līderu telefonsaruna, ko ASV prezidents Donalds Tramps raksturoja kā ļoti labu.
Baltā nama preses sekretāre Kerolaina Levita atzina, ka ir vēlme, lai abas valstis turpina virzīties ar Ženēvā panākto vienošanos. Savukārt sestdien Ķīnas Tirdzniecības ministrijas pārstāvis izplatīja būtībā samierniecisku vēstījumu.
Kā viņa teikto citē telekanāls CNN, “Ķīna ir gatava uzlabot saziņu un dialogu ar attiecīgām valstīm par eksporta kontroli, lai sekmētu tirdzniecību atbilstoši prasībām”.
Tas, ka abas valstis uz sarunām ir nosūtījušas augsta līmeņa pārstāvjus, arī liecina par pušu nopietnību. ASV delegāciju vada finanšu ministrs Skots Besents un tirdzniecības ministrs Hovards Lutniks. Savukārt Ķīnas delegāciju vada vicepremjers He Lifens.
Kā norāda aģentūra “Reuters”, Latnika klātbūtne parāda, cik svarīgs abu pušu sarunās ir jautājums par retzemju metāliem, piebilstot, ka sarunās Ženēvā Latniks nebija piedalījies.
ASV interesē piekļuve retzemju metāliem
Aģentūras “Bloomberg” vecākais redaktors Dereks Volbenks norāda, ka skaidrība jautājumā par retzemju metālu eksportu būs ceļrādis sarunām. Taču kopējā situācija ar ASV un Ķīnas savstarpējo tirdzniecību ietver ko vairāk.
“Retzemju metāli ir patiešām lielisks ieskats [situācijā]. Tā daudzām precēm, sākot no aizsardzības nozares un beidzot ar patēriņa precēm, ir būtiska piegādes ķēžu daļa. Tas ir kaut kas, ko ASV vēlas vairāk iegūt, bet šobrīd tās to nespēj. Gluži kā liela daļa pasaules, tās ir atkarīgas no Ķīnas. ASV likās, ka ir vienošanās. Ķīnai likās, ka ir vienošanās. Kopš tā laika izskatās, ka tas mazliet ir izjucis. Tas arī raisīja šīs jaunās sarunas,” spriež Volbenks.
Viņš norāda arī uz kādu citu jautājumu, kas varētu būt klātesošs sarunu fonā. Proti, ASV nav mierā ar Ķīnas plāniem izbūvēt lielu vēstniecības ēku Londonā. Vienu brīdi šī iecere bija atstāta malā, bet tagad, līdz ar Kīra Stārmera leiboristu valdības nākšanu pie varas, jautājums ir atgriezies dienas kārtībā.
Pekina līdzās sarunām ar Vašingtonu ir sākusi arī sarunas ar citiem tirdzniecības partneriem, kuru vidū ir Dienvidkoreja un Japāna, lai varētu izveidot vienotu fronti, pretstāvot ASV noteiktajām ievedmuitām.
Pekina ir rosinājusi arī izveidot tā saukto “zaļo kanālu”, lai atvieglotu retzemju elementu eksportu uz Eiropas Savienību, kā arī paātrināt dažu eksporta atļauju apstiprināšanu.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiek piemērots citu valstu produkcijai, ir 10%, taču virknei valstu jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps nolēmis piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Taču jau pēc nedēļas, 9. aprīlī, Tramps pavēstīja, ka nolēmis uz 90 dienām atlikt paaugstināto ievedmuitas tarifu piemērošanu un paliek spēkā tikai 10% likme, kas attiecas uz visām valstīm. Sākotnēji ievērojami augstāki tarifi palika spēkā Ķīnai, bet vēlāk abas puses vienojās, ka arī tie tiks samazināti.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
