Tramps līdz šim sācis nopietnas tirdzniecības sarunas tikai ar Vjetnamu, Indiju, Dienvidkoreju un Japānu — par prioritāti izvirzot tos tirdzniecības partnerus, kas ir stratēģiski pret Ķīnu. Tas nozīmē, ka lielākā daļa valstu ir iestrēgušas, gaidot ASV uzmanību un vienlaikus maksājot augtākus muitas tarifus par eksportu uz ASV gandrīz gadsimta laikā. Eiropa tajā skaitā.
ES tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs šobrīd atrodas Vašingtonā, lai runātu ar ASV administrāciju. Izskan gan atšķirīgi viedokļi par notiekošo – daļa uzskata, ka Briselei ir cerības panākt vienošanos, lai izvairītos tirdzniecības kara.
Izdevums “Politico” raksta, ka vairāki Eiropas diplomāti apstiprinājuši valstu bloka plānus nākamo 90 dienu laikā noslēgt darījumu, lai iegādātos vairāk amerikāņu fosilā kurināmā.
Te ir runa par to, ka ES meklē veidus, kā apkopot pieprasījumu no dalībvalstīm, lai Eiropa varētu veikt lielākus sašķidrinātās gāzes iepirkumus no ASV – gan, lai apmierinātu Baltā nama prasības, gan arī un ideālā gadījumā – par konkurētspējīgākām cenām.
ES pieprasa valstīm katru gadu līdz 1. novembrim piepildīt savas dabasgāzes rezerves līdz 90% no tilpuma, un ir bažas, ka vasarā visiem cenšoties iepirkt gāzi, toskait no ASV – tās cenas kāps.
Tikmēr Japānas valdības vadītājs Sigeru Išiba pirmdien, uzstājoties parlamentā, lika noprast, ka nesteigsies ar tirdzniecības sarunu noslēgšanu ar ASV.
Pēc Išibas domām, pārāk liela steiga var novest pie neizdevīga rezultāta. Tajā pašā laikā Japānas premjers atzina, ka ASV prezidenta ieviestie muitas tarifi rada nopietnus izaicinājumus ekonomikai. Tomēr viņš uzskata, ka atbildes tarifu noteikšana amerikāņu precēm nebūtu pareizais solis, jo japāņi jau tāpat sastopas ar pārtikas un enerģijas cenu kāpumu.
“Es neticu tam, ka vajadzētu soli pa solim piekāpties, lai tikai pabeigtu sarunas. Es domāju, ka ir svarīgi uzbūvēt jaunas saiknes, ko var paveikt tikai sabiedrotie. Japāna sagatavosies gaidāmajām sarunām, veicot visdetalizētāko analīzi vēsturē. Mēs sastopamies ar nacionālo krīzi. Es gribētu aicināt valdošo un opozīcijas bloku apvienot spēkus, lai nepadarītu šo par politisko sadursmju rīku,” pauda Japānas premjers.
KONTEKSTS:
2. aprīlī ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka viņa valdība ievērojami palielinās ievedmuitas tarifus precēm, kas tiek ievestas ASV. Minimālais tarifs, kas tiek piemērots citu valstu produkcijai, ir 10%, taču virknei valstu jārēķinās ar vairākas reizes lielākiem tarifiem. Eiropas Savienības dalībvalstu produkcijai Tramps nolēmis piemērot 20% tarifu. Tāpat paredzēts piemērot 25% tarifu ārzemēs ražotiem automobiļiem.
Taču jau pēc nedēļas, 9. aprīlī, Tramps pavēstīja, ka nolēmis uz 90 dienām atlikt paaugstināto ievedmuitas tarifu piemērošanu un paliek spēkā tikai 10% likme, kas attiecas uz visām valstīm. Vienīgais izņēmums ir Ķīna, kuras produkcijai Tramps nolēmis piemērot 145% tarifu.
Tramps uzskata, ka tarifu paaugstināšana ir nepieciešama, lai veicinātu ASV rūpniecības atdzimšanu un amerikāņiem vajadzīgās preces tiktu ražotas ASV, nevis ārzemēs. Ekonomisti gan brīdina, ka tarifu celšana izraisīs cenu kāpumu, ko amerikāņiem nāksies segt no savas kabatas.
Tramps apgalvo, ka citas valstis gadu desmitiem ir iedzīvojušās uz ASV rēķina, jo ASV daudz vairāk importē, nekā eksportē. Taču eksperti kritizējuši Trampa metodiku tarifu piemērošanai.
Trampa lēmums arīdzan izraisījis bažas par jauniem tirdzniecības kariem, jo citas valstis uz ASV tarifiem atbild ar savu tarifu celšanu. Tas ietekmēs arī Latvijas ekonomiku.
