ĪSUMĀ:
Saeimā ceturtdien otro reizi noritēja ekonomikas debates, ārkārtas sēdē diskutējot par Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumu. Diskusija parlamentāriešiem un ministriem prasīja vairāk nekā 6 stundas. Ekonomikas debates Saeimā notiek pirms valsts budžeta sastādīšanas un daudzi ieteikumi tikšot ņemti vērā gatavojot budžeta projektu.
Debates ievadīja finanšu ministra Arvila Ašeradena (“Jaunā Vienotība”) un ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (Zaļo un Zemnieku savienība) uzrunas. Finanšu ministrs sēdes sākumā iepazīstināja ar ministrijas redzējumu par valsts budžeta turpmāko gadu politikas iespējām. Ministrs uzsvēra, ka šīs debates ir saruna nevis par kārtējo budžeta dokumentu, bet visas Latvijas attīstību nākamajos trīs gados, tautsaimniecības izaugsmi, saprātīgu inflācijas līmeni, sabalansētiem budžeta ieņēmumiem un izdevumiem.
Jāsašaurina valsts pārvalde
Ekonomikas izaicinājumu laikā valsts pārvalde ir jāsašaurina, uzsvēra Ašeradens.
Finanšu ministrs norādīja, ka nākamajos gados publiskajam sektoram jāietaupa vismaz 450 miljoni eiro. Tas saskan arī ar Fiskālās disciplīnas padomes norādi budžeta veidotājiem, ka ar nodokļu paaugstināšanu un paļaušanos uz cerīgākajām ekonomikas prognozēm robu budžetā var neizdoties mazināt. Jāatgādina, ka uzņēmēju organizācijas iepriekš nosauca uzdevumu pārskatīt izdevumus krietni plašāk – par 5% jeb 850 miljoniem eiro.
Līdz ar to būšot jāveic valsts pārvaldes sašaurināšana, pauda Ašeradens, norādot, ka varētu būt jāatsakās no atsevišķām funkcijām, jāapvieno kādas iestādes, kā arī, iespējams, jāapvieno atsevišķas ministrijas.
Valsts parāds jātur zem 55% no IKP
Prezentējot Fiskāli strukturālo plāno parlamentam, finanšu ministrs uzsvēra, ka fiskālā politika tuvākajos gados būs jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ašeradens norādīja, ka 2024. gada izskaņā valsts parāds sasniedzis 19 miljardus eiro jeb 47% no IKP. Saskaņā ar šī brīža Finanšu ministrijas (FM) prognozēm nākamajos trīs gados valsts parāds pieaugs līdz 53% no IKP.
“Šīs ir satraucošas ziņas,” piebilda Ašeradens.
Finanšu ministrs uzsvēra – lai pārvarētu nākamo neplānoto krīzes periodu, ievērojot Eiropas Savienības (ES) noteikto parādu līmeni zem 60% no IKP, Latvijai pašlaik valsts parāds ir jāuztur 50% robežās.
“Jānosaka, ka fiskālā politika ir jāīsteno tā, lai valsts parāds nepārsniegtu 55% no IKP. Tas nozīmē, ka iespējas palielināt izdevumus pie mērenas izaugsmes bez papildu pasākumiem ir ļoti ierobežotas,” sacīja Ašeradens.
Ministrs prognozēja, ka nākamgad ar augstu varbūtību valsts parāds tiks noturēts zem 55% no IKP.
“Lai arī parāds aug, ievērojot fiskālos nosacījumus un nodrošinot aizsardzībai 5% no iekšzemes kopprodukta jau nākamajā gadā, mēs ar augstu varbūtību noturēsim parādu zem 55% robežas, tādējādi atstājot rezervi nākamajai krīzei, kas agri vai vēlu atnāks,” pauda Ašeradens.
Vienlaikus budžeta deficīts līdz 2029. gadam jāsamazina līdz 1,5% no IKP, tādēļ nākamajos trīs gados būs jāveic nozīmīga publisko izdevumu samazināšana un efektivizācija, atzina finanšu ministrs.
Aizsardzība – prioritāte; citām nozarēm uz papildu naudu grūti cerēt
Turpmākajos gados Latvijas finanšu un ekonomikas iespējas ietekmēs arī starptautiskā nenoteiktība, kas ir tāda kā nekad agrāk, atzina Ašeradens. Tas saistāms ar ASV prezidenta Donalda Trampa izvērstajiem tā saucamajiem tarifu kariem dažādās nozarēs, kuru sekas prognozēt nevar neviens. Arī Krievijas impēriskās ambīcijas un agresīvā ārpolitika aizsardzības stiprināšanu visā Eiropā padara par neatliekamu uzdevumu, atzīmēja ministrs.
Ņemot vērā esošos ģeopolitiskos apstākļus, Latvija apņēmusies aizsardzības izdevumus kāpināt vispirms līdz 4% no IKP, tālākā nākotnē – līdz 5% no IKP. Ašeradens sacīja, ka Latvijas aizsardzības izdevumiem jābūt līdzvērtīgiem Baltijas valstu aizsardzības tēriņiem, minot, ka Igaunijas aizsardzības izdevumi sasniegs 5,4% no IKP, bet Lietuvas – 5,6% no IKP.
Ministrs skaidroja, ka lielā mērā aizsardzības izdevumu palielināšana tiks finansēta, izmantojot valsts izņēmuma klauzulu aizsardzības izdevumu palielināšanai, taču tas būs iespējams tikai līdz 2028. gadam. Tāpat aizsardzības izdevumu finansēšanai būtu nepieciešama lielo valsts kapitālsabiedrību vismaz 10% akciju kotēšana biržā, kas dotu papildu līdzekļus, teica Ašeradens.
Tāpat ministrs brīdināja, ka beigušies laiki, kad nozarēm tiek piešķirti papildu resursi. Turpmāk tie tiks piešķirti tikai tad, ja atradīsies papildu ieņēmumu avoti, atzīmēja Ašeradens.
“Šie apstākļi parāda to, ka tie laiki, kad budžeta sagatavošanā varējām atbalstīt ievērojamus papildresursus nozarēm, ir beigušies. Turpmāk jaunus izdevumus varēs finansēt tikai tad, ja tiek atrasti atbilstoši ieņēmumu avoti. Un šos uzdevumus vēl izaicinošākus padara strauji augošās aizsardzības vajadzības,” pauda Ašeradens.
Ekonomikas ministrs: Mērķis par Latvijas IKP dubultošanu 10 gadu laikā paliek spēkā
Pagājušajā gadā Ekonomikas ministrija izvirzīja plānu Latvijas IKP 10 gadu laikā dubultot, lai tas sasniegtu 83 miljardus eiro. Tas nozīmētu 4–5% pieauguma tempu katru gadu. Šis mērķis paliek spēkā, uzsvēra ekonomikas ministrs Valainis.
Pēc ceturtdienas debatēm būšot skaidri uzdevumi, ko valdībai darīt tuvākā gada laikā, lai šīs tendences noturētu.
Pagājušajā gadā pēc teju visas dienas garumā ilgušās viedokļu apmaiņas pērn daļa deputātu priekšlikumu atspoguļojušies budžeta veidotāju un nozaru ministriju plānos un uzdevumos. Ieguvumi šogad – nodokļu sistēma kļuvusi uzņēmējiem draudzīgāka, dažādi finanšu resursi uzņēmējdarbībā kļuvuši pieejamāki, atzina ekonomikas ministrs.
“Pirmo reizi ceturkšņa rādītāji parāda, ka kreditēšanas apjomi Latvijā pieaug. Un nevis par 1% vai 2%, bet 8%. Mūsu mērķis bija sasniegt 10%, un gads vēl tikai sācies, un lielo projektu attīstība ir priekšā. Risinājums hipotekārā kredīta pārnešanai no vienas bankas uz otru ir sācis strādāt. Ne tikai samazinājušās Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes, bet arī palielinājusies banku cīņa par klientiem – par mājokļu kredītu finansēšanu, par uzņēmumu finansēšanu. No situācijas, ka uzņēmumi sūdzas par piedāvājumu trūkumu, pašlaik stāsta, ka saņem vairākus banku piedāvājumus viņu attīstības finansēšanai,” sacīja Valainis.
Valdības veidotājiem pārmet ekonomikas stagnācijas veicināšanu
Valsts budžeta veidošanā jārod līdzsvars starp aizsardzības budžeta pieaugumu un citu nozaru prioritāšu izpildi, debatēs norādīja Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība): “Līdz 2026. gada valsts budžeta iesniegšanai Saeimā ir jāveic vairāki svarīgi mājasdarbi – jāsamazina valsts pārvaldes izdevumi un, galvenais, jānodrošina budžeta līdzekļu efektīva izmantošana.”
Kritisks par rīcības trūkumu ekonomikas izrāvienam bija “Progresīvo” frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Divus gadus ekonomika faktiski stāv uz vietas un tās ir sekas ilgstošām politiskajām izvēlēm, bet izdevumu mazināšana nebūšot brīnumnūjiņa izejai no stagnācijas, pauda Šuvajevs.
“Ir labi, ka Ekonomikas ministrija savā ziņojumā redz vietu zaļās industrijas attīstībai. Ir labi, ka Ekonomikas ministrija sola pievērst uzmanību sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju iekļaušanai darba tirgū. Ir labi, ka Ekonomikas ministrija definē militāro industriju kā perspektīvu nozari. Tomēr man joprojām pietrūkst kopēja attīstības stāsta. Tāda stāsta, kurš skaidri pateiktu: mūsu motors ir noslāpis, bet mēs to iedarbināsim,” sacīja Šuvajevs.
Ekonomikas stagnācijas veicināšanu valdības veidotājiem pārmeta vairāki Saeimas opozīcijas deputāti.
Tostarp Edgars Tavars (“Apvienotais saraksts”), kurš sacīja: “Lietuvā IKP aug par vairāk nekā 3%, Igaunija atkopjas, bet Latvijā optimistiski svārstāmies ap 1% izaugsmi un to saucam par stabilitāti. Kolēģi, tas nav progress, bet atpalicības nostiprināšana.”
Savukārt opozīcijas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) sacīja: “Budžets ir jāpadara caurskatāms un publisks. Tad opozīcija varēs noticēt, kam līdzekļus kaut kam nevar atrast, vai arī jums nāksies noticēt, ka ir vairākas apšaubāmas izdevumu sadaļas, no kā var atteikties.”
Aizsardzības budžeta palielināšana nozīmē, ne tikai prāvus tēriņus, bet arī jāizmanto iespēja attīstīt pašu ekonomikā, pārliecību pauda deputāts Raimonds Čudars (“Jaunā Vienotība”): “Tas rada arī iespēju ekonomiskajam grūdienam valsts aizsardzības industrijas turpmākai attīstībai. “Patria” ražotne Valmierā ir tikai sākums šim stāstam.”
KONTEKSTS:
Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.–2028. gadam 2025. gada progresa ziņojumā teikts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.
Ziņojumā minēts, ka Finanšu ministrija (FM) turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs valdībai priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.
Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026. gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027. gadā – 3,2% no IKP, 2028. gadā – 2,8% no IKP un 2029. gadā – 2,3% no IKP.
FM norādījusi, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.
Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.–2028. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva – 2026. gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027. gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028. gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029. gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.
Ņemot vērā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM atzīmēja, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.
