Vienā nedēļā, no 3. līdz 9. aprīlim, ASV prezidents Donalds Tramps paspēja paziņot par importa tarifiem visai pasaulei, saņemt atbildes tarifus no Ķīnas un ES, izraisīt strauju kritumu biržās, – un galu galā “iesaldēt” tarifu karu uz 90 dienām visiem, izņemot Ķīnu (ar to eskalācija turpinās, un likme ASV importētajām Ķīnas precēm paaugstināta vēl par 125% papildus iepriekšējiem 20%; Pekina atbildēja ar tiem pašiem 125%). Latvijas bizness, kas jau gatavojās jaunai realitātei, pagaidām var uzelpot. Taču ne atslābt.
Pasaule ir liela. Koncentrēsimies ne uz Ameriku
“Pagaidām visi gaida un nagus grauž. Tagad neviens nevar pateikt, kas ar šiem tarifiem būs pēc nedēļas, cik būs izņēmumu,” “tarifu sāgas” pašā sākumā teica uzņēmējs Normunds Bergs – “SAF Tehnikas” līdzīpašnieks un Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs.
Berga uzņēmums savas globālās “piecas slavas minūtes” guva uz kovida viļņa. Kad vadošie epidemiologi rekomendēja pret vīrusa izplatīšanos cīnīties, vēdinot telpas, nebūt ne lētos CO2 sensorus, ko ražoja “SAF Tehnika”, pamanīja lielākie ASV plašsaziņas līdzekļi no “New York Times” līdz CNN. Uzņēmums burtiski nespēja saražot pietiekami daudz, lai apmierinātu ažiotāžas izraisīto pieprasījumu. Salīdzinājumā ar pirmskovida gadiem kompānijas apgrozījums vairāk nekā divkāršojās, 2023. gadā, maksimumā, pārsniedzot 37 miljonus eiro. Jaunākie dati – par 2024. gadu – rāda pārdošanas samazināšanos līdz 27 miljoniem. Turklāt puse produkcijas tradicionāli tiek pārdota vienā tirgū – ASV. Tagad šī atkarība liek “SAF Tehnikas” vadītājiem nervozēt. Un ne tikai viņiem – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas biedri arī gatavojas rīkoties.
“Īsi sakot, tā visiem ir di*sa.
Skaidrs, ka dzēst 20% [nodevu] uz sava rēķina praktiski neviens nevar. Visi ar nepacietību gaida [detalizētu informāciju], un tad analizēs un rīkosies,” saka Bergs. “Tas ir kā Tūvei Jansonei ar komētu, zini šo bērnu grāmatiņu? Komēta tuvojas, un visi baidās. Ko darīt, kāds ir plāns, – to pagaidām jautāt ir par agru. Taču, protams, lielas laimes nav, kaut ko nāksies darīt.”
Ir četri varianti, saka Bergs. Aiziet no tirgus. Pārcelt uz turieni ražošanu. Kompensēt tarifu uz savas peļņas rēķina, nepaaugstinot cenu. Iekļaut nodevu cenā – tas ir, pārlikt to uz pircēju. Dažādās produktu grupās iespējamas dažādas risinājumu kombinācijas. (“SAF Tehnikas” ASV meitasuzņēmuma vadītāja pārdomas var palasīt šeit).
“Atkal – velns ir detaļās. Tas, cik daudz mēs pacelsim cenu, ir ļoti atkarīgs no konkurentiem. Sensoru segmentā var izskatīt variantu ražot tos Amerikā. Taču – tie atkal ir gadi. Tas ir kā pateikt – ražosim automobiļus Amerikā! Var. Taču, ja šodien sāksi uz turieni skriet, tikai pēc trim līdz pieciem gadiem sāksi tur reāli ražot. Liela problēma ir tā, ka
Tramps maina savus lēmumus katru dienu. Bet stratēģiskiem lēmumiem tev jāredz ilgtermiņa bilde,”
konstatē Bergs.
Pēc Trampa pirmajiem paziņojumiem par tarifiem “SAF Tehnikā” domāja, ko darīt ar Amerikā agrāk noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem un ar tajos fiksētajām cenām.
“Tādi tarifi ir forsmažors,” spriež Bergs. “Juridiski tev ir tiesības vecos līgumus pārskatīt. Taču tad jārunā atsevišķi ar katru klientu.”
Cik lielā mērā varētu sarukt pārdošana Amerikā, viņš nezina: “Tas ir jautājums par miljoniem dolāru. Un neviens tev uz to neatbildēs, jo atbilde ir atkarīga no ļoti daudziem elementiem. No tā, kādi konkurenti un par kādu cenu tirgo pašlaik, un kas notiek ar konkurentiem no citām valstīm. Problēma ir tajā, ka Amerika sākusi karu vienlaikus ar visu pasauli. Taču mēs noteikti zinām, ka tagad aktīvi koncentrēsimies uz tiem tirgiem, kas nav Amerika. Pasaule ir liela.”
“Kokus” pagaidām nav aiztikuši – ar uzsvaru uz “pagaidām”
Puse no Latvijas eksporta uz ASV ir tikai divas preču grupas (.pdf) – “mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas” un “koksne un tās izstrādājumi”. Un, ja pirmo preču grupu nodevu paaugstināšana tikpat kā nav skārusi (un ir atlikta), tad uz nosacīto grupu “Eiropas koksne un tās izstrādājumi” Trampa tarifi nemaz nav attiecināti.
Latvijas koksnes izstrādājumu eksports uz ASV nav liels – 3–5% no kopējā ražošanas apjoma, LSM.lv saka Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Līdzīga aina ir arī daudzās citās nozarēs – formāli eksports uz ASV ir mazs vai vispār nulles līmenī. Taču tas nenozīmē, ka nav ko īpaši baidīties no tarifu kara.
Pirmkārt, no konflikta ciestu arī tie sīkie posmi piegādes ķēdēs, kuriem ar Ameriku it kā nav pilnīgi nekādas saistības
un kas ražo savu nosacīto skrūvīti kā detaļu galīgajam Eiropas produktam. Bet tas – jā, tiek eksportēts arī uz ASV.
Piemēram, Latvija diezgan solīdā apmērā eksportē komplektējošās daļas automobiļiem – pēc Pasaules Bankas datiem, gandrīz par 100 miljoniem ASV dolāru (2023. gadā). Tiešā eksporta uz ASV apmērs ir smieklīgs – 320 tūkstoši, toties uz Vāciju un Beļģiju kopā – gandrīz 55 miljoni. (Par Vācijas autorūpniecību zina visi, taču Beļģijā tā ir “Volvo Cars” rūpnīca Gentē.) Vai Latvijas skrūves ir Eiropas automobiļos, kas tiek sūtīti uz ASV, pateikt nav iespējams, taču, ja Latvijas detaļu pasūtītājam Beļģijā sāksies grūti laiki aizokeāna tirgus zaudēšanas dēļ, sekas jutīs visi tā partneri.
Citu variantu – tradicionālo noieta tirgu pārsātināšanu kā tarifu karu sekas, izmantojot kokrūpniecības piemēru, skaidro Kristaps Klauss: “Eiropa uz ASV eksportē 5–10% no kopējā ražošanas apmēra. Taču, ja Amerika mums kļūs neizdevīga, mēs šos apjomus mēģināsim piegādāt citām valstīm. Tad tirgos radīsies pārsātinājums, un cenas kritīsies. [Tarifu] ietekme būs netieša, un tā nebūs tik nebūtiska.
Principā šie pieci procenti var sabojāt pārējos deviņdesmit piecus
– tā vienkāršojot.”
Cik lielā mērā šāda scenārija gadījumā varētu kristies cenas, ir grūti prognozēt. LSM.lv pārjautā – vai par 20% ir reālistisks scenārijs?
“Nē, tik traki nebūs. Bet
mēs stagnēsim. Jau šobrīd visi mums nozīmīgie eksporta tirgi stagnē.
Galvenais noiets kokrūpniecības produktiem ir būvniecība – apmēram 50 procenti. Un pārējie divi ir enerģētika un iepakojums. Un šobrīd stagnē pilnīgi visi. Un, ja vēl pazūd kāda tirgus sastāvdaļa, kā Amerika… Zaudējumu gadi… Un otrs apstāklis – ja samazināsies izejmateriālu, tas ir, apaļkoku, cenas Latvijā, tad kritīsies mežu īpašnieku ienākumi, un galu galā cietīs ekonomika kopumā,” uzskata Klauss.
Tas, ka Eiropas kokapstrāde nav iekļuvusi Trampa “tarifu sarakstos”, nav iemesls atslābt, “tarifu sāgas” sākumā teica federācijas viceprezidents. Piemēram, ja ES iekļautu amerikāņu “koku” atbildes ievedmuitas nodevu sarakstā (bet tāda iespēja tika pieļauta 7. aprīlī), “tad momentā būs “zobs pret zobu” un nekādu diskusiju”, sacīja Kristaps Klauss.
Cits Latvijai slikts scenārijs – ja ASV atzīs kokapstrādi par nacionālās drošības jautājumu Pēc Klausa teiktā, ASV martā sākušas analizēt šo jautājumu: “Ja atzīs, tad, tāpat kā attiecībā uz alumīniju un citiem svarīgiem produktiem, visdrīzāk pieņems atsevišķus lēmumus. Gribētos teikt, ka atzīt kokapstrādi par nacionālās drošības jautājumu tai būtu pārspīlēts gods, taču pašreizējā administrācija ļoti veikli izmanto jebkurus argumentus un visdīvainākos aprēķinus, lai pamatotu savus lēmumus. Tā kā šāds scenārijs nav izslēgts.”
Ideālais un citi varianti
Droši vien visvairāk no ASV tirgus atkarīgais Latvijas bizness ir uzņēmumi “Printful” un “Printify”, kas jau vairāk nekā desmit gadus sniedz apģērbu un citas produkcijas apdrukas pakalpojumus visā pasaulē. 2024. gada beigās tie paziņoja par apvienošanos (saglabājot atsevišķus zīmolus).
Lielākā daļa to apgrozījuma ir Savienotajās Valstīs. Taču problēmu ar muitas nodevām šajā gadījumā nebūs. Kā LSM.lv paskaidroja “Draugiem Group” runasvīrs Jānis Palkavnieks, visa ražošana notiek lokāli:
“Mēs praktiski neko nevedam pāri robežām.
Ja ir pasūtījums no Lielbritānijas, to izpilda turienes ražotne, un mums ir arī ražotnes – savas vai partneru – Latvijā [Eiropai], Amerikā, Austrālijā, Japānā. Varbūt tarifu dēļ būs kaut kāda ietekme uz materiālu cenām, taču par to vēl agri spriest.
Uz pamatbiznesu – nekādas tiešās ietekmes.”
Uzņēmumi “MikroTik”, “Latvijas Finieris”, “Amber Latvijas Balzams”, kas ražo būtiskus produkcijas apmērus ASV tirgum, neatbildēja uz LSM.lv jautājumiem.
