Kazāks: Politiķu nespēja vienoties par Latvijas Bankas prezidentu iestādei nav nākusi par labu

Šonedēļ par Kazāka apstiprināšanu Latvijas Bankas prezidenta amatā iecerējusi lemt Saeima.

Vaicāts, vai ar Latvijas Bankas padomes locekļu iecelšanu amatos viņš no Saeimas sagaida līdzīgus pavērsienus kā ar bankas prezidenta meklējumiem, Kazāks pauda cerību, ka tā nenotiks, jo, viņaprāt, “no saraustītā un grūtā procesa, kāds tas ir bijis pēdējo pāris mēnešu laikā, politikas veidotāji būs galvenās lietas piefiksējuši un no tā būs mācījušies”.

Atgriežoties prezidenta krēslā, Kazāks vispirms gribot saprast, cik plaši viņš var strādāt. Tāpēc vispirms būtu gaidāmas sarunas ar bankas darbiniekiem. 

Runājot par Latvijas Bankas galvenajiem uzdevumiem nākamajiem pieciem gadiem, Kazāks minēja, ka ir jāstrādā pie drošības, proti, lai iedzīvotāji varētu norēķināties arī dažādās krīzes situācijās, lai finanšu sektors būtu drošs, lai inflācija ir zema, tāpat ir jāstrādā pie finanšu pakalpojumu pieejamības, lai pakalpojumi ir lētāki, lai tie ir mūsdienīgi un reģionāli plaši pieejami.

Kazāks arī pauda, ka centrālajai bankai jāstrādā pie Latvijas ekonomikas straujas izaugsmes nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī ir svarīgas uzraudzības izmaksas, kurām ir jābūt konkurētspējīgām reģionā.

Vienlaikus Kazāks pieļāva, ka varētu diskutēt par nebanku kreditētāju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai. Šobrīd tā ir Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē.

KONTEKSTS:

Saeimas deputātiem līdz piektdienai, 31. janvārim, bija jāizvirza kandidāti Latvijas Bankas prezidenta amatam.

Bija plānots, ka Saeimai par Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātiem jābalso 2024. gada 19. decembrī, jo 21. decembrī beidzās iepriekšējā bankas prezidenta Kazāka pilnvaru termiņš. Amatam bija izvirzīti trīs kandidāti – “Stabilitātei!” virzītais kandidāts Pāvels Kuzmins, koalīcijas partijas Zaļo un Zemnieku savienības virzītais finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un divu pārējo koalīcijas partiju – “Jaunās Vienotības” un “Progresīvo” –  atbalstītais toreizējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Bet dienu pirms balsojuma koalīcija paziņoja par savu virzīto kandidātu atsaukšanu. Nākamajā dienā Saeimas sēdē vairāki koalīcijas deputāti atsauca savus parakstus par Kazāka un Bērziņa kandidatūrām, līdz ar to par katru vairs nebija nepieciešamo vismaz 10 deputātu parakstu izvirzīšanai un par viņiem balsojums vairs nebija iespējams. Savukārt vienīgā palikušā kandidāta Kuzmina kandidatūra tika noraidīta. 

Koalīcijas partijas meklēja vienotu kandidātu, tomēr tas neizdevās, jo neilgi pirms oficiālās Santas Purgailes kandidatūras izziņošanas par atbalstu viņai pārdomāja Zaļo un Zemnieku savienība.

Rezultātā uz nākamo termiņu izvirzīts tikai viens kandidāts – iepriekšējais Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, kuru virzījuši deputāti no opozīcijā esošā “Apvienotā saraksta” un Nacionālās apvienības, kā arī politiķi no koalīciju veidojošajām partijām – “Jaunās vienotības” un “Progresīvajiem”.