Paziņojot savu lēmumu emitēt obligācijas, “Latvenergo” norādīja, ka no obligācijām iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot konkrētiem mērķiem. Galvenie attīstības virzieni ir vēja, saules parku izbūve, HES modernizācija, arī bateriju sistēmas izveide.
“Latvenergo” valdes loceklis un finanšu direktors Guntars Baļčūns stāstīja, ka saskaņā ar investīciju plāniem tuvākajos trīs gados uzņēmumam ik gadu jāpiesaista ap 300 – 350 miljons eiro. Šie līdzekļi nepieciešami, lai finansētu uzņēmuma attīstības projektus.
Jautāts, vai šis lēmums ir saistīts ar to, ka lielajiem valsts uzņēmumiem turpmāk valsts budžetā būs jāiemaksā lielāka daļa dividenžu, proti 90% no peļņas, finanšu direktors atbildēja apstiprinoši.
Šovasar Latvijas valdība nolēma, ka Latvijas valsts ar AS “Latvenergo” un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” starpniecību no “Telia” pilnībā izpirks “Tet” un LMT daļas. “Latvenergo” finanšu direktors noliedza, ka piesaistīto naudu paredzēts izmantot šajā darījumā.
“Ja skatās uz obligācijām, tad šeit ir ļoti precīzi norādīts, ka šīs ir zaļās obligācijas. Līdz ar to šo finansējumu var izmantot tikai atjaunojamiem energoresursu projektiem, bateriju sistēmu izbūvei, investīcijām sadales tīklā.
Šie ir vienīgie virzieni, kur varam izmantot šo finansējumu,” uzsvēra kompānijas finanšu direktors.
Publiski izskanēja informācija par to, ka “Telia” piederošo daļu cena ir 500 – 600 miljoni eiro. Oficiāli to neviens neapstiprina.
Baļčūns arī kliedēja bažas par iespējamiem riskiem, ka aizņēmums gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem. Gluži otrādi, tas veicināšot ekonomikas attīstību un importa elektrība tiks aizvietota ar pašražoto elektrību. Pašlaik elektrības cena Baltija ir augstāka nekā tā, ko šobrīd redzam Skandināvijā – Somijā un Zviedrijā. Šīs divas valstis ir eksporta pozīcijā ar krietni lielāku atjaunojamās energoresursu ģenerācijas proporcijām kopējā ražošanas portfelī un tas nodrošina šajās valstīs zemākas elektrības cenas. “Latvenergo” mērķis ir nodrošināt, ka esam eksporta pozīcijā.
Baļčūns sacīja, ka šāds lēmums nebūs slogs valsts budžetam, jo kompānija ir komerciāls uzņēmums un visi investīciju projekti tiek uzsākti uz komerciāliem pamatiem un arī investīciju piesaiste notiek tāpat. “Latvenergo” šobrīd ir labs kredītreitings, kas nozīmē – finansētāji ir gatavi aizdot naudu uz konkurētspējīgiem nosacījumiem.
Investoru kluba izpilddirektors Kaspars Peisenieks sacīja, ka obligāciju tirdzniecības rezultātā piesaistīto naudu var izmantot tikai tiem mērķiem, kam tā ir paredzēta, nevis citiem.
“[Es] paļaujos uz to, ka tur ir godīga un atklāta informācija un piesaistīti ļoti lieli starptautiski partneri, kur ir ļoti liels reputācijas risks, ja vienreiz izdarīs šādas lietas, tad pēc tam finansējums lielā publiskā vidē finansējums var būt krietni apgrūtinošāk pieejams un ar pavisam citiem nosacījumiem. Līdz ar to es paļautos, ka visam jābūt kārtībā,” pauda Peisenieks.
Ieguldot šajos projektos, galvenais ieguvums būs energoneatkarība. Par būtiski pienesumu ekonomikai vēl pāragri runāt, sprieda Peisenieks.
“Jā, protams, infrastruktūra ir jāiekārto un iekārtas jāuzstāda, bet, ja iekārtas tiek ražotas ārvalstīs un ievestas šeit, tad liela daļa no šiem līdzekļiem aiziet projām un viņa tiešo pienesumu ekonomikai tādā veidā nenes.”
Šobrīd uzņēmums gatavojas obligāciju emisijai. Pašlaik Luksemburgas kompetentā iestāde jau apstiprinājusi detalizētu obligāciju emisiju prospekts, kas ir obligāts priekšnosacījums obligāciju tirdzniecībai, un nākamais solis ir investoru iepazīstināšana ar uzņēmumu, un šis process arī jau ir uzsākts. Tāpat kompānija saņēmusi atzinumu, ka Zaļās obligācijas atbilst Starptautiskās Kapitāla tirgus asociācijas Zaļo obligāciju principiem.
Precīzu obligāciju tirdzniecības datumu vēl nevarot pateikt, bet tas notiks tuvākajā laikā. Obligācijas tiks emitētas sērijās, un katra sērija var tikt emitēta laidienos. Konkrētie katra laidiena noteikumi tiks noteikti piemērojamos galīgajos noteikumos, kurus “Latvenergo” apstiprinās atsevišķi.
