Pēdējo desmit gadu laikā sparģeļu platības augušas vairāk nekā astoņas reizes un pērn pārsniedza 17 ha, liecina Lauku atbalsta dienesta dati.
Jo ātrāk aug, jo garšīgāks
Sparģeļu sezona pašlaik rit pilnā sparā, un audzētāji neslēpj – šis pavasaris atšķiras no iepriekšējiem, stāsta Krimuldas pagasta ZS “Lejaslīves” saimniece Lelde Valle.
“Šis gads ir pirmais, kad tik vēlu sākām griezt sparģeļus. Pēc 20. maija. Neatceros, ka tik vēlu būtu sācies ražas laiks. Jo Lieldienās uznāca siltais laiks, tas izvilināja ārā pirmos asnus, kuri nosala. Un šobrīd, ejot pa lauku, vēl joprojām es redzu nosalušos mazos asniņus, kas attiecīgi samazina ražu. Ja sparģeļa stādiņš sezonā iedod 10, 15, ja labāks laiks, tad varbūt vairāk asnu, tad šobrīd var rēķināt, ka pieci asni nāk nost.”
Sparģeļu asni Foto: Sandra Dieziņa, Latvijas Radio
Sparģeļiem augšanai nepieciešamā temperatūra ir +15 grādu un vairāk. Saimniece saka – jo sparģelis ātrāk aug, jo ir garšīgāks.
“Intensīvi audzējot, labākais ražas laiks stādiņam skaitās piektais–septītais gads. Un tad, protams, attiecīgi, cik saimnieks rūpīgi par viņu ir rūpējies, mēslojis un čubinājis, var skatīties, vai tā raža kļūst mazāka vai tādā pašā apmērā,” skaidro Valle.
Vidējā cena ir 12 līdz 15 eiro par kilogramu
“Piemājas dārziņā noteikti var audzēt vēl ilgāk, pat 15–20 gadus. Tāpat mums visiem pie mājas aug vēl vecie sparģeļi no vecmāmiņām, ko nesa tikai uz kapiņiem un neviens neuzdrošinājās ēst, tad šobrīd mēs mudinām, ja jums tur tāds sparģelis aug, paskatieties, pagaršojiet.”
ZS “Lejaslīves” saimnieki Lelde un Atis Vaļļi Foto: Sandra Dieziņa, Latvijas Radio
Vaļļu ģimene Krimuldas novadā sparģeļus sāka audzēt pirms desmit gadiem un neslēpj – sākumā bijušas arī kļūdas un puni. Sākuši ar divām vagām, un pamazām izdevies atrast audzēšanai piemērotākās šķirnes, tagad jau paši tirgo arī sparģeļu stādus. Izaudzēto realizē gan tiešajā tirdzniecībā, gan vietējiem veikaliem un restorāniem.
“Galvenais uzsvars, ka viņš ir svaigs, no rīta nogriezts un vakarā jau var likt galdā,” stāsta Atis Vallis.
Intensīvi audzējot, no viena hektāra var novākt tonnu līdz pusotru tonnu sparģeļu. Vidējā cena ir 12 līdz 15 eiro par kilogramu.
Saimnieki atzīst – tikai ar vieniem sparģeļiem nevar izdzīvot visu gadu, tāpēc paralēli tiek attīstīta gan liellopu audzēšana, gan biškopība, bišu inventāra gatavošana un darbojas neliels viesu nams. Lielākas sparģeļu platības gan neesot plānots veidot, jo tam nepieciešams gan vairāk tehnikas, gan lielāki ieguldījumi.
Pērn nācās pārdot zem pašizmaksas
Viens no lielākajiem sparģeļu audzētājiem Latvijā ir SIA “Agro Kalniena”, kas šo kultūru audzē 4,7 ha platībā un pazīstama ar preču zīmi “Kalnienas sparģelis”. Uzņēmuma valdes loceklis Dāvis Upāns atzīst, ka šogad sparģeļu novākšana sākusies pusotru nedēļu vēlāk nekā pērn. Izaudzētais pieejams gan vietējās tirdzniecības vietās, gan lielveikalos.
“Šis ir tas grūtākais moments, jo realizācija notiek arī lielajās veikalu ķēdēs, līdz ar to šeit ir sāpīgs moments. Lielveikali diezgan ierobežo lauksaimnieku. Mums ir jāved par to cenu, kādu viņi grib, tā mēs arī vedam, mēs nenosakām neko.
Labi, šogad varbūt situācija ir uzlabojusies, bet pagājušajā gadā mēs vedām zem pašizmaksas,” atzīst Upāns.
Gulbenē “Kalnienas sparģeli” jau labi pazīstot, tagad tiek mēģināts iekarot Alūksnes un Balvu tirgu. Tiesa, jārēķinās, ka novados cilvēku pirktspēja esot mazāka. Dāvis Upāns piekrīt, ka sabiedrību nepieciešams izglītot vēl vairāk, lai cilvēki būtu labāk informēti par šo kultūru. Sparģeļu sezona turpināsies līdz Jāņiem, bet “Agro Kalniena” saimnieks gan bažījas, vai ilgstošā lietus dēļ tā neaprausies ātrāk.
