Latvijas biškopji ceļ trauksmi par viltotu medu Eiropas tirgū

LBB valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis stāsta, ka aizdomas par viltota medus importu no Ķīnas biškopjiem bijušas jau sen.

“Eiropas Savienībā ik gadus no Ķīnas importē ap 60 000 tonnām medu, tas ir ļoti liels apjoms. Salīdzinoši Latvijā mēs saražojam 2,3–2,4 tūkstošus tonnas medu, tātad daudzreiz mazāk, nekā no Ķīnas tiek ieviests Eiropas Savienībā.

Tās galvenās aizdomas ir, ka medu sintezē rūpnīcā, nevis ražo medus bite.

Un Eiropas Savienībā medus direktīva skaidri pasaka, ka medu drīkst marķēt ar nosaukumu “medus” tikai tādā gadījumā, ja 100% medus ir ražots biškopju dravās, ar medus bites palīdzību. Šajā gadījumā, ja medus, kas tiek ievests no Ķīnas un nav autentisks, viņš tiek iemaisīts produktā, kas ir autentisks; tādā gadījumā, ja viņu laboratoriju atzīts par neautentisku produktu, tas vairs nav medus, viņu nedrīkst marķēt kā medu,” uzskata Brusbārdis.

Medus paraugi, ko biškopības biedrība aizsūtīja uz laboratoriju Tartu, bija no veikalu tīkliem “Maxima”, “Rimi”, “Lidl” un “Mere”. Mazumtirdzniecības tīkla “Maxima” pārstāve Liene Dupate-Ugule skaidro, ka uzņēmums sadarbojas tikai ar oficiāli reģistrētiem medus piegādātājiem.

“Balstoties uz saņemto informāciju, veiksim paši arī padziļinātu izpēti, nepieciešamības gadījumā reaģēsim un veiksim atbilstošus turpmākos lēmumus. Mēs arī tepat Latvijā ikdienā sadarbojamies ar “Bior” laboratoriju, kas ir sertificēta. Nu, tad attiecīgi, ja būs nepieciešams, veiksim arī paši savas papildu pārbaudes. Protams, ja noskaidrosies, ka šī kvalitāte nav atbilstoša, mēs viennozīmīgi ņemsim ārā no sortimenta, bet te ir svarīgi nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, mums jānoskaidro pamatinformācija,” saka Dupate-Ugule.

LBB valdes priekšsēdētājs Valters Brusbārdis norāda, ka nozarē jau vairākus gadus ir krīze tieši zemo medus cenu dēļ.

Latvijā medu saražojam vairāk, nekā varam paši patērēt, tāpēc svarīgs ir medus eksports uz Eiropas Savienību.

“Pirms krīzes medus cena bija 3,20 līdz pat 4 eiro kilogramā vairumtirdzniecībā Eiropas Savienības ietvaros. Pārsvarā mēs eksportējam uz Poliju un Vāciju, un jāatzīmē, ka šobrīd cenas ir ap 2 eiro, ir pat tādi gadījumi, kad Latvijā biškopis pārdod par 1,60, un ir gadījumi, kad cilvēks izmisumā pārdod pat par 1 eiro medu kilogramā. Nu tās ir ļoti, ļoti zemas cenas. Principā cilvēks strādā zem pašizmaksas, cilvēks pats piemaksā vēl par savu darbu, tā kā absolūti nenovērtēts darbs,” skaidro Brusbārdis.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Augu izcelsmes produktu, dzērienu un bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības daļas vadītājs Māris Eklons stāsta, ka PVD uzrauga gan uzņēmumus, gan medus fasētājus, gan tirgotājus. No pērn 33 paņemtajiem paraugiem visi atbilda medus kvalitātes prasībām. Bet lielākā problēma esot tā, ka Eiropā vienotu analīžu metodi izstrādās līdz 2028. gadam.

“Mēs no savas puses esam apņēmušies kopā ar Zemkopības ministriju aktualizēt šo jautājumu, arī Latvijas pārstāvji piedalās Eiropas darba grupās.

Arī šogad, 2025. gadā, mēs noteikti pievērsīsim pastiprinātu uzmanību medus kontrolei,

medus izsekojamībai, ņemsim paraugus, testēsim, sūtīsim testēšanas rezultātus Eiropas Komisijai, lai tiktu panākta kopēja izpratne, kopēja rīcība, jo Eiropā robežu nav. Teiksim tā, arī caur Vāciju, piemēram, ienāks Ķīnas medus, mēs nevaram aiztaisīt robežas ciet, Eiropā ir vienots tirgus. Bet, kamēr ir šīs neskaidrības, viss pārējais – izvēlamies, pērkam Latvijas medu. Latvija ir maza valsts, mēs viens otru pazīstam, Latvijas medum mēs varam uzticēties,” teic PVD pārstāvis.

LBB šobrīd ir vairāk nekā 3600 biedru, bet kopumā Latvijā ir no 4 līdz 5 tūkstošiem biškopju.