Latvijas tūristu mītnēs pērn par 14,3% vairāk ārvalstnieku, bet neaizsniedz pirms pandēmijas līmeni (papildināts)

Viesi tūristu mītnēs pērn pavadīja 4,7 miljonus nakšu, un tas ir par 7,4% vairāk nekā 2023. gadā. Turpina pieaugt arī vietējā tūrisma apjoms. 

2024. gadā no visiem tūristu mītnēs apkalpotajiem viesiem 58,8% jeb 1,6 miljoni bija ārvalstu viesi, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2023. gadā, bet par 18,4% mazāk nekā 2019. gadā jeb laikā pirms Covid-19 pandēmijas.

Ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar 2023. gadu, palielinājies par 10,2% un bija 2,8 miljoni.

Ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,8 naktis  (2023. gadā – 1,9 naktis).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (280,7 tūkst.), Igaunijas (180,5 tūkst.), Vācijas (165,7 tūkst.), Somijas (112,3 tūkst.), Apvienotās Karalistes (94,7 tūkst.), Polijas (74,1 tūkst.), ASV (59,6 tūkst.), Spānijas (55,5 tūkst.), Zviedrijas (54,8 tūkst.) un Norvēģijas (45,1 tūkst.).

2024. gadā ārvalstu tūristus visbiežāk varēja sastapt Rīgā – 71,5%, Jūrmalā – 8,4%, Mārupes novadā – 3,3%, Liepājā – 3%, Siguldas novadā – 1,7% un Ventspilī – 1,4%.

2024. gadā tūristu mītnēs tika apkalpots 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023. gadā un par 22,7% vairāk nekā 2019. gadā. Vietējo iedzīvotāju pavadīto nakšu skaits bija 1,85 miljoni, kas ir par 3,2% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Vietējo viesu vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,7 naktis (2023. gadā arī 1,7 naktis).

Visvairāk Latvijas iedzīvotāju uzņemti Rīgā, kur apmetās 26,2% viesu, Jūrmalā – 10,1%, Liepājā – 6,6%, Cēsu novadā – 5%, Daugavpilī – 3,5%, Talsu novadā – 3,4% un Siguldas novadā – 3,4%.

2024. gada decembrī tūristu mītnēs uzņemti 188,2 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, kas veidoja 12,6% pieaugumu pret 2023. gada decembri. No tiem 59,5% jeb 112 tūkstoši bija ārvalstu viesu un 40,5% jeb 76,2 tūkstoši bija vietējie iedzīvotāji. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 330,4 tūkstošus nakšu, kas ir par 13,9% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri.

Viesnīcu un tām līdzīgu mītņu vidējais numuru noslogojums Latvijā pērn decembrī bija 39,8% (pieaugums par 2,5%, salīdzinot ar 2023. gada decembri), Rīgā – 52,3% (pieaugums par 4,7%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda decembri).

2024. gada 4. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 558,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu – par 11,9 % vairāk nekā šajā laika periodā pirms gada. Viesi pavadīja 974,8 tūkstošus nakšu, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir pieaugums par 12,5%. Ārvalstu viesu skaits gada pēdējā ceturksnī palielinājās par 17,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, un tas bija 333,5 tūkstoši, bet vietējo viesu skaits pieauga par 5%, un tas bija 224,7 tūkstoši.

Nozarei grūti pieaugošo izmaksu dēļ

Neraugoties uz iepriecinošajiem datiem, nozare joprojām uzsver, ka situācija nav viegla.

“Mēs zinām to, ka mūsu kaimiņi, lietuvieši un igauņi, investē tūrisma mārketingam, valsts tēla reklamēšanai vismaz divreiz, trīsreiz vairāk, nekā to dara Latvija. Un te ir būtiski uzsvērt – mēs esam eksportējoša nozare, un tie nav izdevumi, tās ir investīcijas. Jo vairāk mēs investējam, jo lielāka iespēja ir dabūt to atpakaļ,” komentēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš.

Tam piekrita arī asociācija “Lauku ceļotājs”. Īpaši lauku mītņu īpašniekiem savu biznesu uzturēt ir grūti neesošā darbaspēka un pieaugošo izmaksu dēļ.

“Kopējā aritmētika nav ļoti iepriecinoša. Mēs arī redzam, ka mums tās algas nemaz tik ļoti neceļas, un tad, protams, mums vajag tos ārzemju tūristus, kas maksā labprātāk un kam ir lielāki ienākumi nekā Latvijas tūristam,” sacīja “Lauku ceļotājs” valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kalniņš gan prognozēja, ka šogad tūrisma sezona sagaidāma labāka nekā pērn.