Vidējā svaigpiena iepirkuma cena Latvijā šobrīd ir apmēram 47 centi par kilogramu piena, un tāda tā saglabājusies vairākus mēnešus. Kooperatīva “Piena loģistika” pārstāvis Vilnis Vorobjovs norādīja, ka nozare bažījas par situāciju Eiropas kopējā tirgū, kur cena sākusi pakāpeniski kristies, turklāt Latvijā piena iepirkuma cenu būtiski ietekmē arī kaimiņvalstis.
“Es teiktu tā, ka tirgū jau ir sākusies tāda saspringta vide gan no vienas puses, gan no otras. Šī situācija visdrīzāk turpināsies līdz janvārim, bet šis periods būs diezgan grūts visiem.
Un pašreiz cena visdrīzāk ar katru nākošo dekādi tirgū tomēr kritīsies. Doma ir tāda, ka tā varētu figurēt aptuveni 44–46 centu robežās. Bet Latvijas saimniecības spēj saražot krietni vairāk, nekā ir pašu pašpatēriņš vai pārstrādes iespējas, un lielāko cenu diktātu diemžēl vēsturiski ir sanācis, ka mums tomēr nosaka kaimiņi, jo kaimiņu tirgos – Lietuvā un Igaunijā – ir ļoti nopietnas rūpnīcas. Arī mēs zinām, ka Bauskā jau ir uzbūvēta rūpnīca un startēs no februāra ar dienas jaudu 500 tonnas, un tie ir mūsu kaimiņi lietuvieši, un viņi atrodas tuvāk Polijai, Vācijai, kas ļoti krasi reaģējot uz tirgus svārstībām, arī ietekmē cenu politiku, un tas tādā viļņveida efektā nāk atpakaļ arī uz Latviju, Igauniju,” klāstīja Vorobjovs.
Cenu kritums būtiskāk skar saimniecības, kuras nav kooperatīvos, bet ietekmēs arī kooperatīvu zemniekus, jo tas liek iekavēt attīstību, tostarp investīcijas fermu robotizācijā, skaidroja Vorobjovs.
Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks apstiprināja, ka piena cena lēni samazinās Eiropā un tendenci skaidro ar piena produktu uzkrājumu. Šolks gan norādīja, ka situāciju vietējā tirgū galvenokārt nosaka pasaules tirgus.
“Šobrīd ir pazīmes, ka produktu, sevišķi industriālo produktu, krājumi būtiski palielinās pasaulē, kas jau tādā svārstību mēneša laikā atspoguļojas arī iepirkuma cenas ziņā, tāpēc kopumā es varu atbildēt: jā, ir indikācijas par to, ka piena iepirkuma cenai un arī produktu cenai būs tendence samazināties, bet runāt par to, cik strauji, cik lielā apjomā un cik ilgi – to šodien nav iespējams pateikt. Mēs kā Latvija varam tikai pieņemt to situāciju un tendences, kādas notiek pasaulē un reģionāli kaut kādi notikumi, vai tie būtu pārstrādes uzņēmumu jaudu palielināšana, samazināšana, bet kopumā tirgu tas neietekmē. Šobrīd pārstrādes uzņēmumi savu iespēju robežās turpina strādāt un tur šo cenu, kāda ir bijusi pēdējā apstiprinātā, un dara visu, lai šī reakcija, kas notiek jau faktiski Eiropā, uz Latviju atsauktos lēnāk,” klāstīja Šolks.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) vadītājs Rolands Feldmanis papildināja, ka veikalos arvien ir pārāk neliels vietējās piena produkcijas īpatsvars, salīdzinot ar kaimiņvalstu produktiem, kas arī ietekmē piena saimniecības.
Feldmanis bažījas, ka piena iepirkuma cena nākotnē varētu kristies pat par 10 un vairāk centiem, veidojoties arvien lielākai konkurencei un pārprodukcijai kopumā Eiropā.
Tādēļ kooperatīvi diskutē ar pārstrādes nozari par to, kā nākotnē izvairīties no krasām tirgus svārstībām.
“Tas, ko mēs gribam, mēs gribam stiprināt vietējo pārstrādi. Lai stiprinātu vietējo pārstrādi, mums vajag vietējā tirgū būt. Ja nepiederēs mums vietējais tirgus, to var iekarot imports, kas pēkšņi paliks vēl lētāks. Un tās ir mūsu bažas, ka pārstrāde kaut kādā brīdī nespēs pārdot vairāk, viņa samazināsies, un līdz ar to viņu iepirkuma apjoms samazināsies, un cietīs zemnieki tiešā veidā. Mēs mēģinām kopā ar pārstrādi vienoties par to, ka tiešām Latvijas prece ir vairāk, un pirmais solis būtu, lai neievedam šo svaigpienu no Igaunijas vai Lietuvas, bet izmanto vietējo pienu, un tad mēs attiecīgi mazāk eksportētu, mēs tādā veidā nostiprinātu mūsu vietējo ražošanu. Nākošais – mēs vēlētos stimulēt arī vietējā piena pārdošanu gan veikalos, gan ēdinātājiem. Procesam bija jāsākas ātrāk, bet diemžēl, ja mēs šo procesu nesākam, tad mēs varam nonākt pie tā, ka vienkārši mēs zaudējam lopkopības nozari – ne visu, bet daļu, un tas ir mūsu tomēr ražošanas potenciāls,” teica Feldmanis.
Latvijā saimniecībās dienā saražo aptuveni 2550 tonnas piena, bet Latvijas pārstrādes jauda dienā ir ap 1500 tonnas. Daļu saimniecībās saražotā piena iepērk kaimiņvalstu pārstrādes uzņēmumi, tikmēr vietējie uzņēmumi apmēram 200 tonnas piena iepērk no kaimiņvalstu zemniekiem.
