ĪSUMĀ:
Valainis: Summa, kas parādījās, ir spekulācija
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pirms valdības sēdes informēja, ka ministrija ir sagatavojusi ziņojumu, uz kā pamata valdība varēs lemt par tālākiem soļiem. Tas, vai tiks pieņemti lēmumi un kādi tie būs, atkarīgs no valdības diskusijas, sacīja ministrs.
“[Summa], kas parādījās ir baumas, spekulācija. Citi tirgus dalībnieki, dažādas ieinteresētās puses – tās netrūkst šajā procesā. Bet mēs no savas puses vadāmies ar tiem skaitļiem, ko ir rēķinājuši mūsu piesaistītie konsultanti. Tai skaitā ir arī otras puses piesaistītie konsultanti. Šobrīd būtu pāragri runāt par kādiem cipariem vai izpirkuma procesiem, vai kaut kādām dažādām citām spekulācijām, kas ir bijušas šobrīd publiskajā telpā,” teica Valainis.
Ministrijā redzot lielu vēlmi šajā procesā iesaistīties trešajām pusēm.
“Mēs atsevišķos gadījumos saskatām arī dažādas reiderisma pazīmes šajā procesā, kas nāk no trešo pušu vēlmes iesaistīties šajā. Un iegūt tos labumus vai tās iespējas, kas šajā gadījumā primāri pienākas galvenajam partnerim, kas ir valsts. Es neredzu šobrīd, kam būtu jānotiek, lai valsts no kaut kā tamlīdzīga atteiktos,” uzsvēra ministrs.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“Jaunā Vienotība”) aģentūrai LETA norādīja, ka saistībā ar jautājumiem par uzņēmumiem “Tet” un LMT būtu jāvēršas pie šo uzņēmumu valsts kapitāla daļu turētāja – EM.
Savukārt uz aģentūras LETA jautājumiem Satiksmes ministrijā (SM) atbildēja, ka jautājumi par LMT un “Tet” darījumu nav SM kompetences jautājumi, tostarp, vai ministrija var apstiprināt, ka atbalsta variantu, kas paredz darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību, kas no “Telia” atpirktu LMT un “Tet” daļas.
Divi potenciālie scenāriji
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka vairs netiek nopietni apspriesti “Telia” izteiktie pretpiedāvājumi turpmākai LMT un “Tet” attīstībai, bet tiek diskutēts par diviem pamata scenārijiem, kā izpirkt “Telia” piederošās daļas un kā turpmāk pārvaldīt apvienoto uzņēmumu. Valainis atteicās komentēt, vai ir divi vai vairāk variantu tālākajai rīcībai un ko tie paredz.
Neoficiāla informācija liecina, ka pirmais variants paredz, ka “Telia” piederošās daļas izpērk valsts ar tai piederošo lielo uzņēmumu – “Latvijas Valsts mežu” un “Latvenergo” – palīdzību,
tomēr aptuveni 200 miljoni eiro šādā gadījumā, iespējams, jāparedz arī tiešā veidā no valsts budžeta. Pagaidām nav skaidrs, vai šādu variantu atbalstītu Finanšu ministrija, tomēr Ministru prezidente Evika Siliņa (“Jaunā Vienotība”) iepriekš jau ir solījusi, ka atpirkšanas darījumam netikšot tērēti valsts budžeta līdzekļi.
Ja tiktu īstenots šis variants, LMT un “Tet” apvienoto uzņēmumu, visticamāk, pārraudzītu kāda valsts kontrolēta kapitālsabiedrība, iespējams, EM piederošā SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”), kura jau šobrīd pārvalda valsts daļas abos uzņēmumos – 51% “Tet” daļu un 5% LMT daļu. Apvienotais LMT un “Tet” uzņēmums tiktu gatavots akciju kotēšanai biržā.
Noprotams, ka vismaz sākotnēji apvienotais uzņēmums turpinātu pārvaldīt arī šobrīd “Tet” piederošo optiskā tīkla infrastruktūru, par kuras nodalīšanu iepriekš iestājies AS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (LVRTC), kas gatavs uzņemties visas valsts kritiskās infrastruktūras pārvaldību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.
Aģentūrai LETA neizdevās noskaidrot, kāds liktenis šajā variantā paredzēts “Tet” grupā ietilpstošajam inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumam SIA “Citrus Solutions”.
Savukārt otrs variants paredzot darījumam nodibināt speciālu mērķa sabiedrību (special purpose vehicle – SPV), kas no “Telia” atpirktu LMT un “Tet” daļas.
Šajā speciālajā SPV līdzekļus investētu komercbankas, tajā tiktu ieguldīti pensiju otrā līmeņa fondu līdzekļi un tā izlaistu arī obligācijas aptuveni 200 miljonu eiro vērtībā, līdz ar to tajā varētu ieguldīt arī citi investori. Apvienotā uzņēmuma īpašnieki turpmāk būtu valsts un šī jaunā SPV.
Šo variantu atbalstot Satiksmes ministrija (SM). Neoficiāla informācija gan liecina, ka atsevišķi politiķi iebilst pret Latvijas uzņēmēju tiešu līdzdalību LMT un “Tet” pārvaldībā, kas tiktu īstenota caur SPV. Iepriekš publiski izskanējis, ka interesi investēt “Tet” un LMT izteicis datortīklu aprīkojuma ražotāja SIA “Mikrotīkls” līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Džons Tallijs, neoficiāli kā potenciālie investori minēti arī “Draugiem Group” pārstāvji u.c.
Ekonomisti: Finansējumu var rast, kombinējot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas
Telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) un SIA “Tet” kapitāldaļu izpirkšanas darījumam finansējumu var rast, kombinējot kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, bet, finansēšanā iesaistoties valstij, tam ir jābūt pārejas perioda finansējumam, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti.
“SEB banka” ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka iespējamais darījuma apmērs šajā ziņā nav būtiskākais, un šāda mēroga darījumus ir iespējams strukturēt un finansēt arī bez ietekmes uz valsts budžetu.
Viņš skaidroja, ka finansējuma struktūru zināmā mērā noteiks tas, kā valsts redz uzņēmumu tālāko attīstību un lomu, un to pārvaldības struktūru, respektīvi, cik būtisku lomu pārvaldībā nākotnē sev redz valsts. “Tas ir vissvarīgākais jautājums,” uzsvēra Gašpuitis, piebilstot, ka svarīgi arī ir tas, lai vienošanās ar investoriem būtu korekta un neietekmētu investīciju vides novērtējumu.
Gašpuitis pauda, ka optimālākais risinājums būtu uzņēmuma startēšana biržā. “Iespējas rast finansējumu ir izmantojot, kombinējot citas kapitāla tirgus piedāvātās iespējas, piesaistot citu investoru vai izmantojot aizņēmumu,” skaidroja “SEB bankas” ekonomists.
Savukārt bankas “Citadele” ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA uzsvēra, ka valsts budžetā šobrīd viennozīmīgi nav iespējams atrast papildu 550-600 miljonus eiro,
un šāda summa ir gandrīz 4% no plānotajiem budžeta ieņēmumiem 2025.gadā. Turklāt plānotais budžeta ieņēmumu apmērs šobrīd ir vērtējams kā diezgan optimistisks, jo budžeta plānošanai par pamatu tika ņemta iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze, kas kopš plānošanas brīža ir būtiski samazināta.
“Ja tomēr valdība pieņem lēmumu par minēto uzņēmumu kapitāldaļu atpirkšanu, tā būtu jāveic izmantojot pašu uzņēmumu līdzekļus apvienojumā ar jaunu investoru piesaisti,” norādīja Purgailis, skaidrojot, ka šādā veidā būtu iespējams veikt abu uzņēmumu apvienošanu un sagatavošanu sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, akciju kotēšanai biržā.
Savukārt “Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi pārtraukt situāciju, kad abu akcionāru – valsts un “Telia” domstarpību dēļ uzņēmumos ir apgrūtināta stratēģisko lēmumu pieņemšana.
Strautiņš pauda, ka tiek apspriestas dažādas darījuma finansēšanas iespējas. “Ja finansēšanā iesaistītos valsts, tas būtu pieņemami, ar nosacījumu, ka tas ir pārejas perioda finansējums,” norādīja Strautiņš,
piebilstot, ka apvienotais sakaru uzņēmums būtu vispiemērotākais pirmais solis valstij piederošo uzņēmumu kotēšanai biržā. “Luminor Bank” ekonomists gan piebilda, ka vienlaikus vajadzētu izvērtēt iespēju optisko kabeļu pamattīklu paturēt valsts kontrolē kā sabiedrisko infrastruktūru.
KONTEKSTS:
Valdība pērn – 2024. gada 16. jūlijā – slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.
Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka jau drīzumā uz valdības galda būtu jānonāk Ekonomikas ministrijas priekšlikumiem par to, kā atrisināt problēmām apvīto īpašumtiesību jautājumu valstij daļēji piederošajos uzņēmumos “Tet” un LMT.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka pašreiz ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek, un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” sākotnēji piedāvāja scenāriju, ka LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tika piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu mainīts arī kompāniju augstākais menedžments.
