“Maizi un izpriecas!” – šis teiciens jau kopš Romas impērijas laikiem raksturo to, kā režīmiem noturēt varu pār sabiedrību. Baltkrievijā un Krievijā tas draud izvērsties sarežģīti, jo kartupeļi, kas tur tiek dēvēti par “otro maizi”, kļuvuši krietni dārgāki vai pat vispār nav nopērkami.
Kartupeļu problēma Baltkrievijā un Krievijā ir samilzusi tik liela, ka pat Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam nācies par to publiski runāt:
“Tikos ar vairākiem uzņēmējiem, tostarp no lauksaimniecības. Izrādās, mums nav pietiekami kartupeļu. Runāju ar Aleksandru Lukašenko, viņš teica – mēs jau visus esam pārdevuši Krievijai.”
Baltkrievija, kuras galvenais kartupeļu eksporta tirgus ir Krievija, pērn novāca par aptuveni ceturto daļu mazāk kartupeļu nekā iepriekš. Arī Krievija piedzīvoja sliktāku ražu, taču Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko vaino nevis laikapstākļus, bet gan ministrus, kūtru stādīšanu un nepareizu uzglabāšanu:
“Izrādās, mums nav kartupeļu. Par cik mūsu kartupeļiem tagad kāpusi cena? Kāpēc ārpus sezonas kartupeļiem pacēlusies cena? Tas noticis tikai šogad! Mēs tagad nevaram izaudzēt pietiekami daudz kartupeļu, salikt pagrabos un pēc tam pārdot tautai? Atrisiniet šo visu un rodiet risinājumu! Vai arī viņi visi jāpatriec pie velna vecmāmiņas! Mēs kartupeļus nevaram pietiekami saražot! Un pēc tam tiem kāpj cena.
Man daži cilvēki raksta, ka kartupeļi ir slikti, bet importētie ir labāki par mūsējiem. Kāpēc labāki? Mūsējie slikti uzglabāti? Es jau jūs pērn brīdināju, kā pareizi jāuzglabā.”
Baltkrievijas vadonis Aleksandrs Lukašenko novāc kartupeļu ražu, 2015. gadā Foto: AP, Andrei Stasevich
Abās valstīs politiskos protestus ātri apspiež, taču tik svarīga pārtikas produkta cenu kāpums raisījis neapmierinātību sabiedrībā. Krievijā kartupeļu vairumtirdzniecības cena kopš gada sākuma kāpusi par 285% līdz aptuveni 47 centiem kilogramā. Salīdzinājumam – vidējā vairumtirdzniecības cena pasaulē ir 17 centi.
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Beāte Livdanska uzsver, ka sabiedrībai ir svarīga ne tikai kartupeļu pieejamība, bet arī garša:
“Redzam no Baltkrievijas puses to, ka pēdējo mēnešu laikā, patiesībā kopš marta,
pieaugusi cilvēku neapmierinātība ne tikai ar to, ka sākotnēji Baltkrievijas plauktos kartupeļu nebija vispār, bet arī ar to, ka tad, kad tie uzradās, tie bija ļoti sliktas kvalitātes.
Kā zinām, tad, piemēram, Baltkrievijā, ja skatās nacionālās identitātes kontekstā, tad kartupelis tiek uzskatīts par otro maizi. Līdz ar to tas Lukašenko ir gana svarīgs jautājums. Krievijā ir tieši tāpat. Arī Krievijā pieaug neapmierinātība ar to, ka plaukti ir tukši, tas ir viens. Bet otrs – kartupeļu cena ir sasniegusi rekordaugstus apmērus.”
Problēmu risināšanā Baltkrievija un Krievija gatavas pat atcelt Eiropas Savienības valstīm uzliktos embargo.
Baltkrievija jau atcēlusi importa aizliegumus no pašu sauktajām nedraudzīgajām valstīm un nodēvējusi to par labu kaimiņattiecību žestu.
“Redzam to, ka Baltkrievija no savas puses arī, protams, šo politiku sāk īstenot reversā – kad pašiem sāk kļūt neērti, tad šie politiskie soļi tiek sperti tādi, lai kaut kādā veidā šo situāciju uzlabotu. Protams, tas būs gana sarežģīti. Šis ir jautājums arī otrā pusē. Šis ir jautājums no pašas Eiropas Savienības valstīm, vai šīs valstis lems par labu eksportam uz Baltkrieviju vai arī ne,” spriež Livdanska.
Kamēr abas diktatūras meklē veidus, kā ievest kartupeļus no dažādām pasaules malām, Baltkrievijas sabiedrībā izplatījies joks, ka valstī ir trīs veidu kartupeļi – tie, kuru vairs nav; tie, kas ir ar puvumu; un tie, kas jau sen Maskavā.
