Pāvilostas un apkārtnes iedzīvotāji izrāda aktīvu pretestību vēja staciju iecerēm

Iedzīvotāji izveidojuši arī interneta platformu pretvejs.lv , kur publicē dažādu informāciju par vēja stacijām un to ietekmi, tā izrādot aktīvu pretestību iecerēm – būvēt piekrastē mērogos lielās vēja stacijas.

Vēja turbīnas mainītu ainavu

Pāvilostas kultūras nama ielā zāle ir piepildīta ar cilvēkiem un daudzi vēro notiekošo attālināti video tiešraidē. Pāvilostnieki emocionāli uzrunā atnākušos, uzsverot, cik nozīmīgi ir saglabāt neskartu piekrastes ainavu, kuras skaistumu uzņem gan kino filmās, gan brauc vērot tūristi no visas pasaules. Ģirts Vagotiņš-Vagulis ir pārliecināts, ka tik lielas izmaiņas ietekmēs tūrisma nozari.

“Visur klātesošas ir emocijas, nenoliedzami, bet, ja mēs gribam pieņemt izsvērtus lēmumus, tad ir jārunā argumentiem, bet šobrīd es neredzu argumentus, kas pārliecinātu, ka mums šādi vēja parki tādos apjomos ir nepieciešami.

Tas apdraud to, kas ir izdarīts, Pāvilosta 30 gadu laikā ļoti attīstījusies tūrisma jomā, ieguldīts liels darbs un tas nav viegli, tik liela mēroga izmaiņas noteikti ietekmēs tūrisma plūsmu, par to vispār nav šaubu.”

“Dabas jūtīgajā teritorijā starp Grīņu rezervātu un Ziemupes dabas liegumu, mēs negribam redzēt vēja parkus.”

Foto: Inga Ozola, Latvijas Radio

Konferencē izskan frāzes par to, ka, no vienas puses, saudzējam kāpas un daudz ko aizliedzam, bet vēja turbīnas varēs mainīt gan ainavu, gan ierasto dzīves ritējumu. Lai turbīnu uzstādītu, zemē būs jāielej tonnām betona, jābūvē vēl papildu piebrauktuves un tamlīdzīgi. Viena no konferences un plašākas diskusijas rīkotājām ir pāvilostniece Marita Horna.

“Ja jaunā iecerētā parka teritorija ir 600 m attālumā no Grīņu lieguma un 500 m no Ziemupes lieguma, tad šīs te 60 turbīnas griezīsies starp diviem tik nozīmīgiem liegumiem. Kā vispār varēja pieļaut izpēti, ja ne mūsu bijušā Pāvilostas novada teritorijas plānojumā nekas tāds paredzēts, ne jaunajā novada stratēģijā nebija tur paredzējuši.”

Plāni nav akmenī iekalti

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs (Latvijas reģionu apvienība) skaidro, ka iepriekš minētais iesniegums ir noraidīts, bet viss nav akmenī iekalts. Pašlaik tiek izstrādāta jauna Dienvidkurzemes novada ilgstspējīgas attīstības stratēģija līdz 2035. gadam.

Šobrīd novadā ir 7 ieceres, kurām ir aktuāli ietekmes uz vidi novērtējumi dažādās stadijās, 5 attīstītāju iesniegumi par vēlmi izstrādāt lokalplānojumu vēja parka būvniecībai un vēl 4 apstiprinātas lokālplānojumu izstrādes, vēl 2 apstiprināti lokālplānojumi.

“Protams, būs jaunais teritorijas plānojums, kur tiks izsvērti kultūrvēsturiskie, ainaviskie aspekti, ekoloģiskie – tie visi tiks salikti uz kartes un tad varēs vairāk redzēt kartē optimālās teritorijas , kur ir iespējams būvēt vēja parkus un kur nedrīkstēs.”

Dienvidkurzemes teritorijas plānojuma pirmo redakciju varētu nodot sabiedriskai apspriešanai vasaras sākumā.

Torņi bojās saulrieta ainavu

Sakas iedzīvotāja Sandra Stepiņa, kura ir viena no konferences rīkotājām, atklāj, kāpēc uzsākusi cīņu pret vēju staciju būvniecību. Pati ir medicīnas fiziķe un strādā Liepājas Reģionālajā slimnīcā staru terapijas un rentgena diagnostikas nodaļā. Sabiedrības uzdotie jautājumi skar ne tikai pāvilostniekus, vēja parku attīstība notiek visā valstī, tāpēc radījuši platformu sarunai.

“2024. gada sākumā, kad tika publicēts ietekmes uz vidi novērtējums tieši vēja parkam, kas ir vistuvāk Pāvilostai, nepilnu divu km attālumā, no manas mājas tas ir aptuveni kilometra attālumā, es sapratu, ka nu ir ziepes.

Bez jautāšanas pie mums grib uzcelt kaut ko tādu, kas var ietekmēt mūsu labbūtību, veselību, ierasto dzīves ritējumu, kas mūs ļoti apmierina. To nevar saprast iebraucēji, bet tikai tie, kuri te dzīvo gadiem. Brīdī, kad apraud tavas mājas, tu sāc pret to cīnīties.”

Sārnates iedzīvotājs un tūrisma uzņēmējs no Ventspils novada Voldemārs Dūdums pauž savu redzējumu par milzīgā izmēra vēja stacijām, kas plānotas jūrā.

Foto: Inga Ozola, Latvijas Radio

“Sārnatē mūs visvairāk uztrauc, ka tiek plānots vēja parks jūrā ELWIND, kur mēs savulaik uzskatījām, ka ir labi – jūrā liekam vēja ģeneratorus, jo tur ir vējš. Muļķīgi uzskatījām, ka atradīsies aiz horizonta 40 km tālāk un tos nevarēs redzēt. Atklājās, ka ir 15 – 20 km, 350 m torņi, kurus noteikti varēs redzēt no krasta, kas tur grozīsies un bojās saulrietu, kas iedzīvotājus visvairāk varētu ietekmēt ir krasta erozija, mums tiek skalots krasts nost.”

Kas notiks ar zosu bariem?

Latvijā kopumā veidojas situācijā, kurā pieņemam lēmumus, nezinot kā būs, saka Dabas aizsadzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Viņa runā par līdzšinējo pieredzi saistībā ar ietekmi uz vidi novērtējumos izvērtēšanu. Nav skaidrs, kā vēja parki ietekmēs kopējo situāciju, nevis tikai atsevišķu teritoriju, kuru, piemēram, atzīs par derīgu vēja parka attīstībai.

“Vienlaikus ir ļoti daudz projektu, šobrīd jau pāri 80, kas ir dažādās stadijās, gan tikko bijušas pirmās apspriešanas sabiedriskās , šur tur arī nākamās, daļa ir apstiprināti. Tam, ka vēja parki tiek plānoti ļoti koncentrēti vienā vietā, lielākie riski ir saistīti ar komulatīvajām ietekmēm.

Tas nozīmē, piemēram, ja kāds attīstītājs ar vēja parka sākotnējo ieceri 60 turbīnas, veic ietekmes uz vidi novērtējamu par šo teritoriju, eksperti sniedz ieteikumus un beigās tiek secināts, ka saglabājamas ir 14 turbīnas kā iecere un no pārējām atsakāmies, jo tām var būt būtiska ietekme, tad šāds parks tiek atzīts par labu esam, tiek saskaņots un apstiprināts, bet tad blakus paralēli notiek vēl trīs vai četru šāda paša lieluma vai mazāku parku ieceres, ja visus sasummējam klāt pēc turbīnu skaita un apmēra, tad ietekme būtu nevis maznozīmīga, bet kļūtu lielāka.”

Šobrīd darbosies princips – kurš pirmais izdarīs, tas arī var tik pie labākiem nosacījumiem, bet ne vienmēr tā var būt labākā izvēlētā teritorija, skaidro DAP pārstāve.

“Jā, mums ir riska kartes, mums ir aizsargājamās dabas teritorijas no kurām attīstīji izvairās, bet tajā pašā laikā, ja mēs skatāmies Kurzemes mērogā, mums veidojas pārrāvumi, ja mēs runājam par migrējošiem putniem, viņiem būs jāmaina maršruts ļoti būtiski vai jāpagarina maršruts, tad jau būs nākamā komulatīvā ietekme. Kas notiks ar zosu bariem, kuri pieraduši baroties, novirzīsies uz citām vietām?

Te jau nav stāsts tikai par vēja parku ietekmēm – uz dabu, cilvēkiem, veselību utt., var būt arī citas paliekošās ietekmes. Ja visus šos parkus realizē, pat, ja ka katrā nebūtiski aiziet bojā viens putns, tad visus saliekot kopā, tas skaits var būt liekāks. Šis ir tas, kas mūs uztrauc, jo mēs nezinām, cik to parku būs.

Būs jau ne tikai parki, jo projektiem nepietiek jaudas, kā enerģijas pārvietot, paralēli attīstīsies elektropārvades līnijas un citi risinājumi. No vienas puses ir labi, jo mēs runājam, ka Latvijā attīstās ražošana, varbūt dzīvosim labāk, jo būs ekonomika intensīvāka utt., bet tie vides riski saglabājās.”

Īpaši aizsargājams biotops

Ja zosis un dzērves labāk var pielāgoties, tad plēsējiem klājas daudz grūtāk, turklāt apdraudēta ir augstā putnu migrāciju, kas notiek naktīs. Par izmēros lielo, virs 200 m augsto turbīnu ietekmi nav pētījumu.

Foto: Inga Ozola, Latvijas Radio

LU pētnieks Jānis Priednieks skaidro, ka situāciju nākotnē varētu mainīt tehnoloģijas, kas fiksēs sadursmes un ļaus, piemēram, atslēgt turbīnu darbību migrācijas laikā.

Jāuzsver, ka Latvijā noslēgumam tuvojas Dabas aizsardzības pārvaldes vadītais projekts LIFE REEF, kura laikā veic zinātniskās izpētes darbus Baltijas jūras Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Pavasarī vai vasaras sākumā jau notiks sabiedriskās apspriešanas, kuru laikā prezentēs jūras aizsargājamo teritoriju tīkla plānojumu.

Piemēram, Pāvilostas tuvumā atrodas Alku sēklis, kur tiek pētīts Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamais biotops Akmeņu sēkļi jūrā. Tikmēr telefonu zvanus šajās dienās saņēmuši Medzes iedzīvotāji un tūrisma uzņēmēji, kuriem piedāvāts pārdot savu īpašumus vēja staciju attīstītājiem. Sociālajos tīklos ar emocionālu ziņu dalījusies Godiņu piedzīvojumu platforma, kas saņēmusi aicinājumu pārdot zemes īpašumu, lai tur būvētu vēja stacijas.