ĪSUMĀ:
Inženiertehnisko telekomunikāciju bizness aizved līdz militārajai industrijai
Uzņēmums “Belss” dibināts 1994. gadā. Tas darbību sāka inženiertehnisko telekomunikāciju biznesā, kas laika gaitā aizveda arī līdz militārajai industrijai.
Militārās jaudas kalve
Ņemot vērā, ka valsts devusi skaidru signālu par to, ka aizsardzības industrijas attīstībai tagad visas durvis būs vaļā, bet vēstījumi par nozares stāvokli ir atšķirīgi, portāls LSM.lv tuvākās nedēļas rakstu sērijā “Militārās jaudas kalve” pētīs militārās industrijas uzņēmumus, to redzējumu par lielākajiem izaicinājumiem un nozares attīstību.
“Uzņēmums sāka attīstīties kā komunikāciju bizness, kas vēl joprojām ir dienas kārtībā un aizņem pietiekoši lielu daļu no mūsu apgrozījuma. Pamazām ir attīstīta projektēšana un būvniecība, kas sākotnēji saistījās tikai ar komunikācijām. Tātad mobilo radiosakaru masti, bāzes stacijas iekārtu uzstādīšana, iekārtu maiņas, ar ko arī vēl joprojām nedaudz nodarbojamies. (..) Mēs esam “Motorola” pārstāvji, arī amerikāņu kompānijas “Silvus Technologies” pārstāvji šeit,” pastāstīja “Belss” valdes loceklis Kaspars Ziediņš.
“Belss” nodarbojas ar projektēšanu un būvniecību arī civilajā jomā.
“Piemēram, šobrīd veicam VAS “Latvijas dzelzceļš” digitalizāciju pa visu Latviju. Tur projekts ir kopā ar vēl vienu Latvijas kompāniju, kura būvē torņus, un mēs tam visas gala iekārtas. Strādājam arī Liepājas cietuma telekomunikāciju sadaļā. Esam būvējuši mobilas antenu mastu sistēmas – teleskopisku antenas mastu mēs iepirkām gatavu, bet visu pārējo paši – pašu dizains, pašu izstrāde, pašu realizācija,” stāstīja Ziediņš.
Kļūst par militāro sistēmu integratoru
Tomēr savu zīmolu uzņēmums nostiprinājis militārajā industrijā. “Belss” ir uz projektiem bāzēts uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu militāro sistēmu integrāciju. Proti, uzņēmums bieži vien ir kā starpnieks starp ārvalstīs radītiem produktiem un to iegādi, ieviešanu un uzturēšanu pašmāju militārajiem risinājumiem.
“Belss” biznesa attīstības vadītājs Edgars Gauručs skaidroja: “Ja ir kāda lieta, kas Latvijai vai kādai citai pusei ir jāatrisina, mēs ķeramies klāt, sameklējam kādu ar vajadzīgo produktu, un tad mēs to lietu pielāgojam, integrējam, ieviešam esošajās sistēmās. Piemēram, ja ir nepieciešama ugunsdzēsības sistēma, tad mēs aizvedam savus inženierus uz Skandināviju, viņi mācās, kā tās sistēmas integrē, mums atsūta sistēmas, mēs tās uzliekam uz tankiem, tad pēc tam tās apkopjam un, ja vajag, tad nomainām. Produkts ir mūsu lielais cilvēku resurss. Ja ir problēma, mēs ņemam un atrisinām.”
“Belss” radītās sakaru tehnoloģijas Foto: SIA “Belss”Foto: SIA “Belss”
Vēl viens piemērs šādu militāro sistēmu integrēšanai, ar ko nodarbojas “Belss”, ir pretmīnu kuģu rekonstrukcija, lai kuģus aprīkotu ar modernākām sistēmām. Tas ir vairāk nekā 20 miljonu eiro vērts projekts, kur uzņēmumu “Belss” kā vietējās militārās industrijas sadarbības partneri izvēlējusies Francijas kompānija.
“Latvijā ir pretmīnu kuģi, bet, piemēram, tā tehnoloģija, kas viņiem ir, lai atrastu mīnas, ir diezgan veca, nav tik efektīva vairs vai arī to ir pārāk dārgi uzturēt. Tāpēc bija iepirkums, lai to uzlabotu. Ir franču kompānija, kas ražo zemūdens dronus, bet ar zemūdens dronu nepietiek – tas drons no kaut kurienes ir jāpalaiž, kaut kur jāsavāc, ir jābūt komandas centram, no kurienes tos vadīt. Tāpēc par bāzi tika ņemti mūsu pašu kuģi un franču droni. “Belss” veica šo integrāciju – franči atveda dronus, mēs uz kuģa uzbūvējām jaunas telpas, kur tos izvietot, izvilkām jaunus vadus pa kuģi, lai komandas centrs varētu strādāt un operēt dronus, un arī, protams, jaunus krānus, lai mēs tos varētu palaist iekšā jūrā un pēc tam arī savākt,” pastāstīja Gauručs.
Rada mobilās militārās nometnes
Būtisks uzņēmuma darbības virziens ir arī mobilo militāro nometņu radīšana. Tās ir mobilas teltis vai angāri, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo, lai 2500 karavīri varētu teju jebkur nobāzēties un uzturēties.
“Vienkāršiem vārdiem sakot, ir armijnieki, viņiem ir kaut kādas mācības vai speciāli uzdevumi, viņiem atved konteinerus, viņi attaisa vaļā konteinerus un tur viņiem iekšā ir gultas, virtuve, noliktavas un viss cits, lai lauka apstākļos varētu uztaisīt savu bāzi,” stāstīja Gauručs.
“Belss” radītās mobilās militārās nometnes Foto: SIA “Belss””Belss” radītās mobilās militārās nometnes Foto: SIA “Belss””Belss” radītās mobilās militārās nometnes Foto: SIA “Belss”
Mobilo militāro nometņu radīšanai uzņēmumam “Belss” ir līgums ar NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūru.
“Esam vairākus simtus telšu pārdevuši un uzbūvējuši angārus. Mēs tos dizainējam, tad pasūtām uzņēmumiem, kas tos ražo. Caur NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūru mēs piegādājām to Latvijai, NATO dalībvalstīm. Ja gadījumā ir kāda X stunda, tad NATO zina, ka šeit ir šāda nometne 2500 kareivjiem,” norādīja Ziediņš.
Uzņēmuma prioritāte tagad – droni
Tomēr nu par uzņēmuma prioritāti izvirzījušies droni. Bezpilota lidaparātu ražošanai “Belss” pievērsās jau pirms pāris gadiem. Tomēr, lai ideja realizētos, nācās piesaistīt profesionāļus no ārpuses.
“Iepriekš mēs tirgojām dronus komerciālai lietošanai, piemēram, tādus, kuru ražotājs ir Ķīna. Mēs sapratām, ka drīz tas Ķīnas tirgus varētu tikt noslēgts gan komponentēm, gan pašiem droniem. Tad mēs sapratām, ka, ja Ķīna mums nepārdos vairāk, amerikāņi varētu būt pārāk dārgi vai nepieejami, jāķeras pašiem vērsim pie ragiem,” stāstīja Gauručs.
“Belss” valdes loceklis Kaspars Ziediņš (no kreisās) un Bezpilota lidaparātu biznesa attīstības nodaļas vadītājs Edgars Gauručs Foto: Edgars Zicāns/LSM
Pirmais “Belss” pašu radītais drons tika lidināts 2024. gada sākumā. Kopš tā brīža šajā segmentā novērota strauja attīstība – gada laikā izveidoti vairāk nekā 10 dronu modeļi un dronu izstrādes komanda no trīs cilvēkiem izaugusi, šobrīd jau ir trīskāršojusies. Dronu ražošanai “Belss” nodibināja jaunu uzņēmumu – “Eraser”, kas nu izvirzījies kompānijas attīstības priekšplānā.
Ja pirmais drons, ko radīja “Belss”, vēl nebija paredzēts kaujas apstākļiem, tad nākamie modeļi tapuši, balstoties uz konkrētām Ukrainas bruņoto spēku vai militārās industrijas vēlmēm. “Belss” ir arī daļa no Latvijas iniciētās dronu koalīcijas Ukrainas atbalstam.
Piemēram, Ukrainas aizstāvji prasījuši dronus, kas var nest 2 vai 3 kilogramus smagu kravu 20 vai 30 kilometrus, attiecīgi kravnesība un nolidojamais attālums maina drona izmēru. Tāpat drons var būt ar salokamām kājām, lai samazinātu tā izmērus un to karavīram būtu vieglāk pārnēsāt.
“Belss” radītie droni Foto: Edgars Zicāns/LSM”Belss” radītie droni Foto: Edgars Zicāns/LSM
“Belss” ražotie droni var būt paredzēti vairākiem lidojumiem, kur tos izmanto izlūkošanai, vai arī vienvirziena lidojumiem, kad tie aprīkoti ar kaujas galviņu. Tāpat pieejami arī īpaši nomešanas mehānismi, kuru var izmantot vai nu kravas piegādēm, vai kaujas galviņas nomešanai.
Vienlaikus radīts arī drons, kura pilotēšanai vajadzīgi nevis radiosakari ar tālvadības pulti, bet gan to ar pulti savieno 20 kilometru garš optiskās šķiedras kabelis. Šāda drona vadīšanai vajadzīgs meistarīgs pilots, kurš nesapīsies vados, priekšrocība – ar bezpilota lidaparātu nevar pazaudēt sakarus. Šādi droni paredzēti vienam lidojumam.
Attēlā pa labi “Belss” radītais drons, kuru ar vadības pulti savieno optiskās šķiedras kabelis Foto: Edgars Zicāns/LSM
Cik maksā viens kaujas drons, “Belss” pārstāvji nekomentēja, vien norādīja, ka dronu iespējams komplektēt no dažādām komponentēm, kas attiecīgi maina tā kopējo cenu. Piemēram, var izvēlēties ļoti kvalitatīvu kameras stabilizatoru, kas maksā ap 10 000 eiro, bet pašu kameru izvēlēties sliktākas kvalitātes, kas maksā ap 300 eiro, vai otrādi.
Lielu uzsvaru liek uz pētniecības un attīstības sadaļu
Līdz ar to pēdējā gada laikā uzņēmums spējis īsā laikā attīstīt vairākus jaunus dronu produktus. Tas noticis, pateicoties uzņēmuma pētniecības un attīstības novirzienam jeb angļu valodā “research and development”.
“Mūsu pētniecība un attīstība ir tas, kā mēs tiekam uz priekšu un kā mēs vispār esam tikuši tik tālu tik īsā laikā. Piemēram, Latvijas un Lielbritānijas vadītās dronu koalīcijas pirmajos iepirkumos, kas bija pagājušā gada vasarā, piedalījās 260 kompānijas. Piedalīties varēja visas pasaules kompānijas, izņemot no trešajām valstīm. No 260 firmām 30 uzaicināja klātienē, bet no 15 kompānijām nopirka testa partijas, ko testēja tepat Sēlijā. Testus izgāja tikai 5 kompānijas. Jā, ir daudzas kompānijas, kas ražo [dronus], kas grib ražot, bet tad, kad reāli tam produktam ir kaut kas jāsasniedz, testos pierādās, ka ne visi to var izdarīt, tam ir vajadzīga pietiekama kvalitāte. Mūsu komanda to pierādīja,” atzīmēja Gauručs.
“Belss” biznesa attīstības vadītājs uzsvēra, ka tieši pētniecība un attīstība ir sarežģītākais posms dronu radīšanā.
“Tā grūtākā sadaļa ir radīt produktu ne tikai no nulles, bet radīt arī pietiekami ātri, lai viņš adaptētos karadarbībai. Kad pētniecības un attīstības nodaļa ir izdarījusi smagāko darbu, tad ražošanas daļai ir tikai jāsaliek lego, kas arī ir atbildīgs darbs, bet ne tik tehnoloģiski izaicinošs. Protams, pēc tam ir jābūt arī kārtīgai kvalitātes kontrolei. Mums ir vairākas brigādes, kas katru dienu simtiem dronu ved uz lauka un lido. Tā katrs drons tiek izveidots, testēts. Tādā veidā mēs nodrošinām kvalitāti,” stāstīja Gauručs.
Kāpēc tieši dronu ražošanu izvirzīt kā prioritāti, un vai bezpilota lidaparātu tirgus nav pārāk piesātināts? Uzņēmumā “Belss” norādīja – droni ir tikpat efektīvi kā konvenciālie ieroči, bet krietni lētāki.
Ziediņš skaidroja: “Droni varbūt tagad dažiem šķiet kā tāda spēļmantiņa, kuru īsti nevar pielietot kaujas apstākļiem. Nē. Šobrīd jau drons ir reāls ierocis, kas ir alternatīva dažādām tuvās darbības raķetēm, prettanku raķetēm un tā tālāk. Rietumeiropā, Amerikā šāda veida ieroči ir ļoti, ļoti dārgi. Šeit ir radusies alternatīva, kas faktiski veic to pašu. Drons var iznīcināt tanku, var iznīcināt mērķi, kas atrodas kaut kādā konkrētā attālumā. Tas funkcionāli veic to pašu, bet tās izmaksas cena ir stipri zemākas. Tāpēc globāli visi ir metušies uz šo tēmu, jo saprot, ka konkurēt ar šo var arī pret dārgajām raķetēm.”
Savukārt konkurence esot veselīga, un tik daudz spēlētāju militāro dronu segmentā nemaz neesot.
“Ir daudz kompāniju, kas ražo dronus. Bet, lai mēs tiktu uz to gala piramīdu, kur tie droni ir pietiekami labi, krietni kvalitatīvi, un mēs spējam viņus laikā saražot, tur nemaz tik piesātināts tirgus vairs nepaliek. Tur ir jāiziet cauri ellei un ugunij un jāuztur diezgan liels inženieru pulks, kur mazāki ražotāji bez tādas lielas pieredzes arī militārajā jomā īsti nevar,” pauda Gauručs.
Pēdējā pusotra gada laikā darbinieku skaits strauji audzis
Tieši pētniecības un attīstības nodaļas darbiniekus uzņēmumā uzskata par stūrakmeni, kas ļauj nemitīgi pielāgoties un radīt arvien jaunus risinājumus.
“Pētniecības un attīstības daļā ir gan pasaules klases līmeņa piloti, gan pasaules klases līmeņa inženieri. Pagājušogad, piemēram, mūsu individuālais pilots bija 7. ātrākais pilots pasaulē, Latvijas komanda bija 5. ātrākā pasaulē sporta dronu sacensībās. Šie cilvēki ir ne tikai kā piloti, bet viņi ir arī inženieri – izdomā dronus, saliek, modificē, pēc tam arī iet un ar tiem lido. Tas ir tas kodols, no kurienes viss cēlies,” stāstīja Gauručs.
“Belss” dronu pilots Foto: SIA “Belss””Belss” radītās dronu tehnoloģijas Foto: SIA “Belss”
Runājot par vajadzīgajām kvalifikācijām, lai strādātu pie pētniecības, “Belss” norādīja, ka viņu darbiniekiem ir dažāda iepriekšējā pieredze, bet svarīgākais ir vairāku prasmju kopums.
“Bieži ir labi tehniķi, ir labi mehāniķi, ir labi kodu pārzinātāji un tie, kas pārzina elektroniku, bet reti kad tie cilvēki to pārzina caur dronu prizmu. Latvijā noteikti ir simtreiz labāki programmētāji nekā mūsējie. Bet tajā brīdī, kad tev ir labi jāsaprot, kā tas kopā strādā, tas ir tas, kur mēs esam atraduši vairākus cilvēkus, kas ir mūsu stūrakmens,” pauda Gauručs.
Savukārt ražošanas daļā, kur droni un citi produkti tiek sakomplektēti, svarīgākais esot entuziasms, taču esot arī izaugsmes iespējas.
Gauručs sacīja: “Ir cilvēki, kas māk ļoti augstā līmenī likt lego, tie ir ražošanas daļā. Tur nav vajadzīga tik daudz tā kvalifikācija, tur ir vajadzīgs entuziasms, lai nāktu uz darbu, pildītu uzdevumus, punktualitāte. Lielākā daļa, kas mums strādā ražošanā, bija pilnīgi bez pieredzes, nebija redzējuši dronu. Ir gan automehāniķi, gan latviešu valodas skolotāji, gan 12. klases skolnieki. Daļa no viņiem ir iemācījušies lidot ar dronu, un tagad viņi dronus testē. Ir cilvēki, kas ir iemācījušies atpazīt problēmas, kāpēc drons neiet, un tad viņi migrē starp ražošanu un pētniecību.”
Pēdējā pusotra gada laikā uzņēmumā darbinieku skaits strauji audzis, nu “Belss” ir teju 90 darbinieki – vairāk nekā trešdaļa darbojas ar bezpilota lidaparātiem, pārējie darbojas citās jomās. Vidējo darbinieka atalgojumu kompānijā nekomentēja, vien norādot, ka inženieriem tās ir krietni virs vidējās algas valstī.
Tomēr “Belss” valdes loceklis Ziediņš atklāja, ka par darbiniekiem nozarē ir lielas medības: “Mēs negribam, lai mūsu darbinieku kāds pārķer. Koncentrējamies iekšēji uz esošo cilvēku attīstīšanu, bet pērkam arī gatavus profesionāļus, kas no pirmās dienas zina, ko darīt.”
Uzņēmums “Belss” arī strādā pie jauno profesionāļu un potenciālo darbinieku attīstīšanas Rīgas tehniskās jaunrades namā “Annas 2”, kur īpašos pulciņos tiek apmācīti jaunie inženieri un ražotāji.
Militārajā industrijā ne tikai birokrātija, jānopelna arī uzticība
“Belss” produktu galvenie klienti ir publiskā sektora pārstāvji. Latvijā tā ir Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki (NBS), Zemessardze, bet ārvalstīs – NATO valstu karaspēki.
Uzņēmumā norādīja, ka tā eksports pamazām aug, galvenokārt pateicoties droniem, un tā apmērs 2024. gadā sasniedza 25%. Vienlaikus “Belss” pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka tā ir projektos bāzēta organizācija. “Līdz ar to mums apgrozījums arī nav tāds kā ražošanā – tāds stabils uz augšu vai vienlīdz lēkā –, jo mums ir lieli projekti, kuri vai nu sākas gada sākumā, vai beidzas gada sākumā,” pauda Ziediņš.
“Belss” uzsvēra, ka aizsardzības industrijā Latvijā viennozīmīgi ir barjeras, taču par birokrātiskajiem šķēršļiem, iespējams, lielāks pārbaudījums ir uzticības nopelnīšana.
Premjere Evika Siliņa un aizsardzības ministrs Andris Sprūds iepazīstas ar “Belss” radītu dronu Foto: LETA
“Aizsardzības industrija ir milzīgi plaša. Tur ir pietiekoši liels cilvēku resurss, līdz ar to tās vajadzības arī ir plašas – sākot no zeķītēm līdz ēdināšanai, līdz nometnēm vai būvēm, pēc tam vēl ieroči un droni. Katram tur ir neapšaubāmi tās barjeras, lai tiktu iekšā, savādākas. Pēc būtības, ja mēs esam vairāk nekā 30 gadu uzņēmums, kas ir praktiski vienmēr bijis saistīts ar Aizsardzības ministriju, līdz ar to mūs jau zina, vairāk uzticas, prasa padomus. Bez tā tu arī nevari. Tu nevari radīt uzņēmumu un domāt – būsi uzreiz iekšā, tā tas nestrādās. Tā nav tāda birokrātiska barjera, bet tā ir tāda barjera, kas ir jāpārvar,” atzīmēja uzņēmuma valdes loceklis.
Arī pēc ilggadējas sadarbības ar valsti uzņēmums “Belss” vēlētos, lai “viss notiek stipri ātrāk”, jo šajā industrijā katra lieki pavadīta diena ir izmaksas, tāpat gribētu redzēt mazāku papīru kārtošanu un vienkāršotāku iepirkumu procedūru. Tāpat uzņēmums cer, ka valsts vairāk iepirks vietējās industrijas produktus.
“Ir kaut kādas kopējas datubāzes, kas ir pieejamas visā valstī. Kāpēc mums vēlreiz būtu jāsniedz informācija no šīm datubāzēm? Kas attiecas uz Uzņēmumu reģistru, piemēram, un dažādu parādu esamību, neesamību, to var viegli konstatēt. (..) Gribētos, lai mūsu nodokļu maksātāju nauda aizietu vietējai industrijai. Tas ideālais mērķis – 100% vietējai industrijai, bet skaidrs, ka tā nav realitāte. Bet gribētos, lai šis procents viennozīmīgi aiziet Latvijas uzņēmumiem,” sacīja Ziediņš.
To, ka Latvijas valsts apņēmusies strauji attīstīt militāro industriju, “Belss” vērtēja pozitīvi. “Var diskutēt, kāda tā stratēģija ir, bet ir. Tas ir daudz labāk, nekā tās stratēģijas nav,” piebilda Ziediņš. “Gribas strādāt mērķtiecīgi, nevis meklēt, mēģināt kaut ko saprast, kas varbūt der vai neder. Negribas zaudēt laiku.”
Vaicāts par uzņēmuma attīstības mērķiem, Ziediņš atgādināja “Belss” devīzi – “ja ir kādas problēmas, lai mēs būtu izvēle numur viens”. Ņemot vērā, ka “Belss” darbība ir diversificēta, tad katrā virzienā ir citi sasniedzamie mērķi. Taču primāri uzņēmumā vēlas attīstīt pētniecību.
“Mums ir vairāk nekā 10 darbinieku, kas fokusējas uz pētniecību un attīstību. Mums kā organizācijai tas tā nekad nav bijis – tā, ka mēs strādājam, radām produktu, ko pēc tam varbūt varam pārdot. Bet šobrīd esam jau iegājuši tādā fāzē, ka mēs ticam, ka to, ko mēs radīsim, ka tas būs patiešām vajadzīgs. Mērķis ir celt pētniecības kapacitāti augstas pievienotās vērtības produktos. Galīgi neesam ar šo sadaļu tur, kur mēs gribētu būt,” pauda Ziediņš.
Uzņēmumā uzskata, ka izšķirošais nākotnē būs nevis ražošana, bet gan tieši pētniecība, lai spētu radīt jaunas inovācijas. Ar to roku rokā soļo arī spēja zibenīgi pielāgoties militārās nozares jaunākajiem pavērsieniem. Un šajā ziņā uzņēmums “Belss” jūtas par sevi pārliecināts.
“Tas ir lielākais pārbaudījums – ātri kaut ko atrisināt. Jo miera laikos pulksten 17.00 beidzam darbu, atnāksim rīt, darīsim vēlreiz. Tagad tas sacensības gars, jāatrisina kaut kas citādāk, jo rīt jau mēs esam ar kaut ko vecu. Jāstrādā ļoti, ļoti dinamiskā vidē. Tas, kā mēs pieņemam lēmumus, kā pat dienas laikā spējam mainīt stratēģiju, ir diezgan fenomenāli. Jūs prasāt piecu gadu stratēģiju? Jā, tāda kaut kur ir, bet mums pat bieži vien nav piecu dienu stratēģijas,” sacīja Gauručs.
“Militārās jaudas kalve”
