Pirmdien gan tika paziņots, ka Tramps piekritis par mēnesi atlikt jauno tarifu piemērošanu Meksikai. Tas kļuva zināms pēc Trampa un Meksikas prezidentes Klaudijas Šeinbaumas sarunām. Meksika piekritusi nosūtīt uz valsts ziemeļu robežu 10 000 karavīru, lai novērstu narkotiku, it sevišķi fentanila, kontrabandu.
Tramps sestdien paziņoja, ka ASV iekasēs 25% ievedmuitu visām precēm no Meksikas un vairumam importa no Kanādas. No Kanādas iepirktajai jēlnaftai, dabasgāzei un elektrībai noteiks zemāku ievedmuitu 10% apmērā, jo ASV ir atkarīgas no kaimiņvalsts piegādātajiem energoresursiem.
Savukārt importam no Ķīnas piemēros 10% ievedmuitu.
Attiecībā uz Ķīnas precēm nebūs izņēmumu, jo Trampa administrācija gatavojas atcelt arī līdz šim pastāvējušo kārtību, ka sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 800 dolārus (780 eiro), nepiemēroja ievedmuitu.
Šī izmaiņa ietekmēs miljoniem amerikāņu, kuri regulāri pasūta preces no tādiem populāriem Ķīnas e-tirdzniecības uzņēmumiem kā “Temu” un “Shein”.
Tramps paaugstinātu ievedmuitu precēm no trim lielākajiem ASV tirdzniecības partneriem ir pamatojis ar nepieciešamību ierobežot nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu no Meksikas un Kanādas, kā arī samazināt tirdzniecības deficītu ar Ķīnu.
“Mums ir deficīts gandrīz ar katru valsti. Ne visām, bet gandrīz katru. Un šī netaisnība tiks mainīta. Tāpēc arī valsts parāds ir 36 triljoni dolāru. Mums ir deficīts ar visiem. Mēs visiem palīdzam, esam to darījuši gadiem. Un, godīgi sakot, man liekas, ka mūs nenovērtē. Tāpēc tas mainīsies. Un ātri,” sola Tramps.
Kanādas valdība svētdien paziņoja, ka no pirmdienas piemēros 25% ievedmuitu ASV precēm 30 miljardu Kanādas dolāru (19,8 miljardi eiro) vērtībā. Ievedmuita attieksies uz ASV ražotu alkoholu, tabaku, augļiem, piena produktiem, kafiju un tēju, apģērbiem, tualetes papīru, šaujamieročiem un sadzīves tehniku.
Pēc 21 dienas Kanāda varētu uzlikt 25% ievedmuitu vēl plašākam preču klāstam 125 miljardu Kanādas dolāru (82,7 miljardi eiro) vērtībā. Tas attiektos uz ASV ražotām pasažieru automašīnām, kravas automašīnām, tērauda un alumīnija produktiem, liellopu un cūkgaļu.
Taču Kanāda joprojām cer, ka Trampa plānotā 25% ievedmuita Kanādas ražojumiem rīt nestāsies spēkā.
Kanādas vēstniece ASV Kirstena Hilmena intervijā telekanālam “ABC News” sacīja, ka Otava ir gatava runāt ar Trampa administrāciju, lai novērstu tirdzniecības karu.
Kanādas premjers Džastins Trudo tikmēr aicinājis kanādiešus izvēlēties vietējās preces.
“Tagad laiks izvēlēties Kanādu. Un to var darīt dažādos veidos. Var pārbaudīt preču marķējumu veikalā un izvēlēties Kanādā ražotus produktus. Piemēram, Kanādas, nevis Kentuki burbonu.
Var arī atteikties no Floridas apelsīnu sulas. Arī vasaras atvaļinājuma plānus var mainīt un palikt tepat, Kanādā, iepazīstot nacionālos un provinču parkus, vēsturiskas vietas un tūrisma galamērķus.”
Meksikas prezidente Šeinbauma paziņoja, ka ir uzdevusi valdībai izstrādāt atbildes soļus, kas paredzētu arī ievedmuitas noteikšanu precēm no ASV. Prezidente neprecizēja, cik liela un uz kādām precēm varētu attiekties ievedmuita.
Ķīna gatavojas vērsties Pasaules Tirdzniecības organizācijā ar prasību pret ASV. Pekina brīdināja arī par pretpasākumiem, lai aizsargātu savas tiesības, taču pagaidām nav skaidrs, vai runa ir par ievedmuitas noteikšanu importam no ASV.
Tramps ir paziņojis, ka viņam šodien notiks sarunas ar Kanādas un Meksikas līderiem, bet ir maz ticams, ka viņš atkāpsies no saviem plāniem.
Tramps ir piedraudējis noteikt paaugstinātu ievedmuitu arī precēm no ES. Bloks uz to reaģēja, paziņojot, ka tādā gadījumā ES nepaliks atbildi parādā.
“Skaidrs, ka tirdzniecības karos uzvarētāju nav. Ja ASV sāk tirdzniecības karu, tad tas, kurš smiesies pēdējais, būs Ķīna. Mēs esam savstarpēji ļoti cieši saistīti. Mums ir vajadzīga Amerika, un Amerikai arī esam vajadzīgi mēs,” uzsver ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa.
“Manuprāt, jādara viss, lai izvairītos no pilnīgi nevajadzīgiem un muļķīgiem tarifu kariem. Tajā pašā laikā – un tas ir mans padoms kolēģiem šeit, Briselē – manuprāt, sarunās ar amerikāņu draugiem nedrīkstam zaudēt arī veselo saprātu. Mēs nedrīkstam zaudēt pārliecību par savām interesēm, savu Eiropas pašcieņu un pašapziņu,” teica Polijas premjers Donalds Tusks.
Vairums ekonomistu ļoti skeptiski raugās uz Trampa plāniem, norādot, ka ievedmuitas paaugstināšana veicinās cenu pieaugumu ASV. To komentārā Latvijas Radio atzīmēja arī “Swedbank Latvija” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
“Fakts, ka šie tarifi nav nekādā veidā mērķēti uz kādām konkrētām precēm vai preču grupām, nozīmē, ka tiek iekļauti arī tādi produkti, kam Amerikā nav pašmājās ražotu aizstājēju. Līdz ar to nevarēs vienkārši pārorientēties uz kādiem citiem produktiem. Un tas nozīmēs, ka augstāka ievedmuita visdrīzāk atspoguļosies kā augstāka cena patērētājiem,” skaidroja eksperte.
“No otras puses, Tramps cer, ka augstāka ievedmuita palīdzēs pārcelt nodokļu slogu no amerikāņiem uz ārvalstniekiem, bet diemžēl aprēķini liecina, ka tas īsti neiztur kritiku, jo atsevišķi neatkarīgie eksperti saka, ka šīs jaunās ievedmuitas Meksikas, Kanādas un Ķīnas precēm varētu dot varbūt 2% no kopējiem federālās valdības budžeta nodokļa ienākumiem. Tas nozīmē, ka lielu daļu šī sloga pārnest nemaz nebūs iespējams, jo ar tik lielām ievedmuitām joprojām varēs segt tikai 2% no federālajiem ieņēmumiem.”
Ekonomikas vērotāji brīdina, ka ievedmuitas ieviešana pret tik daudzu ASV tirdzniecībā būtisku partneru precēm var novest pie drīzas inflācijas.
“Manuprāt, Tramps ir apņēmies ieviest tarifus nevis kā sarunu stratēģiju un lai panāktu piekāpšanos, bet tiešām celt ievedmuitas sienu.
Viss sākās ar mūsu trim lielākajiem tirdzniecības partneriem – tie veido 42% no ASV importa. Bet, ja tam pieskaitām Eiropu un Lielbritāniju – tie jau ir vairāk nekā 60% importa,” norāda bijušais Pasaules Tirdzniecības organizācijas ģenerāldirektora vietnieks Rufuss Jerksa.
Eksperts arī brīdināja, ka Trampa “tarifu kariem” lielas sekas var būt ne vien ASV ekonomikā, bet arī valsts attiecības ar partneriem visā pasaulē. Turklāt daži viņa lēmumi var ļoti negatīvi ietekmēt paša Trampa prezidentūras turpmākos mēnešus.