No otrdienas ASV ieviesīs 25% muitas nodokli Kanādai un Meksikai, kā arī papildu 10% nodokli Ķīnai. Kanādas enerģētikai plānots piemērot zemāku – 10% tarifu.
Tramps uzskata, ka Meksika un Kanāda nerisina viņa bažas par nelegālo imigrāciju un narkotiku kontrabandu, tādēļ ar šādām metodēm viņš cer šo situāciju mainīt.
“Prezidents Tramps rīkojas drosmīgi, lai panāktu, ka Meksika, Kanāda un Ķīna pilda savus solījumus apturēt nelegālo imigrāciju un apturēt indīgā fentanila un citu narkotiku ieplūšanu mūsu valstī,” paziņoja Baltais nams.
Trampa parakstītajā rīkojumā norādīts, ka gadījumā, ja trīs valstis veiks pretpasākumus, tarifi var tikt palielināti vai paplašināti.
Kanādas premjers Džastins Trudo uzsvēris – Kanāda otrdien atbildēs ar saviem muitas nodokļiem. Viņš norādīja:
“Parunāsim par mūsu kopīgo robežu. Mūsu robeža jau ir droša, bet vienmēr ir vēl darāmā. Mazāk nekā viens procents fentanila, mazāk nekā viens procents nelegālo šķērsošanu ASV ir no Kanādas. Bet, uzklausot bažas gan no kanādiešiem, gan no paša ASV prezidenta, mēs esam uzsākuši 1,3 miljardus Kanādas dolāru vērtu robežplānu, kas jau sniedz rezultātus, un arī mēs esam sašutuši par nelaimi, ko rada fentanils.”
Pēc Trampa paziņojuma Kanādas premjerministrs platformā “X” pavēstīja, ka apspriedis šo situāciju ar Meksikas prezidenti Klaudiju Šeinbaumu. “Mēs to negribējām, bet Kanāda ir gatava,” paziņoja Trudo.
Kanāda piemēros 25% muitas tarifus ASV precēm 155 miljardu Kanādas dolāru (104 miljardu eiro) vērtībā, paziņoja Trudo.
Viņš preses konferencē norādīja, ka Baltais nams sašķeļ sabiedrotos tā vietā, lai stiprinātu sadarbību.
Trudo aicināja kanādiešus ASV preču vietā veikalos izvēlēties kanādiešu ražojumus, un Britu Kolumbija izņēma ASV alkoholiskos dzērienus no veikalu plauktiem un izslēdza ASV produktus no valsts iepirkumiem.
Arī Meksikas prezidente Šeinbauma paziņojusi, ka valsts atbildēs Trampa noteiktajam muitas nodoklim. Prezidente ekonomikas ministram uzdevusi īstenot plānu B, pie kura valsts esot strādājusi un kas ietver muitas nodokļu un cita veida pret-pasākumus, lai aizstāvētu Meksikas intereses.
Baltā nama paziņojumā rakstīts, ka Meksikas valdībai esot neciešama alianse ar narkotiku karteļiem, kas sadusmojis Meksikas prezidenti. Viņa kategoriski noraidījusi apgalvojumus, saucot tos par meliem un piebilstot, ka, ja kaut kur šāda alianse ir, tad ASV ieroču veikalos, kas pārdod lieljaudas ieročus šiem noziedzīgajiem grupējumiem.
Arī Ķīna solīja īstenot atbildes pasākumus un apstrīdēt ASV tarifus Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Lai gan tiek lēsts, ka Ķīnas ekonomiku šis nodoklis īpaši neietekmēs, tas noteikti pasliktina attiecības ar Pekinu.
Ķīna, Meksika un Kanāda pagājušajā gadā kopā veidoja vairāk nekā 40% no ASV importa.
Ekonomisti bažījas, ka nodokļa uzlikšana tik ciešiem ekonomikas partneriem nelabi atspēlēsies pašiem amerikāņiem, paaugstinot cenas.
Arī Tramps svētdien šādu iespēju atzina, taču, viņaprāt, šādas “sāpes” būs tā vērtas un palīdzēs Ameriku atkal padarīt diženu.
Ar aizturētu elpu uz notikumiem raugās Brisele. Tramps vēl šonedēļ atkārtoti draudēja noteikt muitas nodokli produkcijai arī no Eiropas Savienības (ES) un apsūdzējis bloku par negodīgu tirdzniecības praksi.
Tramps norādīja uz lielo tirdzniecības deficītu starp ASV un ES, solot veikt būtiskus pasākumus pret bloku. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā izskanēja plāns importam no ES noteikt 10-20% muitas nodokli.