ĪSUMĀ:
Kokaudzētavās pavasaris ir arī sējas laiks. LVM Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks sarunā ar Latvijas Radio rādīja iekārtu, ar kuru pavasarī dienā iesēj 350 000 meža stādu sēkliņu un kūdrai pāri ber drupinātu koksni.
“Kopā mums ir jāiesēj, lai izaudzētu 16 miljonus stādu, ap 22 miljoniem sēklu gadā. Mēs esam vidēja Eiropas izmēra kokaudzētava, apmēram 15 līdz 20 miljoni stādi – tas ir kokaudzētavas izmērs, kurā jau var nopietnas tehnoloģijas uzstādīt un investēt tajās, un tiešām augstākās kvalitātes stādus audzēt,” pastāstīja Zvejnieks.
Strenču kokaudzētavas vadītājs Jānis Zvejnieks Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
Šogad Strenču mežniecībā investēti 1,5 miljoni eiro līmes un smilts apstrādes iekārtā, kas ļauj stādus divus gadus aizsargāt pret priežu smecernieka bojājumiem. Ielūkojāmies vienā no 13 siltumnīcām, kurā aug 1,1 miljons priedes sējeņu.
“Mēnesi veci priedes sējenīši, šis ir joprojām bērnudārzs. Te mēs savus mazulīšus arī auklējam, lai neapdeg sakņu kakliņš, lai nav pārmitrs, bet nav arī sauss, lai ir tādi maksimāli ideāli apstākļi,” teica Zvejnieks. “Tiešām viens no labākajiem rādītājiem beidzamos gados, šeit ir sadīguši 98%.”
Strenču kokaudzētava Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
Četrās saldētavās kartona kastēs jau sapakoti 11,5 miljoni nopirkto stādu – astoņi miljoni no tiem ir priedes stādi, krietni mazāk bērzs, melnalksnis un egle, pastāstīja Zvejnieks.
Šogad palielinājies pieprasījums pēc priežu stādiem un palielinās arī Latvijas meža īpašnieku vidējais pirkums.
“Tas ir apmēram 2000 līdz 4000 stādu, apmēram 1–2,5 hektāru meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai,” norādīja Zvejnieks. “Ir arī, kas [pērk] pa 100, 200, tiem parasti vajag piestādīt. Tur kāds izkritis stāds, kāds dzīvnieku kādu ir apēdis.”
Strenču kokaudzētava Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
Izaudzētie stādi laikus arī jāpārdod, un pēdējos gados bija priedes pārprodukcija. Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pastāstīja, ka šogad pieprasījums pēc priedes stādiem palielinājies arī meža zvēru postījumu dēļ.
“Priedes izaudzēt Latvijā ir diezgan grūti, jo meža dzīvnieku populācijas ir gana lielas, un ir jau arī dažādas ķibeles, kas uznāk, piemēram, ar egļu astoņzobu mizgrauzi masveidīgi bojājumi, kas nozīmē, ka nākošā gadā noteikts pieprasījums pēc stādiem būs krietni lielāks,” paskaidroja Muižnieks.
Andrupenes kokaudzētavas īpašnieks Edmunds Kivko stāsta, ka gadā izaudzē līdz pusmiljonam stādu. Ja lielie mežu apsaimniekošanas uzņēmumi pavasarī nopērk 100 000–200 000 stādu, tad mazie no 200 līdz 1000 stādiem.
Koku stādi Foto: Daina Zalamane/Latvijas Radio
“Viss ir nopirkts un tagad nākošais būs tikai uz rudeni. Lielākā vairumā mēs audzējam bērza stādus – gan ietvarstādus, gan ar uzlaboto sakņu sistēmu,” teica Kivko. “Kādreiz audzējām melnalksni, bet tagad ar melnalksni mazāk nodarbojamies. Sēklas iepērkam LVM Kalsnavas kokaudzētavā, viņiem pagaidām nav sēklu.”
Meža īpašnieku biedrības vadītājs Arnis Muižnieks vērtē, ka pēdējos gados audzis pieprasījums pēc lapu koku stādiem.
“Ir pieejams atbalsts neizmantotās zemes apmežošanai, bet tur ir nosacījums, ka ir jāveido mistraudzes. Tad tā izvēle parasti ir egle un bērzs, vai arī mitrākās vietās melnalksnis. Ne katru gadu tiek ražotas sēklas, it īpaši bērziem, tad ar lapu koku iegādi ir diezgan lielas problēmas,” paskaidroja Muižnieks. “Tādēļ es gribētu teikt, ka vismaz gads, pusotrs ir tas laiks, kad meža īpašniekam jādomā uz priekšu un šie stādi būtu jāpasūta.”
Interese par meža stādu pirkšanu saistīta arī ar Eiropas Savienības un valsts atbalsta pasākumiem, piemēram, par meža ieaudzēšanu, nomaiņu vai agrotehnisko kopšanu.
