Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatam bija izvirzīti trīs kandidāti – esošais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Strupišs, Senāta Administratīvo lietu departamenta senatore Rudīte Vīduša un Senāta Civillietu departamenta senators Aldis Laviņš. Tieslietu padome pēc kandidātu iztaujāšanas viņus visus atzina par piemērotiem amatam.
Par Strupišu slēgtā balsojumā nobalsoja vairākums jeb 17 no 33 senatoriem.
Par Laviņu balsoja 7 senatori, par Vīdušu – 8 senatori. Viens senators balsojumā atturējās.
Pirms balsojuma uzrunājot Senātu, Strupišs norādīja, ka pārvēlēšanas gadījumā amatā turpinās jau iesākto:
“Augstākās tiesas priekšsēdētāja amats ir viens no augstākajiem amatiem valstī, līdz ar to mētāšanās no vienas koncepcijas kādā citā var izdarīt “lāča pakalpojumu”. Tāpēc arī kandidēšana uz Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatu ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, jāredz tiesu sistēma kopumā, jo tikai tā mēs varam saprast, kur virzās sistēma.”
Starp galvenajiem darbiem amatā Strupišs minēja tiesnešu atlases kārtības uzlabošanu, Tieslietu padomes aktivizēšanu, tiesnešu apmācības aktualizēšanu, spriedumu un kasācijas sūdzību vadlīniju izstrādi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs Foto: LETA, Edijs Pālens
Jautāts par būtiskākajām iespējamajām pārmaiņām Augstākās tiesas darbā, Strupišs minēja mākslīgā intelekta rīku ieviešanu tiesas darba efektivizēšanai, visu instanču tiesām vienotas judikatūras un tiesu prakses dienesta veidošanu Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas vadībā, kā arī diskusiju par iespējamām izmaiņām Augstākās tiesas senatoru profesionālās darbības vērtēšanas sistēmā.
Strupišs arī norādīja, ka sabiedrības uzticība tiesu varai pakāpeniski aug.
Iepriekš raidījuma “Kas notiek Latvijā?” speciālizlaidumā “Kuram jābūt Augstākās tiesas priekšsēdētājam? Kandidātu debates” Strupišs skaidroja, ka sācis būtiskas reformas tiesu sistēmā, tomēr ne visas ir pabeigtas.
Viņš minēja, ka būtu jāpabeidz tiesu varas atsaiste no izpildvaras, lai Tieslietu ministrija nelemtu par tiesām, kā arī tiesu budžeta nodošana tiesām, lai ministrija caur naudu neietekmētu tiesu. Savukārt, lai celtu tiesnešu algas, esot plāns samazināt tiesnešu vakanču skaitu un ietaupītos līdzekļus novirzīt esošo algu paaugstināšanai.
Par Strupiša apstiprināšanu amatā vēl būs jālemj Saeimai, kas Augstākās tiesas priekšsēdētāju amatā apstiprina uz pieciem gadiem.
Viena un tā pati persona var būt amatā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Strupiša pirmais pilnvaru termiņš beigsies 15. jūnijā.
Ievēlēts jauns Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs
Augstākās tiesas plēnums pirmdien lēma arī par Senāta Krimināllietu departamenta priekšsēdētāju, amatā uz pieciem gadiem ievēlot senatoru Aivaru Uminski. Par viņu balsoja 31 no 33 klātesošajiem senatoriem.
Līdzšinējā departamenta priekšsēdētāja Anita Poļakova uzsvēra, ka kolēģi ir novērtējuši, ka Uminskim ir mērķi departamenta attīstībai un skaidri uzdevumi to sasniegšanai, kā arī to, ka senators ir atvērts komunikācijai ar medijiem un sadarbībai ar kolēģiem citos departamentos un tiesu sistēmā.
Augstākās tiesas senators Aivars Uminskis Foto: LETA, Edijs Pālens
Uminskis ir Augstākās tiesas senators kopš 2019. gada. Pirms tam bijis prokurors, tiesnesis Latgales apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesā, kā arī trīs gadus pildījis Augstākās tiesas tiesneša pienākumus vakances laikā.
Savukārt par Disciplinārtiesas locekli Augstākās tiesas plēnums vienbalsīgi ievēlēja Senāta Civillietu departamenta senatori Inesi Graudu. Grauda tiesneša amatā strādā 30 gadus – bijusi tiesnese Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, tad 21 gadu Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese, trīs gadus pildījusi Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas tiesneša pienākumus. 2024. gadā stājusies Senāta Civillietu departamenta senatores amatā.
Līdztekus tiešo amata pienākumu pildīšanai Grauda ir lektore tiesnešu apmācībās, valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācija eksāmena komisijas locekle un darbojas Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Komerclikuma grozījumu izstrādei.
Jauns loceklis Disciplinārtiesā bija jāvēlē tāpēc, ka senatore Ļubova Kušnire 15. aprīlī beigs pildīt senatora amata pienākumus.
