ĪSUMĀ:
Eksāmenu ar pirmo reizi un arī atkārtoti nokārto viens no trijiem
B kategorijas jeb vieglās automašīnas vadīšanas eksāmenu Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) no pērnā gada maija līdz šī gada maijam kārtojuši aptuveni 50 000 cilvēku.
Foto: LTV
No viņiem eksāmenu ar pirmo reizi nokārtojuši 33% jeb katrs trešais. Ar otro reizi sekmīgi bijuši 36%, bet trešo reizi – 33%. Ir arī tādi jaunie autovadītāji, kuri CSDD eksāmenu nokārtojuši tikai pēc septiņām reizēm.
Foto: LTV
Viens braukšanas eksāmens maksā 50 eiro. Pēc “Aizliegtā paņēmiena” aprēķiniem, ar šādiem rezultātiem cilvēki kopumā gada laikā pārmaksā vismaz divus miljonus eiro, kas nonāk CSDD budžetā.
Uz CSDD jeb valsts eksāmenu uzreiz tikt nevar – vispirms ir jānokārto autoskolas braukšanas eksāmens.
CSDD regulāri publicē pusgada datus par autoskolām, no kurām ierodas eksāmenu kārtotāji. Tajos redzams, cik daudz kursantu valsts braukšanas eksāmenu nokārtojuši ar pirmo reizi. “Aizliegtais paņēmiens” apkopoja datus par autoskolām, kuras uz eksāmenu nosūtījušas vismaz 50 cilvēkus.
Foto: LTV
CSDD apkopo gada datus arī par konkrētiem braukšanas instruktoriem, kuri nosūtījuši uz eksāmenu savus kursantus. Tiesa, tie nav publiski pieejami un tiek anonimizēti, tomēr priekšstatu par situāciju var gūt.
Ir instruktori, kuru apmācāmie eksāmenus nokārto pat virs 70% gadījumu, bet ir arī tādi, kuru rezultāti ir zem 15%.
Foto: LTV
Uzmanību piesaista arī kāds instruktors – rekordists. Viņš pēdējā gada laikā uz eksāmeniem ir palaidis 548 cilvēkus, kamēr vidēji šis skaits instruktoriem ir ap 50.
Somijas pieredze
Somijā braukšanas eksāmenus ar pirmo reizi nokārto ap 60% jauno autovadītāju. Kā skaidroja Somijas Transporta un sakaru aģentūras “Traficom” Autovadītāju apliecību un profesionālo kompetenču galvenā padomniece Marjo Immonena, valstī ir ļoti labi autovadīšanas instruktori:
“Viņi šeit apgūst pusotra gada izglītību. (..) Mums ir arī neprofesionāļu autovadītāju apmācības sistēma, kas nozīmē, ka jūs var apmācīt braukt jūsu vecāki vai brāļi un māsas, ja viņi ir vecāki par 25 gadiem un kuriem jau kādu laiku ir autovadītāja apliecība. Tātad nevar būt tā, ka jūsu brālis vai māsa ir ieguvuši autovadītāja apliecību pirms gada. Šie cilvēki uzkrāj daudz stundu uz ceļa.”
Nenokārtotos eksāmenus Immonena skaidroja ar kursantu nervozitāti. Arī tās kliedēšanai esot papildu mācību programmas.
“Mēs apmācām savus eksaminētājus, lai viņi šiem cilvēkiem eksāmenu padarītu vieglāku, lai viņi varētu teikt pareizos vārdus, nomierināt eksaminējamās personas un ļautu viņiem nedaudz atpūsties. (..) Lai viņi neizgāztos tikai šādas situācijas dēļ.”
Kā rezultātus skaidro pašas autoskolas?
“Aizliegtais paņēmiens” uzdevās par potenciālo autoskolas klientu, kurš interesējas, kāpēc eksāmenu ar pirmo reizi nokārtojušo kursantu skaits autoskolai ir ne īpaši augsts.
Autoskola “Vanags”
Pēdējā pusgadā ar pirmo reizi valsts braukšanas eksāmenu no 117 cilvēkiem nokārtojuši 28%, tātad zemāk nekā vidēji valstī.
Autoskolas “Vanags” Klientu apkalpošanas tālrunis:
“Skatīties uz to vajag pozitīvi, jo man ir grūti pateikt, kāpēc cilvēks izkrīt eksāmenā. Vai tāpēc, ka viņš nav sagatavots, vai tāpēc, ka viņam nervu sistēma neizturēja spriedzi. (..) Mēs kā esam mācījuši, tā mācām. Tā kā šinī gadījumā es domāju vairāk par to statistiku, cik tad šī statistika ir. Nu, teiksim tā, vai tā ir objektīva? Nezinu, droši vien, ka nē, jo viss ir atkarīgs no tā, kas ir otrā pusē.
(..) Tā jau ir nauda. Viņi [CSDD] taču pelna naudu. Es saprastu, ja CSDD eksāmeni būtu, teiksim, aģentūras līmenī, un tas būtu tāds… Nu ne taču. Ir rinda, ir naudas plūsma.
Principā, ja mēs skatāmies pēc tā, ja tā naudas plūsma paliek mazāka, tātad stingrāk pieņemam eksāmenus. Nu nesaka neviens, ka jāgāž ārā, saka: “Nopietnāk jāpieiet satiksmes drošības jautājumiem.” Kad rindas par lielu paliek, tad saka: “Nu, jūs varētu tā kā bišku vieglāk, tā kā redzēt, kas notiek. Nevajag jau tā gluži spiest tos cilvēkus.” Tas nav mīts, tā ir!”
Autoskola “Presto”
Pēdējā pusgada laikā no šīs autoskolas CSDD eksāmenu kārtojuši 343 cilvēki. Ar pirmo reizi nokārtoja 25,4%.
Autoskolas “Presto” Klientu apkalpošanas tālrunis:
“Par to CSDD eksāmenu, to statistiku, tā grūti spriest. (..) Tas stresa faktors ir tas, kas visvairāk ietekmē šo eksāmena gaitu. (..) Mēs par to [autoskolas eksāmenu] ievadām informāciju CSDD datu bāzē. Bez tās informācijas, ja tas nav izdarīts un nav ievadīts, jums nebūs atļauju pieteikties uz eksāmenu.”
Autoskola “Drošas braukšanas skola”
Autoskolā rādītājs ir augstāks par vidējo valstī – aptuveni 43% eksāmenu nokārto ar pirmo reizi.
Autoskolas “Drošas braukšanas skola” Klientu apkalpošanas tālrunis:
“Es, godīgi sakot, neesmu iedziļinājusies CSDD statistikā, jo, kad es šeit sāku strādāt, man vadītājs uzreiz pateica to, ka mēs CSDD statistikai neskatāmies līdzi un viņai nesekojam. (..) Mēs gatavojam satiksmei un reālajai dzīvei. Mēs sagatavojam cilvēku braukt droši un piedalīties satiksmē, nevis nokārtot CSDD eksāmenu. Ja jūs pie mums brauksiet, tad jūs brauksiet, mācīsieties visu Rīgu, nevis eksāmena maršrutu.”
Autoskola “Credo auto prieks”
Pēdējā pusgada laikā 352 eksāmenu kārtotāju, bet ar pirmo reizi CSDD eksāmenu nokārtojuši 26,7%, tātad rādītājs zem vidējā valstī.
Autoskolas “Credo auto prieks” Klientu apkalpošanas tālrunis:
“Nu principā ir tā, ka pēdējā laikā mums ir ļoti daudz instruktoru nomainījušies. Mums ir nākuši jauni instruktori. Daudzi instruktori tika atlaisti, un līdz ar to… Kāpēc tika atlaisti? Jo viņi vienkārši bezjēgā vadāja klientus. Ļoti daudz.”
Autoskola “Galvenais ceļš”
No šīs autoskolas pēdējā pusgadā uz CSDD eksāmenu devušies 246 kārtotāji. Ar pirmo reizi eksāmenu nokārtoja 26%.
Autoskolas “Galvenais ceļš” Klientu apkalpošanas tālrunis:
“Jā, faktiski trešdaļa nokārto ar pirmo. (..) Ja procents ir lielāks par 30%, visdrīzāk tas ir rajons, citi reģioni, nav Rīga. Rīgā aptuveni 30% arī ir skolām, jo maršruti ir grūtāki.”
Autoskolas vadītājs norāda uz apmācību regulējuma trūkumu
Šobrīd Latvijā lielākā autoskola ir “Einšteins”, kas pēdējā pusgada laikā uz braukšanas eksāmenu nosūtījusi apmēram 1900 cilvēku. Ar pirmo reizi braukšanas eksāmenu nokārtojuši 36%, kas lielā mērā atbilst arī vidējam rādītājam valstī.
Autoskolas izpilddirektors Nauris Mikāns Latvijas Televīzijai norādīja, ka, no vienas puses, “briesmīgi zems” tas nav, tomēr kopējo jauno autobraucēju apmācības līmeni visā valstī 10 baļļu sistēmā viņš vērtētu tikai ar 5. Lai arī viņi paši cenšas, apmācības jomā trūkstot vienotas sistēmas.
Autoskolas “Einšteins” izpilddirektors Nauris Mikāns Foto: Nauris Mikāns
“Iztrūkst tāda vispārējā regulējuma. (..) Pirmkārt, kaut kādi centralizēti kvalifikācijas kursi instruktoriem, kopējas vadlīnijas, kontroles mehānismi,” vērtēja Mikāns.
Tāpat viņš norādīja, ka traucējot tas, ka Latvijā vairums instruktoru nemaz neesot autoskolu darbinieki, un tas traucējot regulēt to, kā viņi strādā. Instruktori ir pašnodarbinātas personas vai viņiem ir savi uzņēmumi un sadarbības līgumi ar vairākām autoskolām. Uz pieciem gadiem viņus sertificē CSDD. Tomēr kvalitāte esot bēdīga, vērtēja Mikāns.
“Manuprāt, būtu jāpārskata, kādas kvalitātes būtu nepieciešamas personām, kurām tiek izsniegta instruktora apliecība. Pagaidām ļoti, ļoti pieklibo pedagoģiskā puse.
Instruktoriem iemāca iemācīt ievērot zīmes. Iemāca stūrēt, veikt dažādus manevrus, bet neiemāca, kā strādāt ar cilvēkiem, jo tas ir liels, ļoti liels klupšanas akmens. To individuālo pieeju atrast katram.”
Tomēr nav skaidrs, kuram šādi papildu kvalifikācijas kursi būtu jāorganizē. Ja instruktors strādā piecās autoskolās, neviena no tām viena negribēs uzņemties viņa apmācību, atzīmēja Mikāns.
Tāpat autoskola no CSDD labprāt sagaidītu atgriezenisko saiti, kāpēc viņu kursanti eksāmenos izkrīt. Šobrīd šādu ziņu nav, atzīmēja autoskolas “Einšteins” izpilddirektors.
Vai jāpalielina obligāto braukšanas reižu skaits?
Tāpat, viņaprāt, nav pareizi, ka šobrīd kā obligāti reģistrējamas ir tikai 10 braukšanas reizes jeb 20 akadēmiskās stundas, katra pa 45 minūtēm.
Tas esot par maz, lai reāli iemācītos braukt, un lielākā daļa mācoties ilgāk.
Pašreizējā sistēma radot divas liekas blaknes, atzīmēja Mikāns. Pirmkārt, kursanti uzskatot, ka viņiem pēc šīm 10 reizēm gandrīz vai pienākas atļauja doties uz CSDD eksāmenu, un instruktoram ir grūti viņu pārliecināt, ka viņš nav gatavs un jābrauc vairāk. Dažreiz esot vieglāk kursantam ļaut kārtot CSDD eksāmenu, un tad arī rodoties statistika par tiem, kuri eksāmenu kārto pat sešas un septiņas reizes, uzskata Mikāns.
Savukārt otra blakne – ja oficiāli ir jāreģistrē tikai 10 braukšanas reizes, tad pārējās visbiežāk aiziet pelēkajā zonā, jo par reģistrētām nodarbībām ir jāmaksā nodokļi.
“Reāli es teiktu, ka 90% autoskolu reģistrē tās 10 un vairāk nereģistrē,” sprieda Mikāns.
Tas ne tikai ietekmē valsts ekonomiku, bet arī sagroza statistiku, neļaujot saprast, cik tad kursants braucis, lai nokārtotu eksāmenu, kas noderētu sistēmas kopskatam.
Bļaušana, dīvaini aizrādījumi un piezīmes. Jauno autovadītāju eksāmenu pieredze
“Aizliegtais paņēmiens” sociālajā platformā “Facebook” aicināja eksāmenu kārtotājus dalīties savā pieredzē, kā aizvadīti braukšanas eksāmeni.
Sandra, eksāmenu nokārtoja ar ceturto reizi:
“Nevienā brīdī nejutu, ka kāds speciāli vēlētos mani “izgāzt” vai radīt nepamatotas grūtības. (..) Tomēr vēlos uzsvērt vienu būtisku niansi. Daudzi autoskolu instruktori kursantiem stāsta, ka eksāmenā netiek braukts pa ātrgaitas ceļiem. (..) Man pašai gadījās pieredze, kad eksāmena laikā nācās braukt pa ātrgaitas ceļu, lai gan man skolā tika teikts, ka tas eksāmenā netiek iekļauts.”
Eva, eksāmenu nokārtojusi ar trešo reizi:
“Rīgā pirmā reize – satraukums, stress un viss pārējais, pieļāvu sīkas neuzmanības kļūdas, kā dēļ nenokārtoju. Tā kā termiņi spieda, devos tur, kur vistuvākais eksāmena pieejamais laiks – piedāvājumā Jēkabpils. Pilsētu aptuveni zināju, bet braukusi biju maz. Jau pie kabineta sapratu, ka nebūs labi, redzot eksaminatora attieksmi. Eksāmena laikā bļaušana, stress vairāk kā pirmajā reizē, nespēju koncentrēties uz notiekošo. Nenokārtoju. Tomēr saņēmos un turpināju mēģināt, trešā reize veiksmīga – Valmieras CSDD. Eksaminators saprotošs, iedrošināja, tiešām sajutu, ka spēšu to izdarīt, un tā arī bija – mierīgs brauciens un bez kļūdām!”
Edgars, eksāmenu nokārtoja ar otro reizi:
“Pirmajā reizē gribēju paspēt uz dzelteno gaismu, bet tas ir aizliedzošais signāls, līdz ar ko izkritu. Otrajā reizē dabūju dīvainu aizrādījumu, ka es nobijos no “smagā”, kas, šķita, ka netaisās bremzēt. Līdz ar to bija aizrādījums, ka nepārliecinoši braucu. Kad pārjautāju, vai bija jāļauj “smagajam” ietriekties sānos, atbilde bija – jā! “Smagais” jau būtu vainīgs! Bet nu labi, tāpat noliku.”
Valters, eksāmenu nokārtoja ar otro reizi:
“Man arī pirmais bija par luksoforu pie oranžā. Nobremzēju, teica – vajadzēja braukt. Gan jau, ja būtu aizbraucis, teiktu, ka vajadzēja stāvēt. Otrā reizē nekādu aizrādījumu.”
Zanda, tiesību vēl nav, kārtojusi astoņas reizes:
“Eksāmena beigas, kad izkāpām no mašīnas, mums bija sekojoša saruna. Inspektors: “Ne visiem ir nepieciešamas tiesības.” Es: “Kā lūdzu?” Inspektors: “Tu dzirdēji pareizi, nākošreiz apsver domu varbūt nemaz nekārtot vēlreiz.” Es: “Kādēļ jūs to neteicāt mašīnā, kamēr kamera ieraksta šo?” Inspektors: “Es varu teikt, ko gribu un kad gribu.””
Lelde, tiesības nav ieguvusi, kārtojusi astoņas reizes:
“Vienu reizi nenokārtoju, jo nevarēju pareizi izpildīt avārijas bremzēšanas manevru. Ar instruktoru mācoties braukt, es pati praktiski nebiju to nekad mēģinājusi. Saprotams, ka instruktori žēlo savu auto un tādas lietas māca tikai teorētiski, tad nu eksāmenā kaut kas jādara pirmo reizi.”
Ja cilvēks nepiekrīt eksaminatoru vērtējumam, šo lēmumu var pārsūdzēt.
Pērn CSDD saņemtas 70 sūdzības, no tām 23 gadījumos ir pārsūdzēti braukšanas eksāmena rezultāti, sešos gadījumos lēmums ir mainīts.
Foto: LTV
CSDD: Autoskolām jāuzlabo apmācības kvalitāte
Komentējot eksāmenus nokārtojušo un nenokārtojušo statistiku, CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris sacīja – ja pirmajā reizē nenokārtotu eksāmenu vēl var skaidrot ar stresu vai nezināšanu, tad pārējās reizes jau liecinot par problēmām apmācības kvalitātē.
Prasības augot un tiekot papildinātas, tomēr, kā pieļāva Teteris, līdz daudzām autoskolām šīs ziņas, iespējams, nenonāk, un instruktori strādā “pa vecam”:
“Teiksim tā, cilvēks brauc, puslīdz brauc, ceļu satiksmes noteikumus puslīdz māk ievērot, un šāds cilvēks tiek palaists uz eksāmenu. Protams, ka bieži vien šādos gadījumos eksāmena rezultāts ir negatīvs.”
Autoskolām būtu jāpievērš lielāka uzmanība sociālajām prasmēm, satiksmes novērošanai, uzskata Teteris:
“Spert nākamo soli, lai tas jaunais topošais autovadītājs ne tikai prastu tikt galā ar automobili, ne tikai prastu ievērot ceļu satiksmes noteikumu normas, bet arī saprastu satiksmi, spētu prognozēt iespējamo bīstamību satiksmē un attiecīgi arī adekvāti šai situācijai rīkoties.”
Statistika: Kādas kļūdas visbiežāk pieļauj eksāmenos
CSDD apkopo arī galveno pieļauto kļūdu statistiku. “Aizliegtais paņēmiens” aplūkoja pērnā gada rādītājus – visbiežākās atzīmes par nepietiekamu rezultātu. Nepietiekams nozīmē, ka eksāmens ir beidzies.
Obligātie manevri – ne vairs figūru laukumā, bet reālā satiksmē
Trešā populārākā problēma – intervāla kontrole, piebraucot pie šķēršļa, piemēram, pie kases automāta. Nepietiekami 891 gadījumā.
Foto: LTV
Otrā populārākā problēma – stāvvieta paralēli braukšanas virzienam jeb parkošanās ielas malā. Nepietiekami 1107 gadījumos.
Foto: LTV
Pirmā problēma – stāvvieta perpendikulāri braukšanas virzienam jeb parkošanās pie lielveikala, kad ar aizmuguri jāiebrauc starp divām mašīnām. Nepietiekami 2851 gadījumā.
Foto: LTV
Braukšana satiksmē – eksāmenā 25 minūtes
Trešā populārākā kļūda – sadaļa “Satiksmes situāciju novērtēšana (bīstamības paredzēšana). 8003 gadījumos nepietiekama.
Konkrētu piemēru uz Salu tilta Rīgā, pirmajā joslā, minēja Rīgas eksaminācijas grupas vadītājs Māris Lūsis:
“[Uz tilta] Saplīsusi automašīna, atbraucis evakuators, kurš evakuē šo automašīnu. Šī automašīna ir jau labu laiku iepriekš pamanāma, bet cilvēks nespēj nolasīt to informāciju, ka mašīna stāv ar avārijas gaismām, nespēj nolasīt spoguļos blakus joslā attālumu, kādā aizmugurē brauc automašīnas, un attiecīgi veikt darbības, lai izvairītos no sadursmes ar priekšā esošo automašīnu.”
Foto: LTV
Otrā populārāka kļūda – sadaļa “Satiksmes organizācijas un regulēšanas līdzekļi”. Nepietiekams vērtējums 11 994 gadījumos.
Tas nozīmē, ka eksāmena kārtotājs nav ievērojis luksoforu vai ceļa zīmes.
Foto: LTV
Vispopulārākā kļūda – sadaļa “Priekšrocību ievērošana un izmantošana”. Šādas kļūdas dēļ pērn eksāmenu neieskaitīja 12 891 gadījumā.
Lūsis paskaidroja vairāk:
“Ceļa nedošana parasti, izbraucot no mazāk svarīga ceļa uz galvenā ceļa, kur netiek dots ceļš vai tiek traucēts kāds cits transportlīdzeklis. Tas pats attiecas arī uz gājējiem un gājēju pārejām. Nogriežoties no galvenā ceļa uz mazāk svarīga ceļa, nepamana mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus.”
Rezultātu uzlabošanai plāno vairākas izmaiņas
CSDD norāda, ka šobrīd ir plānotas vairākas izmaiņas. Piemēram, braukšanas instruktoriem, kuru skolēnu sekmības vidējais rādītājs valsts braukšanas eksāmenā piecu gadu periodā būs bijis atkārtoti zemāks par 10%, būs papildu apmācības un jāatkārto kvalifikācijas eksāmens. Savukārt pašu instruktoru apmācības programmas būtu papildināmas ar jaunām kompetencēm.
CSDD arī vēlas, lai ne tikai autoskolu, bet arī visu instruktoru darba rezultāts būtu publisks, ar visiem vārdiem un uzvārdiem, lai jaunie autovadītāji varētu novērtēt – izvēlēties šo instruktoru vai ne.
Savukārt par obligāti reģistrējamām 20 akadēmiskajām stundām CSDD gan turas pie esošās sistēmas, norādot, ka, pirmkārt, situācija uzlabojoties, jo šobrīd oficiāli reģistrētais vidējais braukšanas stundu skaits vienam cilvēkam esot 24.
Otrkārt, esot jāatstāj iespēja, ka cilvēks var mācīties ne tikai pie autoskolu instruktoriem, bet, piemēram, arī ar saviem vecākiem. Līdzīgi, kā tas ir Somijā.
CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Juris Teteris
“Tam ir jābūt vismaz 24 gadus vecam cilvēkam, nevar būt reģistrēts ievērojams pārkāpumu uzskaites punktu skaits, nevar būt pēdējā laikā bijušas atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības. Tātad principā ar šo individuālo apmācību nodarbotos tie cilvēki, vecāki, lielākoties topošo autovadītāju radinieki, kas paši ir pierādījuši sevi kā apzinīgus un drošus autovadītājus,” skaidroja CSDD Kvalifikācijas departamenta vadītājs Teteris.
Šiem cilvēkiem būtu jāreģistrējas elektroniskā datu bāzē, un viens šāds individuālās apmācības veicējs gada laikā nedrīkstētu apmācīt vairāk kā 3 cilvēkus.
Šobrīd gan šīs izmaiņas vēl ir tikai apspriešanas stadijā.
CSDD rīcībā ir vēl viens instruments, kā var ietekmēt autoskolu kvalitāti, – atņemt skolām mācību kartes, kas nozīmē uz laiku apturēt jaunu grupu komplektēšanu. Šādu lēmumu CSDD var pieņemt, ja pusgada laikā transportlīdzekļu vadītāja kvalifikācijas iegūšanas teorētisko eksāmenu pirmajā reizē nokārto mazāk par 75% autoskolas apmācīto personu vai vadīšanas eksāmenu – mazāk par 50%.
Ar šādu kritēriju pēc pašreizējiem rezultātiem mācību kartes būtu jāaptur teju 80% no visām Latvijas autoskolām.
CSDD komunikācijas departamenta vadītājs Mārtiņš Mālmeisters skaidroja, ka CSDD tomēr vairāk cenšas vērst autoskolu uzmanību uz vajadzību uzlabot apmācības procesa kvalitāti. Mācību kartes tiekot apturētas tikai īpaši zemas sekmības vai atkārtotu pārkāpumu gadījumos.
Pēdējā gada laikā 15 autoskolām esot nosūtīti brīdinājumi, aicinot veikt uzlabojumus. Piecām skolām mācību kartes apturētas uz laiku līdz trim mēnešiem.
“Aizliegtā paņēmiena” eksperiments – mācāmies braukt
Eksperimenta varone – žurnāliste, kura autovadītāja tiesības patiesībā ieguvusi jau sen.
Eksperimenta leģenda – tiesību nav, bet ļoti vajag līdz jūlijam, kad draugs solījis uzdāvināt auto. Līdz šim viņa gājusi autoskolā, tikusi līdz skolas braukšanas eksāmenam, bet to nav nokārtojusi, un uz valsts eksāmenu tātad tikt vēl nevar. Grib pabraukt vēl, bet jau pie kāda cita instruktora, un, iespējams, pārreģistrēties uz citu skolu.
Eksperimentam izraudzīti trīs instruktori, kuriem saglabāta anonimitāte.
Kā viņai veicās, un kādiem iepriekš dzirdētiem novērojumiem gūts apstiprinājums? Viens no instruktoriem piedāvā arī shēmu, kā uz CSSD eksāmenu tikt ātrāk.
9min
