ĪSUMĀ:
Bērnu aizsardzības centrs pirmdien informēja par pagājušajā gadā paveikto un šī gada prioritātēm.
“Bērna mājā” trūkst tiesu psiholoģiskās ekspertīzes speciālistu
Bērnu aizsardzības centra izveidotajā “Bērna mājā” sniedz atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem. Speciālistu komanda rada drošu vidi, kurā izmeklētāji var veikt nopratināšanu un arī tiesu medicīnisko un psiholoģisko ekspertīzi, lai šis process atkārtoti netraumētu bērnu.
Bērnu aizsardzības centra vadītāja Gunita Kovaļevska atklāja, ka pieprasījums pērn ir bijis liels, – programmā iekļauti 170 bērni.
Centra vadītāja gan secināja, ka trūkst tiesu psiholoģiskās ekspertīzes speciālistu, kas var strādāt ar bērniem turpat “Bērna mājā”.
“Tātad ir nodrošinātas 35 tiesu psiholoģiskās ekspertīzes. Arī šogad mēs plānojam to turpināt. Protams, ka to skaitu mēs varam nodrošināt ne tikai finanšu resursu ierobežojuma dēļ, bet arī speciālistu ierobežojuma dēļ. Tas, ko mēs arī “Bērnu mājas” ietvarā esam secinājuši, ka mūsu valstī ir gana maz speciālistu, kuri šādas ekspertīzes var veikt, tāpēc rindas ir lielas un gaidīšanas laiks bērniem nereti ir ļoti liels.
Tas, kas ir mūsu izaicinājums un par ko mēs sākam domāt jau šogad, ir “Bērnu mājas” filiāles atvēršana.
Ir plānots finansējums, pieprasīts, sākot no 2026. gada otrā pusgada, bet esam saziņā ar Valsts policiju, lai saprastu, kurš no Latvijas reģioniem varētu būt tas, kuram “Bērnu māja” ir vajadzīga vēl ātrākā laikā, lai nav jābrauc tik tālu uz Rīgu,” klāstīja Kovaļevska.
Savukārt saistībā ar vardarbību pret bērniem Uzticības tālrunis pērn saņēmis kopumā ap 1000 zvanu par dažāda veida vardarbību – gan seksuālu izmantošanu, gan fizisku un emocionālu vardarbību, kas notiek gan skolas vidē, gan mājsaimniecībās.
Tāpat Kovaļevska izcēla, ka uzsāktas administratīvā pārkāpuma lietas pret pieaugušajiem, kas ir valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, par vardarbību pret bērnu, un 24 lietas ir noslēgušās ar reālu naudas sodu vai brīdinājumu. Četras lietas vēl ir izskatīšanā.
Būtisku uzmanību plāno veltīt arī bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām
Kopš pagājušā gada nogales darbu uzsākuši bērna atbalsta speciālisti – šobrīd 12 visā Latvijas teritorijā. Bērnu atbalsta speciālista darbības mērķis – atbalsts ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem, kuri saskaras ar grūtībām, kā arī veicināt sadarbību starp institūcijām un speciālistiem mērķtiecīgas palīdzības sniegšanai un bērnu vajadzībām atbilstošu resursu piesaistes nodrošināšanai. Uzsākts darbs ar 38 bērniem.
Bērnu aizsardzības centra pārstāve Liene Kauliņa-Bandere iezīmēja arī pakalpojumus, kurus vēl plānots ieviest, lai mazinātu vardarbības incidentus: “Vardarbības sistēmas incidentu mazināšanas sistēma, bet būtībā tas stāsts vai ideja ir par to, kā skolas vidē mēs ieviešam un izstrādājam algoritmu un vardarbības incidentu fiksēšanas rīku, kas ir gana vienkārši lietošanai pedagogiem, kuru aizpildot vai fiksējot pedagogs var sekot līdzi bērna uzvedības eskalācijai, sākot jau preventīvā līmenī ar mazām novirzēm no bērna, teiksim, sekmju pasliktināšanās vai uzvedības izpausmēm, vai sliktā garastāvokļa svārstībām. Pedagogs spēj pamanīt šīs lietas, un, jā, līdz ar to arī tālāk tiktu sastādīts vai monitorēts šis plāns, ko mēs varam darīt kopā. Un tālāk arī Bērnu aizsardzības centrs dod šīs vadlīnijas, un mēs būtu palīdzoši arī situācijas mazināšanā.”
Tāpat uzsākts darbs pie diskriminācijas mazināšanas skolu vidē, tur top mācību programma un plānots veidot jaunu atbalsta sistēmu tuvinieka zaudējuma gadījumā, lai arī šajās situācijās skolās būtu skaidri soļi, kā palīdzēt bērnam.
Būtisku uzmanību Bērnu aizsardzības centrs plāno veltīt arī bērniem ar uzvedības un atkarību problēmām, tur arī taps jauni pakalpojumi, tostarp 2026. gadā varētu darbu sākt mobilā speciālistu brigāde, kas varēs doties uz skolu, lai palīdzētu uz vietas risināt situācijas ar šiem bērniem, vienlaikus ļaujot viņiem palikt savā vidē.
Nozare no Bērnu aizsardzības centra sagaida aktīvāku rīcību
Bērnu tiesību aizsardzības politika līdz šim Latvijā kritizēta par sadrumstalotību un to, ka problēmas mēdz palikt neatrisinātas. Konsultatīvais un izglītojošais darbs, ko pašlaik veic centrs, ir labs, atzina nozares eksperti.
Taču, lai arī sadarbība tiek stiprināta, no šīs reformas ticis sagaidīts, ka Bērnu aizsardzības centrs varētu kļūt redzamāks, pamanāmāks, rezultatīvāks.
Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere norādīja: “Mēs nejūtam, ka viņi būtu kļuvuši par šo centrālo, vadošo iestādi. Par to liecina, ka mums nesamazinās iesniegumu skaits. Pie mums turpina vērsties ne tikai privātpersonas, bet arī iestādes. Tādu vadošo, centrālo lomu mēs nesaskatām. Mēs sagaidītu vairāk kādus priekšlikumus, iedegšanos par bērnu tiesībām, par kādiem likuma grozījumiem. Viņi varētu būt aktīvāki šajā ziņā.”
Savukārt centra “Dardedze” valdes locekle Anda Avena atzīmēja: “Patiešām, darboņu šajā jomā ir daudz. Bet tas, kurš redz lauku kopumā un kurš sasauc visas puses kopā, un ved tās uz konkrētu risinājumu, – tas ir, kur vēl piestrādāt. Lai tiktu konkrēti un asi runāts par to, kas tad nav kārtībā, kā to risināt, un patiešām saukt šīs puses kopā un pildīt koordinējošo lomu. Un dažkārt patiešām stingrāk iestāties par bērnu tiesībām. Skaļāk iestāties par tām. Varbūt dažkārt būt arī asākiem.”
Pārbaudēs var ieraudzīt nepilnības, bet tās ir saistītas, piemēram, ar izglītības vai veselības nozares problēmām, uz ko attiecīgi tiek norādīts, atzina Bērnu aizsardzības centra vadība, norādot, ka ne visu īstenot esot viņu kompetencē.
“Mēs ļoti daudz esam tādu individuālu gadījumu risinātāji un esam iesaistīti tādos individuālos gadījumos. Tad, kad mēs savelkam, ka tā ir sistemātiska grūtība, tad mēs arī sadarbojamies ar to nozari. Tādu vienu kliedzošu gadījumu nevarēšu varbūt tagad definēt, jo parasti arī normatīvo aktu izmaiņas vai sistēmiskas izmaiņas nevar veidoties no viena gadījuma. Ir jābūt gadījumu kopai vai secinājumiem, lai varētu virzīt izmaiņas sistēmā vai kādā normatīvajā aktā. Uz vienu gadījumu jau nevar to būvēt,” pauda Kovaļevska.
Arī labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) uzskata, ka centrs šajā jomā strādā gana aktīvi. “Nu, mēs jau neesam viens no otra atrauti. Mēs draudzīgi darām savu darbu,” piebilda Augulis.
