«Formā!»: Arī Latgalē vīri un sievas cīnīsies par Latviju. Ko nozīmē sargāt valsti tuvāk draudiem?

Raidieraksta ciklu “Formā!” veido vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks, Mārtiņš Vecvanags un Ritvars Vulis, kuri dienē Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 3. kājnieku bataljonā, sadarbībā ar sabiedriskā medija portālu LSM.lv. 

Podkāsta “Formā!” septītās epizodes viesis Edgars Timoškāns (otrais no labās). Foto: Artis Gulbis/LSM

Septītās “Formā!” epizodes viesis Edgars Timoškāns dzimis un audzis Ludzas novadā, sevi dēvē par vienkāršu puisi no Latgales un lepojas, ka visu mūžu “dzīvo un ņemas pa Latgali”.

Zemessardzē Timoškāns nonāca pirms pieciem gadiem. Tas notika pēc tam, kad, kā pats atzina, sakārtoja savu dzīvi. Tomēr vēl pirms kļūšanas par zemessargu viņš bija iekrājis militāro pieredzi.

“Esmu aktīvs zemessargs jau 5 gadus, bet ar armiju esmu saistīts principā 15 gadus, no 18 gadu vecuma. Aizgāju brīvprātīgi dienestā, nodienēju pusotru gadu obligātajā dienestā, 10 gadus nostrādāju robežsardzē. Tad bija pārtraukums dzīvē, ievirzījos biznesa lietās, sakārtoju dzīvi, uztaisīju māju, uztaisīju divus dēlus, un atgriezos Zemessardzē,” stāstīja Timoškāns.

Zemessardze mūsdienās un militārais dienests 90. gados – kā diena pret nakti

Viņš dienēja arī obligātajā dienestā – nevis mūsdienu versijā, bet gan 1995. gadā. Timoškāns stāstīja, ka tagad dienests Zemessardzē ir pilnīgi nesalīdzināms ar obligāto dienestu nesen neatkarību atguvušās Latvijas armijā 90. gados.

“Obligāto dienestu 1995. gadā salīdzinot ar pamatapmācību tagad, tā ir diena pret nakti. Toreiz man palaimējās dienēt speciālo uzdevumu vienībā robežsardzē, mēs bijām brīvprātīgie septiņi puiši, kas pieteicās brīvprātīgi izveidot šo vienību, tur mēs vismaz kaut ko mācījāmies. Bet būtībā 1995. gadā bija padomju armijas kopija latviešu valodā – grīdu mazgāšana, kartupeļu tīrīšana, norīkojums pēc norīkojuma, mūžīgi guli, mūžīgi izsalcis, mūžīgi nosalis. Sūra dzīves skola, bet par kaut kādu reālu armijas apmācību to nevar nosaukt,” pauda Timoškāns.

Viņš uzskata, ka dažiem cilvēkiem aizvien kopš tā laika saglabājušies aizspriedumi par militāro dienestu, bet patiesībā mūsdienās Zemessardze ir nesalīdzināmi profesionālāka un attīstītāka.

“Iestājoties zemessardzē, pamatapmācībā triju nedēļu laikā es ieguvu militārās iemaņas vairāk nekā pusotra gada laikā obligātajā dienestā [90. gados]. Tā ir diena un nakts, tur nav nekādas saistības. Tās ir divas dažādas lietas gan ekipējumā, gan apgādē, gan instruktoru attiecībās, gan individuālajā pieejā. Tas viss atšķiras. Tas ir nesalīdzināmi. Tas vienkārši nestāv blakus. Viss, kas bija palicis no manas iepriekšējās pieredzes, bija ierindas apmācība, to atcerējos piecās minūtēs – uz labo, uz kreiso, apkārt griezties. Tas arī viss. Pārējais gan bija pilnīgi jauns,” klāstīja zemessargs.

Viņa vērtējumā cilvēki lēnām sāk iepazīt Zemessardzes patieso seju. “Ļoti daudz pašvaldību ir atsaucīgas, Zemessardze ir atsaucīga un brauc uz pašvaldību dienām, pasākumiem. Ļoti daudz ir tā sadarbība ar sabiedrību. Cilvēki tomēr sāk redzēt to īsto situāciju, kas tas īsti ir. Tāpēc jūtama to jauno cilvēku pieplūde,” pauda Timoškāns.

Arī Latgalē cilvēki cīnīsies par Latviju

Timoškāns dienē Zemessardzes 3. Latgales brigādē, kas nozīmē, ka valsts aizsardzības iemaņas jāapgūst, atrodoties tieši blakus Krievijai jeb NATO ieskatā alianses lielākajam draudam.

Dzīvojot un strādājot Latgalē visu mūžu, Timoškāns novērojis, ka sabiedrība Latgalē patiešām ir polarizēta. Viņš atzina, ka iepretim Latvijas patriotiem atsevišķos gadījumos var redzēt arī “Krievijas fanātus”. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka lielākā daļa Latviju uzskata par savu dzimteni un mājām un nevēlētos to zaudēt.  

Arī Zemessardzē un Nacionālajos bruņotajos spēkos dien cilvēki ar dažādāko izcelsmi vai no dažādākajām ģimenēm, norādīja “Formā!” vadītāji un vecākie zemessargi Mārtiņš Spravņiks un Mārtiņš Vecvanags. Tomēr visus cilvēkus šajās struktūrās apvieno vēlme sargāt savas mājas, ģimenes un valsti.

“Tie cilvēki Latgalē, kas ir zemessargi, NBS karavīri, ies cīnīties. Tur nav nekādu jautājumu. Mēs, kas esam formā, cīnīsimies. Nedod Dievs, bet cīnīsimies. Ceram, ka būs vairāk zemessargu. Trenējamies, mācāmies, lai nekarotu,” sacīja Timoškāns.

Par Zemessardzes aktivitātēm Latgalē, Krievijas ietekmi Latvijas austrumu pierobežā un to, kā Latgalē mainījies noskaņojums kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu, iespējams uzzināt “Formā!” septītajā epizodē.

► Raidierakstu “LSMnīca” var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – “Spotify” un “Apple Podcasts”, kā arī portālā LSM.lv un portāla “Youtube” kontā. 

Klausies citas “Formā!” epizodes!