Grozījumi tiek skatīti steidzamības kārtā.
Ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītojamie, kuri 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadā uzņemti vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmās,
var atteikties no krievu valodas apguves, ja izglītības iestāde piedāvā citu svešvalodu.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts noteikt, ka izglītības iestādes dibinātājs sadarbībā ar izglītības iestādi nodrošina iespēju apgūt citu svešvalodu līdz 2025. gada 1. septembrim.
Grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu pāreju uz Eiropas Savienības oficiālo valodu apguvi visā izglītības sistēmā, teikts likumprojekta anotācijā.
KONTEKSTS:
Valdība 2024. gada aprīlī lēma, ka pamatizglītībā no 2026./2027. mācību gada pakāpeniski jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas. Tas darīts ar mērķi noteikt, ka pamatizglītības pakāpē apgūstamā otrā svešvaloda izglītojamiem ir viena no ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Krievu valodas starp šādām valodām nav.
Patlaban Latvijas skolēni no skolas gaitu uzsākšanas kā pirmo un obligāto svešvalodu apgūst angļu valodu, bet līdz ar sākumskolas beigām sāk apgūt otro svešvalodu. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka krievu valodu kā otro svešvalodu apgūst gandrīz pusē Latvijas skolu.
Savukārt pērn maijā spēkā stājās grozījumi Izglītības likumā, kas paredz tiesības skolēniem jau tagad rakstveidā atteikties apgūt krievu valodu.
