Kas tad tieši slēpjas aiz šiem plāniem, fiktīvajām shēmām, kuras Latvija it kā grasoties īstenot?
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta paziņojumā, kuru plaši atspoguļo arī Kremļa mediji, ir apgalvots, ka Latvija it kā plāno veikt padomju karavīru kapu arheoloģiskos izrakumus. Izpētes rezultāti savukārt esot jau zināmi – ar fiktīvas dokumentācijas palīdzību tikšot secināts, ka kapos nekādas kritušo karavīru atliekas nemaz neesot. Tādējādi tikšot rasts pamatojums atbrīvoties no šīm piemiņas vietām.
Ziņojumā arī minēta kāda konkrēta vieta, ar kuru šī fiktīvā shēma tikšot aizsākta – Torņakalna pareizticīgo kapsēta. Tajā apbedīti aptuveni 3000 padomju karavīru.
Lai noskaidrotu, vai Torņakalna pareizticīgo kapsētā ir plānots veikt kādus izrakumus, Latvijas Radio sazinājās ar Kapsētu pārvaldes pārstāvi Neldu Gavari, kuras pārziņā arī ir šī kapsēta.
Gavare norādīja, ka šādas darbības ir jāsaskaņo ar Rīgas Kapsētu pārvaldi un viņas rīcībā nav nekādas informācijas par jebkādām šāda veida iecerēm vai plāniem.
Turklāt kapsētas teritorijā atrodas Rīgas Kristus Pestītāja svētbildes pareizticīgo baznīca, ar kuru pārvaldei ir laba sadarbība, un arī no tās līdz šim nav dzirdētas nekādas bažas vai saņemtas ziņas par aizdomīgām darbībām.
Gavare arī dalījās ar novērojumiem, ka pēc tā dēvētā Uzvaras pieminekļa demontāžas esot būtiski pieaudzis cilvēku skaits, kas kapsētu apmeklē 9. maijā – tā ir tuvākā padomju karavīru piemiņas vieta bijušā pieminekļa apkārtnē.
Tas savukārt vedina domāt, ka norādīt uz šo konkrēto kapsētu Krievija nav izvēlējusies nejauši, taču Kremļa apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.
Turklāt Gavare pieļāva iespēju, ka šādas nepatiesas informācijas izplatīšanu var pārvērst arī politiskās dividendēs.
“Tā ir dezinformācija, es pieļauju, vai nu tāpēc, lai uz pašvaldības vēlēšanām krievu balsis sakustinātu, kas arī varētu būt, tā ka nu…” sacīja Gavare.
Kāda situācija ir kaimiņvalstīs?
Igaunijā arī ir novērojami centieni izplatīt nepatiesu informāciju par padomju karavīru kapiem. Pirms dažām dienām Krievijas Ārlietu ministrija un Krievijas vēstniecība Igaunijā izteica pārmetumus par Otrajā pasaules karā kritušo karavīru kapakmeņu bojāšanu.
Tomēr, saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Tartu Universitātes ekspertu izvērtējumu, bojājumus radījušas aļģes, kas sastopamas arī uz citiem kapakmeņiem, kā arī citās kapsētās. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka bojājumi būtu radušies apzinātas rīcības rezultātā.
Savukārt attiecībā uz Lietuvu, sociālās saziņas platformās tiek izplatīti nomelnojoši apgalvojumi, ka tā nodarbojoties ar vēstures falsifikāciju.
Šādi stāstījumi tiek papildināti ar ziņojumiem, ka valstī nav vārda brīvības, jo ikviens, kurš pauž atšķirīgu viedokli, riskējot nonākt aiz restēm.
Kā šķietams pierādījums tiek piedāvāts bijušais Lietuvas politiķis Aļģirds Paleckis, kurš it kā pašreiz izciešot cietumsodu tikai tāpēc, ka viņa uzskati neatbilst Lietuvas oficiālajām nostājām. Tomēr patiesībā Paleckis tika notiesāts par spiegošanu Krievijas labā.
Savulaik Latvijas politiskā partija “Latvijas Krievu savienība” tās līderes Tatjanas Ždanokas vadībā publiski pauda atbalstu Paleckim, savos videomateriālos dēvējot viņu par “politieslodzīto” un pat apmeklējot viņu ieslodzījuma vietā Lietuvā.
Krievijas propagandas stāstījumi par necieņu pret vēsturi un tās pārrakstīšanu ir daļa no ilgstošas ietekmes kampaņas, kas tiek stratēģiski aktivizēta pirms nozīmīgiem notikumiem. Tāpēc, visticamāk, sagaidāms, ka līdz 9. maijam centieni ietekmēt sabiedrības noskaņojumu tikai pieaugs.
