Latvijā aizvien ik mēnesi ierodas ap 500–600 kara bēgļu no Ukrainas, kuri arī turpmāk saņems pirmreizējo atbalstu, tomēr kopumā atbalsta programmu nākamajiem gadiem tiks pārskatīta, tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja ANO Bēgļu aģentūras Latvijas biroja pārstāve Dace Meilija.
Nākamā gada valsts budžetā pārskatīs finansējumu Ukrainas bēgļu atbalsta programmā, konkrētu plānu vēl gatavo. Paredzamais samazinājums saistāms ar valsts budžetā nosaukto prioritāšu, pirmkārt, aizsardzības izdevumu palielināšanu, kā arī ir pienācis laiks pārskatīt valsts nodrošinātos atbalsta pasākumus Ukrainas bēgļiem, jo šī programma tapusi 2022. gadā līdz ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā.
Taču arī nākamgad paredzēts turpināt pirmreizējo atbalstu no Ukrainas iebraukušajiem cilvēkiem Latvijā, īpaši mazaizsagātajām grupām, uzsvēra Meilija.
Būtisks akcents būs arī uz latviešu valodas apguvi, kas līdz šim bieži organizēta atsevišķu projektu veidā un ar pārrāvumiem.
“Tas ir jāturpina,” pauda Meilija.
Uz jautājumu, kas ir mainījies Latvijas sabiedrības attieksmē pret bēgļiem, Meilija uzsvēra, ka Latvija gājusi garu ceļu kopš 2015. gada, kad bēgļu Latvijā bija maz.
“Tagad ir krietni augusi pieredze un arī izaicinājumi, tajā skaitā sabiedrības polarizētā attieksme pret bēgļiem,” viņa atzina.
KONTEKSTS:
Atbilstoši publiski pieejamajiem datiem Latvijā bēgļu plūsma no Ukrainas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir mazinājusies. 2024. gadā Latvijā ieradās ap 2000 bēgļu no karā ierautās valsts.
Eiropas Komisija (EK) rosinājusi vēl par vienu gadu – līdz 2027. gada martam – pagarināt Ukrainas bēgļiem piešķirto pagaidu aizsardzības statusu. Vienlaikus plānots veicināt viņu repatriāciju un reintegrāciju.
