Īsumā:
Latvijas Ārstu biedrība: Sertifikācijas padome balstījās uz pieteikumā norādīto informāciju, tostarp, ka lektore Dr. Ilze Aizsilniece ir ģimenes ārste un homeopāte ar apmācīttiesīgas personas statusu.
“Tā ir cilvēku privāta lieta, katrs, kas grib to apmeklēt – lai to dara. Bet medicīnas darbinieku tālākizglītība ir reglamentēts process ar skaidri noteiktu mērķi – tam ir jānodrošina zināšanu un prasmju kompetenču pilnveide. [..] Latviskā dzīvesziņa nekādā veidā neietilpst medicīnas darbinieku profesionālās kompetences jautājumos,” aicināta komentēt, LSM.lv norāda pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena.
Proti, te runa par medicīnas darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu, un LĀB ir likumā noteikta funkcija nodarboties ar ārstu tālākizglītību un arī ārstu sertificēšanu. Tiesa, jānorāda vēl kāds aspekts, uz ko norāda ārstu vidē, – LĀB tālākizglītības kursi parasti šaubas nerada, pieminētie jautājumus izraisījušie kursi nav kāda tendence, te vērojams izņēmuma gadījums.
Kāpēc vajadzīga tālākizglītība
Tālākizglītība nav izvēle, ja grib turpināt savu darbu – tā ir valsts noteikta prasība, lai nodrošinātu, ka ārstniecības persona uztur un pilnveido savas teorētiskās un praktiskās zināšanas visā savas profesionālās darbības laikā. Katram ārstam-speciālistam ik pēc 5 gadiem ir jāapliecina, ka ir apmeklēts noteikts skaits konferenču, kursu un citu pasākumu.
“Ja nav sakrāts pietiekami daudz tālākizglītības punktu (kurus piešķir par atbilstošo pasākumu apmeklēšanu), tad ārstam var liegt turpināt praktizēšanu – netiek pagarināts viņa sertifikāts,” paskaidro Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJAA).
Par ārstu sertifikātu pagarināšanu atbild LĀB, kura arī drīkst piešķirt punktus par tālākizglītības kursiem.
Par kursos notiekošo nav daļas Veselības ministrijai, tā atzīst. “Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības personu profesionālo sertifikāciju ārstu un zobārstu gadījumā Latvijā veic Latvijas Ārstu biedrība. Par tālākizglītības punktu piešķiršanu lemj sertificējošā institūcija,” pauda ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders.
Jauno ārstu asociācija tikmēr atgādina, ka tālākizglītības pasākumiem ir jābūt attiecināmiem uz “resertificējamās ārstniecības personas profesionālo darbību sertifikātā norādītajā pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskajā vai diagnostiskajā metodē”. To paredz valdības noteikumi.
Bet prasības šādiem pasākumiem esot definētas samērā plaši un varot iekļaut ne tikai profesionālās pilnveides programmas, kvalifikācijas uzturēšanas programmas, bet arī vispārējo prasmju pilnveides programmas, seminārus, konferences u.c. Un tieši sadaļa par “vispārējām prasmēm” var tikt saprasta dažādi, atzīst Jauno ārstu asociācija.
Kādas prasmes piedāvā apgūt LĀB
LĀB mājaslapā atrodams bija šāds piedāvājums – “Dzīve balansā un psihiskā veselība ārstniecības personām. 2. daļa mentālās veselības konsultants sev un citiem”, kas ir neformālās tālākizglītības programma 32 tālākizglītības punktu apjomā. Kursi notika pērnā gada rudenī un šī gada sākumā.
Juris Batņa Foto: LETA, Ieva Čīka
Tie ir četri kursi: ” Smadzenes un enerģētiskā medicīna”, kas piedāvā izpratni par cilvēka enerģētisko uzbūvi, enerģijas “zagļiem” un “devējiem”; “Latviskā garīgā prakse” par garīgo inteliģenci; “Uztura psihiatrija” – par to, kā uzlabot savu un citu mentālo veselību ar uztura palīdzību un kurss “Laimīgs bez ārēja iemesla” par to, kā izveidot labākas attiecības ar sevi un citiem, samazināt toksiskās emocijas. Visos kursos lektors ir Juris Batņa.
Programmas “Dzīve balansā un psihiskā veselība ārstniecības personām” direktore – ģimenes ārste un homeopāte Ilze Aizsilniece. Viņa arī LĀB prezidente.
Katra kursa cena ir 65 eiro, klātienes kursi sākās pērn oktobra beigās LĀB telpās, pēdējā lekcija bija šogad 23. janvārī. Par katra kursa iziešanu piešķir 8 tālākizglītības punktus. Izejot visu 4 kursu programmu, var iegūt 32 punktus.
“Kursi ir beigušies. Par šo jautājumu varat man droši nezvanīt.
Jūs varat atslābt, ja jums liekas, ka kursi nebija īsti adekvāti,” lakonisks par kursiem bija Batņa, pagājušajā nedēļā LSM.lv sazvanīts.
Batņa LĀB mājaslapā un vietnē “kursiarstiem,” kur šie kursi pieejami tiešsaistē, kursu sakarā pieteikts kā transpersonālās psihoterapijas speciālists, Latvijas Bālinta asociācijas vadītājs.
Latvijas Ārstu biedrības informācija par kursiem “Facebook.” Foto: Ekrānuzņēmums
Psihoterapeits un psihoterapijas speciālists. Kāda atšķirība?
Te jānorāda arī uz kādu būtisku niansi: valdības noteikumos par profesiju klasifikatoru profesija “psihoterapijas speciālists” ir iekļauta ar īpašu kodu atsevišķajā grupā “2634 Psihologi”, un šī profesiju grupa nav saistīta ar ārstniecību. Psihoterapijas speciālists nav ārstniecības persona, un šāds speciālists klientam nesniedz ārstniecības pakalpojumus. Citādi ir ar profesiju “psihoterapeits,” kas ar savu kodu ir atsevišķajā grupā “2212 Specialitāšu ārsti”. Ārsts ir reglamentēta profesija.
Latvijas Ārstu psihoterapeitu asociācijā (LĀPA) LSM.lv noskaidroja, ka Batņa šobrīd nav ne sertificēts ārsts psihoterapeits, ne arī LĀPA biedrs, bet gan transpersonālās psihoterapijas speciālists. “LĀPA nav saņēmusi iesniegumu par (šo) neformālās tālākizglītības programmu (..) un nav arī šādu programmu saskaņojusi kā atbilstošu psihoterapeitu tālākizglītībai,” rakstiski atbildēja LĀPA.
Valsts ārstniecības personu reģistrā Batņas vārdu šobrīd nevar atrast. LĀB mājaslapā apmācīttiesīgu ārstniecības personu sarakstā – arī ne. LSM.lv rīcībā ir ziņas, ka Batņa iepriekš bijis sertificēts ārsts-psihoterapeits, taču nav resertificējies.
Cilvēka enerģētika un lidošana astrālā
Ārstu psihoterapeitu darbu garīgās veselības aprūpes jomā strikti kontrolē gan noteikumi par ārstu darbību, gan atbilstību profesionālajiem standartiem, ētikas normām.
Arhīva foto. Pievienots 14.09.2022. , KARLIS MIKSONS
Taču, kas ir transpersonālā psihoterapija? Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētājs Artūrs Utināns LSM.lv atbild, ka tā pieder ezoteriskā vai mistiskā tipa virzieniem. “Tur ir “out of body experiences” (no angļu valodas – ārpus ķermeņa pieredzes), pārliecība, ka mūsu apziņa, dvēsele ir neatkarīga no smadzenēm, līdz ar to varam transcendēt (pacelties red.) ārpus sava ķermeņa, piemēram, lidot astrālā, ir apzinātie, gaišie sapņi.
Praktizē savas tehnikas, kas ir līdzīgas mistiskajām praksēm,” stāsta Utināns.
Proti, tā ir alternatīvā jeb netradicionālā medicīna. “Protams, jebkurš ārsts var būt netradicionālās medicīnas pārstāvis, piemēram, jebkurš ģimenes ārsts, acu ārsts. Arī psihoterapeits var būt tāds, kas izmanto netradicionālās medicīnas teorijas. Taču vispār medicīniskā psihoterapija pieder zinātniskajām teorijām – tā nav netradicionālā, tā ir tradicionālā, kā, piemēram, kognitīvi biheiviorālā terapija, psihodinamiskā terapija. Tas ir kaut kas pavisam cits,” stāsta Utināns.
Viņaprāt, šie kursi arī nav domāti psihoterapeitiem. Kādām specialitātēm tie domāti, Ārstu biedrība LSM.lv nesniedza skaidru atbildi.
Utināns savukārt norāda: ir dabas zinātnes, sociālās zinātnes un pseidozinātnes un viss, kas saistīts ar maģisko domāšanu. “Dabas zinātnes ir tās, kur jebkuru lielumu var izmērīt ar kādiem mērinstrumentiem. Vienalga, vai tas ir mikroskops, sonogrāfs vai tomogrāfs, vai asinsanalīzes. Mērījumu izdara aparāts, nevis cilvēka apziņa. Sociālajās zinātnēs mērījumus veic ar skalām, testiem, intervēšanu īpašā veidā, kvalitatīviem pētījumiem. Un tad ir pseidozinātnes, kur netiek veikti nekādi mērījumi.
Piemēram, enerģētisko ķermeni nevar nekā konstatēt – ne ar testiem, ne ar sonogrāfu, ne ar ampērmetru, ne ar voltmetru,” saka Utināms.
Piemēram, Batņas kursu aprakstā minēti enerģijas zagļi un enerģijas devēji. Pēc Utināna teiktā, šeit ir teorija, ka kāds var enerģiju nozagt, pat uzlādēties un otru izlādēt.
“Skaidrs, ka tā nav dabaszinātniska koncepcija. Ka kāds var nozagt jūsu enerģiju no metra, pusotra attāluma, piemēram, sēžot pretī autobusā, protams, tā ir nezinātniska koncepcija. Pseidozinātnes ir tās, kas izskatās it kā zinātniskas, var lietot zinātniskus terminus, bet tās atstāj tikai tādu ilūziju, jo to nevar izmērīt,” saka Utināns un piebilst – ja runājam par iedarbību no atstatuma, piemēram, enerģijas zagšanu vai lāsta atstāšanu vai ļauno aci – tad to zinātne ne tikai nekonstatē, bet arī noliedz.
Uz jautājumu, vai, viņaprāt, ārstiem būtu jāmāca par cilvēka enerģijām tālākizglītības kursos, Utināns teic: “Te ir jautājums, vai kaut ko tādu būtu jāorganizē caur Ārstu biedrību”. Taču piebilst, ka LĀB arī sertificē netradicionālās jeb alternatīvās medicīnas pārstāvjus, ārstus-homeopātus un ajurvēdas speciālistus.
Utināns arī norāda, ka noteikti necīnās pret alternatīvo medicīnu, viņš atzīst placebo efekta nozīmīgumu.
Kāpēc LĀB kursiem deva jāvārdu
Kādēļ LĀB izvēlējās apstiprināt šādus kursus, kādās zinātniskās atziņās tie balstās un kādām ārstniecības personām varētu noderēt piešķirtie punkti tālākizglītība – LSM.lv LĀB aicināja sniegt tieši Sertifikācijas padomes un arī šo kursu programmas vadītājas Aizsilnieces atbildes.
LĀB norādīja, ka Sertifikācijas padome apstiprina simtiem tālākizglītības punktu pieteikumu, tos rūpīgi izvērtējot. Pieteikums esot izvērtēts, un tālākizglītības punkti piešķirti.
“Sertifikācijas padome balstījās uz pieteikumā norādīto informāciju, tostarp, ka lektore Dr. Ilze Aizsilniece ir ģimenes ārste un homeopāte ar apmācīttiesīgas personas statusu.
Pieteikuma izvērtēšanas laikā tika saņemta papildu informācija par piesaistīto speciālistu Juri Batņu, kurš ir transpersonālās psihoterapijas speciālists. Tālākizglītības punkti šim pasākumam tika piešķirti, izvērtējot tā nozīmību un nepieciešamību, kā arī pieprasījumu pēc šāda veida apmācībām,” rakstīja LĀB.
Biedrība arī piebilda, ka vienlaikus jānorāda, ka šie apmācību kursi ir tikai daļa no kopējās programmas. Pēc tam, aicinot atbildēt arī uz citiem jautājumiem, to skaitā par Batņas kvalifikāciju, LĀB atbildēja, ka šīs arī ir visas atbildes.
LSM.lv arī atsevišķi uzrunāja LĀB Sertifikācijas padomes priekšsēdētāju Valdi Ģīli, kurš par kursiem teica: “Toreiz visi papīri bija kārtībā, tādā nozīmē, ka tas, ko mēs vienmēr pārbaudām, vai lektori ir apmācīttiesīgi. Un kā vadītāja bija Ilze Aizsilniece norādīta, un mums nebija nekādu datu par smalkajām tēmām. Cik es zinu, Batņa nebija paredzēts pašā sākumā.
Tikai tāpēc, ka daktere Aizsilniece veselības problēmu dēļ nevarēja piedalīties,
tāpēc tika nomainīts. Kad Sertifikācijas padome lēma, tādu ziņu nebija (..) Viņai pašai vajadzētu jautāt, bet viņai ir slimības lapa, jāgaida, kad viņa atveseļosies,” Ģīlis stāsta un saka, ka sākotnēji, kad padome kursus skatīja, citi uzvārdi, kā tikai viņas, neparādījās.
Līdz ar to izpildījušies kritēriji, lai šo tālākizglītības pasākumu varētu apstiprināt un par tā apmeklējumu piešķirt tālākizglītības punkti, LSM.lv norādīja LĀB. Savā sēdē Sertifikācijas padome diskutējusi par normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, kā arī kārtību, kādā tiek veikts iesniegto pieteikumu izvērtējums.
60% no tālākizglītības punktiem, ko ārsti savāc, jāatbilst konkrētai specialitātei. “Cilvēks jau var klausīties kursus, sākot ar kosmosu un beidzot ar ezotēriku, bet specialitātē viņam (no 250 punktiem) 60% jābūt atbilstoši specialitātei. Tas nenozīmē, ka, teiksim ģimenes ārsts var iet klausīties ezotēriku un resertificēties,” piebilst Ģīlis. Viņš arī norāda, ka ir speciāla kārtība, kā rīkoties, izskatot pieteikumu, kad kursos pieteiktais lektors nav apmācīttiesīgs ārsts vai ārsts vispār, piemēram, jurists – “tad ir speciāls balsojums un tad dažkārt piešķir arī punktus.”
Aizsilnieces atbildes par kursiem LSM.lv neizdevās iegūt, ne novembrī, sākot komunikāciju par šiem kursiem ar LĀB, ne arī pirms nedēļas, rakstot uz viņas e-pastu. LĀB norādīja, ka viņa veseļojas.
Ko sagaida jaunie ārsti
Tikmēr Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) “atbalsta, ka katram cilvēkam visa mūža garumā un neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības ir vēlams apgūt jaunas un pilnveidot esošās kompetences atbilstoši personības izaugsmes interesēm. Taču ne visi kursi un ne visas apmācība ir attiecināmas uz ārstniecības personu profesionālo darbību,” norāda asociācija.
Par LĀB kursiem “Dzīve balansā” LJĀA vēstulē norāda – tēmas, kas skar ārstniecības personu psihisko veselību un atbalstu, ir svarīgas, ļaujot sevi pasargāt no izdegšanas un citiem psihoemocionālās veselības traucējumiem. Kursu pieteikumā pieminēta arī Bālinta metode. Tā ir starptautiski zināma metode psihologiem un psihoterapeitiem kā viena no psiholoģiskām pieejām, ko var izmantot medicīnas darbinieku atbalsta pasākumiem.
“Taču tādas tēmas kā, piemēram, “enerģētiskā medicīna” ir pseidozinātniskas un neatbilst pierādījumos balstītas medicīnas principiem,” norāda Jauno ārstu asociācija.
“Savukārt tādas tēmas kā “latviešu tradicionālā kultūra” rada šaubas par to atbilstību tām prasībām, kas nepieciešamas tālākizglītības punktu piešķiršanai, jo tās neatbilst nevienas specialitātes profesionālajai darbībai.”
Asociācija arī norāda, ka, skatot dažādos neformālās izglītības kursus, attiecībā uz ārstniecības personām, būtiski izvērtēt, vai tie atbilst kritērijiem, lai par to apmeklēšanu piešķirtu tālākizglītības punktus.
Uz jautājumu, ko jaunie ārsti sagaida no LĀB saistībā ar tālākizglītības kursiem, asociācija vēstulē atbild: “tiek nodrošināta tikai tādu tālākizglītības pasākumu apstiprināšana, kas atbilst pierādījumos balstītas medicīnas principiem un ir tieši attiecināmi uz personas profesionālo darbību.”
“Kā arī – ārstu tālākizglītības process ir svarīgs ne tikai Latvijas kontekstā. Tas ir būtiski Latvijā izsniegto sertifikātu atzīšanai Eiropā un citur pasaulē. Līdz ar to pret procesa organizēšanu un tā saturu jāizturas ar augstu atbildību,” vēstulē LSM.lv atbildēja Latvijas Jauno ārstu asociācija