KNAB iegūtā informācija liecina, ka divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi darbojās organizētā grupā un sagatavojās nodot 100 000 eiro kukuli Iekšlietu ministrijas valsts amatpersonai. Kukuļošanas mērķis bija panākt ieceļošanas aizlieguma atcelšanu vienam no noziedzīgajā nodarījumā iesaistītajiem Krievijas pilsoņiem, kas ir iekļauts to personu sarakstā, kam uz nenoteiktu laiku ir aizliegta ieceļošana Latvijā.
Tā kā noziedzīgais nodarījums izdarīts organizētā grupā, tomēr divas aizdomās turētās personas atrodas ārpus Latvijas teritorijas, KNAB izdalīja atsevišķu kriminālprocesu pret abiem Krievijas pilsoņiem.
KNAB sadarbībā ar uzraugošo prokuroru lems par turpmāko šī kriminālprocesa gaitu.
Papildus KNAB norādīja, ka Iekšlietu ministrija kriminālprocesā cieši sadarbojās ar KNAB un valsts amatpersonai paredzētais kukulis netika nodots no kukuļdevējiem neatkarīgu iemeslu dēļ.
KNAB kriminālprocesu uzsāka šī gada 5. augustā un izmeklēja noziedzīgu nodarījumu, par kuru atbildība paredzēta Krimināllikuma 15. panta otrajā daļā un 323. panta trešajā daļā – sagatavošanos organizētā grupā dot kukuli valsts amatpersonai.
KNAB iepriekš paziņoja, ka viens no kriminālprocesā aizdomās turētajiem savulaik jau bijis KNAB redzeslokā. Latvijas Televīzijai zināms, ka tas ir Alvis Pīlāgs, kuru 2008. gadā kā toreizējo finanšu policijas darbinieku KNAB aizturēja kukuļņemšanas lietā. Pēc ilgas tiesvedības viņam piesprieda četrus gadus cietumā. Sodu viņš sāka izciest 2022. gadā, bet tika atbrīvots nesen.
Jurists Pīlāgs medijos pieteikts arī kā cilvēktiesību aktīvists. Viņa klientu lokā bijuši arī Krievijas pilsoņi. 2020. gadā Pīlāgs kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Rīcības partijas saraksta, kura galvgalī bija tagad uz Krieviju aizbēgušais Ruslans Pankratovs.
KNAB, 3. novembrī nosūtot krimināllietas materiālus Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai, noslēdzis attiecīgo izmeklēšanu. Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par kriminālprocesa turpmāko virzību.
KNAB vērsa uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
