ĪSUMĀ:
Cukura diabēta pacientu skaitam ir tendence pieaugt, un diabēts tiek atklāts arvien gados jaunākiem pacientiem. Kopumā Latvijā ir nepilni 100 000 cukura diabēta pacientu, un dati rāda, ka sieviešu vidū cukura diabēts ir izplatītāks.
Aicina apmaksāt pacientiem nepieciešamās ierīces
Diabēta slimnieku un ārstu pusē vislielākais uztraukums ir par nepārtrauktās glikozes uzraudzības sistēmu un insulīna sūkņu finansēšanu. Lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, tās ir valsts apmaksātas. Šādas ierīces ļauj mūsdienīgi un kvalitatīvi aprūpēt personas ar diabētu.
Ja šādas sistēmas netiek nodrošinātas, tad pacientam vismaz sešas reizes dienā ir jāveic dūriens pirkstā ar lanceti, lai noteiktu glikozes līmeni asinīs.
Arī testa strēmeles netiek pilnībā apmaksātas no valsts puses. Vienlaikus nepieciešams veikt arī insulīna injekcijas, lai gan tas ir atkarīgs no terapijas veida, vairumā gadījumu šāda injekcija jāveic pirms ēdienreizēm, pastāstīja Latvijas Diabēta federācijas pārstāvis un sabiedrības veselības speciālists Mārtiņš Zvackis:
“Piemēram, pat tad, ja cilvēks grib apēst ābolu, viņam ir jābūt gatavam injicēt arī insulīnu. Protams, arī pirms gulētiešanas šīs insulīna injekcijas nepieciešamas. Jūs varat stādīties priekšā, kā nogurst no šīm injekcijām un arī no nepārtrauktās glikozes līmeņa uzraudzības ar glikometru un ar lancetēm. Protams, ikdienā glikozes līmeni asinīs ietekmē pilnībā viss – fiziskās aktivitātes, darbs, stress un tā tālāk.
Tādējādi, ja ir šīs sistēmas finansētas, tad arī šī uzraudzība ir daudz labāka, un cilvēkam, protams, uzlabojas dzīves kvalitāte, samazinās hospitalizācijas risks un tā tālāk.”
Zvackis arī uzsvēra, ka būtisks ir diabēta slimnieku apmācību jautājums, kur šādi kabineti ir pieejami lielajās un reģionālajās slimnīcās. Tāpat svarīga ir arī ārstu savstarpējā sadarbība. Ģimenes ārsti uzteica pēdējā laikā izveidojušos sadarbību ar endokrinologiem.
Glikozes līmeņa pārbaudi aicina iekļaut obligātajā veselības pārbaudē
Kā sēdē uzsvēra Latvijas Endokrinologu asociācijas priekšsēde, endokrinologs Kristīne Geldnere –
lai nodrošinātu savlaicīgu diabēta diagnostiku, būtu nepieciešams iekļaut glikozes līmeņa pārbaudi obligāto veselības pārbaužu laikā.
Tāpat būtu vajadzīgas izmaiņas arī diabēta skrīningā, sākot no 35 gadu vecuma, piecus gadus agrāk, kā tas ir pašlaik. Speciāliste uzskata, ka būtu nepieciešamas nodrošināt vismaz 20 diabēta apmācības māsu atalgojumu atbilstoši vidējai algai nozarē, kā arī ieviest apmaksātas diabēta apmācības manipulācijas kodus ambulatorajiem speciālistiem – endrokrinologiem, ja apmācības māsa ārsta praksē nav pieejama. Nepieciešama arī diabēta pēdas aprūpes centra izveide universitātes slimnīcās, kas ļautu laicīgi ārstēt pacientus ar diabēta pēdu un samazināt kāju amputācijas.
Vajadzības ir daudz un dažādas, kā rezultātā ārsti izteica Veselības ministrijai vēlmi un ierosinājumu veidot regulāras darba grupas, lai pilnveidotu diabēta pacientu aprūpi.
Ministrija gatavo priekšlikumus
Veselības ministrijas (VM) pārstāvji norādīja, ka problēmas ir apzinātas un arī aprēķini ir zināmi, un tuvākajā laikā plānots priekšlikumus iesniegt Ministru kabinetā. Ministrija arī informēja, ka kopš pagājušā gada visiem diabēta pacientiem ir pieejami valsts apmaksāti jaunākie medikamenti, kas aizkavē nopietnu ar sirds un nieru slimībām saistītu notikumu attīstību.
Šobrīd tiekot strādāts pie prioritārajiem pasākumiem nākamajam gadam, kā arī domāts par to, ka zāļu kompensācija un nodrošinājums arī ir daļa no valsts aizsardzības programmas, skaidroja VM Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere:
“Šobrīd jau ir sagatavoti Ministru kabineta noteikumi, ir paredzēta sabiedriskā apspriešana. Mēs ne tikai veidojam glikozes monitorēšanas sistēmu, liekam kompensējamo zāļu sarakstā, bet arī neatliekamos gadījumos dodam iespēju pacientiem, ja tā terapija nav ilgstoša, saņemt arī individuālā kārtā medikamentus dzīvības glābšanai. Vēl viena lieta – mazinām administratīvo slogu arī komersantiem, iekļaujot, paplašinot kompensācijas nosacījumus kompensējamo zāļu sarakstā.”
Aktuāls arī jautājums, vai varētu pagarināt zāļu izrakstīšanas laiku no 3 mēnešiem uz pusgadu. Ministrijas ieskatā tā neesot liela problēma, jo tagad recepšu medikamentus var izrakstīt elektroniski, un to var darīt gan māsas, gan ārstu palīgi. Tas ļautu diabēta pacientiem, kuriem cukura līmeņa kontrole norit stabili un nav būtisku sarežģījumu, atvieglot ikdienu, kā arī atslogotu primārās veselības aprūpes nozari.
