Nedosi naudu, tiksi pie liela kauna – Ilūkstes priesteri e-pastā šantažē «velns»

ĪSUMĀ:

“Ja nedabūsi naudu, tiksi pie liela kauna”

Priesteris Trapučka saņēmis anonīmu vēstuli, kas parakstīta “Mistera Velna” vārdā. Tajā viņš tiek apsūdzēts it kā seksuālos noziegumos, un rakstītājs pieprasa “klusēšanas maksu” – 10 000 eiro kriptovalūtā. Acīmredzot ar domu, lai nepaliek pēdu.

Publicējam nerediģētu vēstules versiju, cenzējot rupjības.

2024. gada 29. novembris. Plkst. 00.06

Sūtījums no e-pasta: [email protected]

Adresāts: [email protected]  (to oficiāli lieto katoļu priesteris Andrejs Trapučka)

Labdien,

Te velns Tev raksta vēstuli. Tev ir viens mans darbs nelabs labo un slikto darbu krātuvē. Puisītis viens tāds ir, par kuru neviens nezin. Nesmuki ļoti tēvs Andrejs izdarīja puisītim. Tāpēc laipni palūgšu velnam pārskaitīt 10 000 eiro. Tad velns nevienam nestāstīs par to slikto darbu. Ja neieskaitīsi naudu, tad nāksies pastāstīt to gadījumu žurnālistiem.

Ieskaiti naudu uz šo Bitcoin kontu. Ja nezini kā to darīt, paprasi kādam, kurš prot, pasaki, ka priesterim kaut kādam jāpārskaita. Gan jau atradīsi kādu speciālistu.

Nevajag Andrej to naudu žēlot, nav jau tas galvenais dzīvē. It īpaši tādam kā tu. Iedos tantiņas vēl, nabagāks nepaliksi. Zeilīte krāja, krāja naudiņu un mīlēja, arī zeltu no tantiņām vecām ņēma, nu un kur tagad ir Zeilīte. Sēž ar zekiem kamerā. Nevar uz savām puķītēm skaistajām paskatīties. Žēl man tās Zeilītes. Nekas tur tāds jau slikts ļoti nav, kā duraciņu drusku pap**a. Bet redzi kā – vara sliktāka vēl par velnu. Velns vismaz žēlo tādus priesterīšus nelaimīgus.         

Tu tāds Andrej viltīgs esi ļoti, es tevi pazīstu. Bet vispār priestera nodarbošanās tāda nav grūta ļoti, braukā apkārt un muldi muļķības visādas, tantiņas dievina, meitenes iemīlās, kamēr jauns esi. Nezinu par meitenēm vai esi pi**s viņas. Es laikam visas izp***u, kuras tur tādas padevīgākas. Nu bet katram tā saprašana un izvēle sava, interesanti būtu parunāt ar tevi bez maskas. Bet man pašam arī daudz visādu problēmu un darīšanu kā jau velnam.

Neiesaku Andrej ar mani cīnīties, tur savus tos pātarus skaitīt. Sitnieks tāds bija, kas ar Sātanu cīnījās – nosprāga nelaimīgais. Vēl šodien dzīvs būtu, ja tik stulbs nebūtu.

Ja nedabūsi naudu, tad pats vainīgs. Tiksi pie liela kauna.

Ar cieņu un mierīgu dzīvi vēlot. Misters Velns.

Priesteris uz vēstuli nereaģēja un pēc četrām dienām saņēma vēl vienu.

Te velns atkal tevi patraucēja.

Zini, tā padomāju, ka tas puisis, var arī neatzīties, ka tu viņu izp***s esi, varbūt vairāk tādu ir, kas to lai zin, dieva tā kunga ceļi neizdibināmi ir, tāds tur pantiņš dieva grāmatā rakstīts ir, bet es jau kā velns, labs dieva ceļu izpētes speciālists esmu. Tu labāk Andrej samaksā man. Mierīgi dzīvosi vienkārši. A tā uztrauksies visu laiku, a no uztraukuma arī veselība sliktāka paliek. Man ta nekā nav pret tevi personīgi. P*s tu ko tu gribi manis pēc. Bet redzi mīļais, es strādāt negribu, tāpēc man tāds darbs ir, drusku apcirpt vilkus aitu ādās, jeb tās ādas. Tā ka labi padomā, vai man nemaksāt. Saku, mierīgi nodzīvosi atlikušo dzīvi savu bezjēdzīgo. Lai tev kaislīgi grēki, Velns.

Pēc otrās vēstules priesteris atstāstīja to saturu vairākiem saviem draudzes locekļiem, un informācija par tām nonāca arī līdz raidījumam “Aizliegtais paņēmiens”. Priesteris Trapučka bija gatavs dalīties, jo ir satraukts, ka tiek nepatiesi apsūdzēts, nomelnots, ir apdraudēta viņa reputācija un izspiesta nauda. 

“Esmu drošs par to, ka Jēzus zina visu manu dzīvi, un tāda grēciņa man nav, kā šis “Misters Velns” šeit grib man piedēvēt. Tāpēc arī es vēlējos atnākt uz televīziju,” vēstuli komentēja priesteris.

Priesterim Trapučkam adresētā vēstule 1min

Iemeslus vēstulei grūti saprast

Andrejs Trapučka ir katoļu priesteris, kurš šobrīd kalpo Ilūkstē. Bērnību un skolas gadus viņš pavadījis Zemgales pusēs Skaistkalnē. Toreiz viņu vairāk saistījusi elektronika, bet reiz, pēc kāda laimīga notikuma, kad viņu varēja ievainot, bet neievainoja lidojošs āmurs, viņš izvēlējies garīdznieka ceļu.                  

Trapučka studējis Rīgas Garīgajā seminārā, pēc tam kalpojis Rīgā, tad Latgalē – Rēzeknē un Gaigalavā, tad atkal Rīgā – katoļu baznīcā līdzās Rīgas pilij. Tad atkal pārcēlies, līdz nonācis Latgalē – Ilūkstē.

Priesteris Andrejs Trapučka Foto: Latvijas Televīzija

Par to, ka viņš neesot darījis pāri nevienam bērnam, Trapučka ir drošs, bet nav skaidrs, kāpēc tieši viņš saņēmis šādu vēstuli.

“Grūti saprast, nezinu, jā. Nu viņš raksta – varbūt es arī esmu no tiem, kas cīnās pret velnu, jo es arī lasu tās eksorcisma lūgšanas, cilvēkiem palīdz. Šodien arī brauks viena ģimene no Ādažiem 10 cilvēku sastāvā, mums būs tikšanās Alberta baznīcā, lūgsimies. Tās atbrīvošanas lūgšanas – eksorcisms,” pieļāva priesteris.

Eksorcisms ir ļauno garu, velna un apsēstības izdzīšana. Eiropā turpinās šo darbību praktizēšana, lai gan bijušas diskusijas par to, kā šādas darbības ietekmē cilvēku.

Priesteris vēršas policijā

Trapučka nevarēja iedomāties kādu konkrētu cilvēku, kurš varētu slēpties aiz šantāžas, tomēr atzina, ka labprāt ar viņu aprunātos.

Pēc vēstuļu saņemšanas priesteris vērsās policijā, kas sāka resorisko pārbaudi.

Neatkarīgi no tā, ir vai nav “velnam” kas zināms, vai arī tas viss ir blefs, par naudas izspiešanu ir paredzēta kriminālatbildība – līdz pat pieciem gadiem cietumā. Un arī, ja “velna” rīcībā ir kādas ziņas par izdarītu noziegumu, tad sods par neziņošanu – līdz diviem gadiem cietumā.

Priesteris par vēstulēm ir ziņojis arī savai vadībai. Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs, kurš ar situāciju ir iepazinies, norādījis, ka viņš droši var turpināt savu darbu – uz nepārbaudītu apsūdzību pamata baznīca lēmumu atstādināt garīdznieku no kalpošanas nepieņem.

Vienlaikus arhibīskaps Stankevičs pastāstīja, ka iepriekš šādi šantāžas gadījumi Latvijā nav zināmi, bet ir informācija par naudas izspiešanas gadījumiem rietumvalstu baznīcās:

“Tieši tāpēc ir nepieciešama Baznīcas un valsts iestāžu sadarbība.

Katrā ziņā, nevajadzētu steigties ar “birku” piekāršanu un uz baumu pamata graut garīdznieku cieņu un reputāciju.

Kā to parāda gadījumi katoļu Baznīcā, piemēram, Austrālijas kardināla Pella lietā, apsūdzība bija safabricēta un garīdznieks, būdams nevainīgs, pavadīja ieslodzījumā ilgāku laiku.”

Par ko liecina e-pasts?

“Aizliegtais paņēmiens” smalkāk izpētīja priesterim adresētās vēstules, izpētot e-pasta detaļas, rakstības stilu un arī tehnisko pusi.

E-pasts: [email protected]

Kas ir domāts ar “harema digital” nav zināms, bet “diabel” poļu valodā nozīmē “velns”. Tātad kāds sakars ar Poliju. 

“Nevajag Andrej to naudu žēlot, nav jau tas galvenais dzīvē.”

Nevarētu teikt, ka gramatiski vēstule būtu ideāla, bet lielākoties komati ir lietoti pareizi, vārdos arī nav kļūdu, arī prievārds iz- nav pārvērties par is-, ja tam seko nebalsīgs līdzskanis.    

“No tantiņām vecām,” nevis “no vecām tantiņām”

“Uz savām puķītēm skaistajām,” nevis “uz skaistajām puķītēm”

“Velns vismaz žēlo tādus priesterīšus nelaimīgus,” nevis “nelaimīgus priesterīšus.”

“Muldi muļķības visādas,” nevis “muldi visādas muļķības.”

Vēstules stilistikā viena ļoti uzkrītoša un pat vērtīga detaļa, kas var noderēt tālāk autora atšifrēšanai – “velns” konsekventi lieto apgriezto vārdu formu, kas raksturīga poēzijai. 

“Ieskaiti naudu uz šo Bitcoin kontu.”

Kriptovalūtas “Bitcoin” konts tomēr nav kuram katram – vajadzīgas zināšanas par kriptovalūtām un datoru pasauli.

“Nezinu par meitenēm vai esi pi**s viņas. Es laikam visas izp***u, kuras tur tādas padevīgākas.”

Kopumā vēstules, varētu teikt, ir pieklājīgas, izņemot vienu rupju vārdu, kas tiek lietots vairākkārt.

Tehnoloģiju eksperts: Šis cilvēks ir amatieris

Tehnoloģiju eksperts Elviss Strazdiņš, izpētot e-pastus, secināja, ka šis bijis mērķēts uzbrukums. Lielākoties kibernoziegumi mēdz būt nemērķēti – ar robotu palīdzību krāpnieku vēstules tiek sūtītas daudziem. Šis nav tas gadījums.

“Tur bija daudzi fakti pieminēti un bija arī valoda, kas izskatījās, ka nav ģenerēta ar mākslīgo intelektu. Jo uzrakstīt ar tādām tipiskām latviešu kļūdām un izmantot kaut kādus žargonus, to varēja tikai kāds no Latvijas,” secināja Strazdiņš.

Tehnoloģiju eksperts Elviss Strazdiņš Foto: Latvijas Televīzija

Svarīgi arī noskaidrot, vai ļaundaris, lietojot un reģistrējot konkrēto e-pastu, ir lietojis VPN starpniecību, kā to bieži darot jau rūdīti noziedznieki.      

“Pārsvarā šie e-pasti nāk no “Gmail”, un tā shēma, darbību virkne, lai atklātu e-pasta īpašnieku, ir diezgan gara. Pirmkārt, būtu jāsazinās ar pašu “Google”, kam pieder “Gmail”, tas jau būtu problemātiski. Ja viņi tiešām piekristu sadarboties, viņi pateiktu, no kurienes ir pieslēdzies cilvēks, kurš šo e-pastu reģistrē. Tas, visticamāk, būtu VPN jeb privātais tīkls. Tad būtu jāsazinās ar šī privātā tīkla īpašnieku un jāsūta tieši tāds pats pieprasījums ar lūgumu, no kādas IP adreses ir pieslēdzies tas cilvēks pie VPN, jo parasti krāpnieki nav tik dumji. Viņi neslēdzas pa taisno serveriem bez VPN.”

Tomēr, ja krāpnieks izmanto mājas internetu, tad viņu atrast ir daudz vieglāk, skaidroja Strazdiņš.

Tad ar policijas starpniecību pie interneta pakalpojumu sniedzēja jānoskaidro, kura persona izmanto konkrēto IP adresi.

Savukārt ar neapbruņotu aci varot redzēt, ka ar savu “Bitcoin” kontu “velns” gan ļoti neslēpjas.

“Mēs paskatījāmies šo konkrēto kontu, tur bija apgrozījums padsmit eiro apjomā. Šis ir vēl viens pierādījums, ka šis cilvēks ir amatieris. Ja viņš nebūtu, viņš šajā kontā neskaitītu iekšā kriptovalūtu, neskaitītu to projām, jo tās ir vēl papildu pēdas. Tas, ko dara profesionāļi, katram no šiem uzbrukumiem viņi veido jaunu kriptovalūtas maku. Kurš ir pilnīga nullīte. (..)

Šeit mēs skatījāmies – tā nauda, kas tur nāca iekšā ārā, bija biržas konti. Kas nozīmē, ka es varu sazināties ar biržu un pateikt, kurš šajā laikā lietoja šo adresi.

Un līdz ar to tas būtu vēl viens veids, jo, lai biržā apgrozītu kaut kādu naudu, ir jābūt KYC jeb cilvēku pārbaudei. (..) Tas, ko mēs sapratām, ka šim cilvēkam ir saistība ar IT. Viņš ir ziedojis kaut kādiem IT projektiem. Arī pats šur tur ir runājis par IT.”

Tātad policija var pajautāt biržai, un “Bitcoin” konta saimnieks būs atšifrēts.

Kāpēc šāda vēstule?

Pēdējo 20 gadu laikā katoļu baznīcu aizēno skandāls pēc skandāla. Gaismā nāk fakti par to, kā katoļu garīdznieki seksuāli izmantojuši nepilngadīgas personas, kas ir bijušas pietuvinātas baznīcai. Skandāli uzvirmojuši visā pasaulē.  

Visspilgtāk šo problēmu izgaismoja 2016. gada filma” Spotlight” jeb “Uzmanības centrā”, kas ieguva arī “Oskara” balvu. Filma stāsta par amerikāņu žurnālistu komandu, kas no dažām upura liecībām sāk plašu izmeklēšanu, fiksējot ne tikai pašus seksuālos varmācības faktus, bet arī to, kā katoļu baznīca slēpa šos gadījumus, aizdomās turētās personas nevis izraidot no baznīcas un tās tiesājot, bet pārceļot no vienas draudzes uz citu.

Sākumā katoļu centrs Vatikāns uz to visu reaģēja negribīgi, bet, saprotot, ka var zaudēt gan reputāciju, gan ticīgos, arī pati baznīca sāka šo visu analizēt. Tapa dažādi pētījumi, un viens tāds tika prezentēts 2018. gada Vācijas Bīskapu konferencē par laika posmu no 1946. līdz 2014. gadam. Pētījumu veikusi neatkarīga pētnieku grupa no Vācijas universitātēm.

Četrus gadus ilgušajā pētījumā lasāms par 3677 nepilngadīgajiem (62,8% no upuriem – zēni), kas 68 gadu laikā bija piedzīvojuši seksuālās vardarbības epizodes.

Noziegumu veicēji bija priesteri, diakoni, reliģisko kopienu pārstāvji.

Savukārt 2021. gadā izmeklēšanas komisija Francijā secināja, ka kopš 1950. gada Francijas katoļu baznīcā seksuāli izmantoti vismaz 216 000 bērni.

Latvijā šobrīd fiksēti daži šādi gadījumi.

2011. gadā pēc pedofilijas pantiem tika notiesāts luterāņu mācītājs Agris Pāvils Lēvalds. Skaļākā lieta katoļiem savukārt bija ar priesteri Pāvelu Zeiļu, kuru šobrīd līdzīgos nodarījumos par vainīgu atzinusi pirmās instances tiesa. Vēl šobrīd aktīvā tiesas procesā ir lieta par katoļu priestera Krišjāņa Damberga iespējamo seksuālo vardarbību pret nepilngadīgu personu.

Visu neglaimojošo notikumu rezultātā Vatikāns sāka izstrādāt iekšējos noteikumus, kā šādus gadījumus nepieļaut, kā ziņot, kā izmeklēt un arī kā tiesāt. 2023. gada martā apstiprināts likums ar nosaukumu “Vos estis lux Mundi” jeb tulkojumā no latīņu valodas – “Jūs esat pasaules gaisma”.

Paši katoļi to visu tagad sauc par nulles toleranci, paskaidroja katoļu priesteris Toms Priedoliņš:

“Par nulles toleranci sāka runāt jau pāvests Benedikts, bet pāvesta Franciska laikā, kad viņš ļoti stingri iestājas arī par šo nulles toleranci. Kas nozīmē – nekādas iecietības pret izmantotājiem, var teikt, noziedziniekiem. Nav runas pat par piesegšanu, bet, ja ir viens gadījums, ja ir ticams gadījums, pierādīts, ka tad arī ir priestera vai bīskapa, vai diakona atstādināšana pilnībā no kalpošanas bez iespējām atgriezties.”

Viens no sava veida preventīviem pasākumiem – ieviesti īpaši kursi tiem, kuri draudzē strādā ar bērniem. Viņš pats pirms sešiem gadiem Romā izgājis īpašu apmācību, un tagad pats vada šos kursus.

Priesteris Toms Priedoliņš Foto: Latvijas Televīzija

Viens no “sērgas” iemesliem – celibāts?

Viens no iemesliem, kas izskan, meklējot cēloņus šai “sērgai” katoļu baznīcā – celibāts jeb aizliegums katoļu bīskapiem un priesteriem veidot ģimeni un caur to realizēt arī sevi seksuāli.

Pērnā gadā beigās, kad Vatikāns rīkoja preses konferenci un viens jautājums bija arī par celibāta ietekmi, Vatikāna garīdznieks kardināls Šons O’Mallijs uz to atbildēja šādi:   

“Es nekad neesmu redzējis nopietnus pētījumus, kas norādītu, ka celibātam un seksuālajai vardarbībai ir saistība. (..) Esam pārliecināti, ka celibāts nav pedofilijas cēlonis.”

Salaspils draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs gan uzskata, ka celibāta faktoru tomēr nevar neņemt vērā:

“1967. gadu mēs atzīmējam kā seksuālās revolūcijas, seksuālās brīvlaišanas laiku, kad, balstoties uz Frankfurtes Marksistu skolu, tika pārskatītas dažādas uzvedības normas, un arī baznīcā iestājās zināma veida krīze. Tas bija pēc Otrā Koncila, kad šķita, ka arī baznīca tūlīt atcels celibātu, un garīdznieki tūlīt varēs precēties. Arī sabiedrībā sāka izplatīties tādas brīvas uzvedības normas, un es domāju, ka daudzi šie skandāli ir saistīti ar to, kad šos garīdzniekus formēja priesterībai, šie jautājumi par seksualitāti bija tabu tēma. Viņi šo seksualitāti apslāpēja, apraka vai nostūma malā.

Tad, kad visā sabiedrībā tas “izsprāga ārā”, viņi baidījās būt atklāti un aiziet prom no priesterības, un nolēma dzīvot dubultu dzīvi.

Vai nu tā ir kāda sieviete, bet tiem, kuriem bija diemžēl kāda nosliece uz pedofiliju vai uz šiem sakariem ar mazgadīgiem, tad šī tieksme arī tika izpausta.”

Prāvests Ilmārs Tolstovs Foto: Latvijas Televīzija

Baznīca esot domājusi arī par risinājumiem. Viens no tiem – stingrāk vērtēt, vai topošais garīdznieks ar celibātu spēs tikt galā.      

“Tā lielākā problēma ir tā, ka puisis 18 gados iestājas seminārā, un viņam tā seksualitāte vēl nav tā attīstīta. (..) Visas meitenes no viņa turētas attālumā, viņš tā kā tādā skafandrā, stikla burkā audzis. (..) Pēkšņi desmit gadi priesterībā, un viņam viss “sprāgst ārā”, viss, kas bija apslēpts, viss, ka bija nolikts, nāk ārā. (..) Ir svarīgi jau garīgajā seminārā veikt šo konfrontāciju.

Tāpēc ir labi, ja kandidāts ir iemīlējies, viņam ir attiecības ar sievietēm, ka viņš ar viņām komunicē, lai saprastu, vai tu esi gatavs vai ne.

Ārzemēs arī iesaka pagarināt šo formācijas laiku. Tie ir seši gadi, bet iesaka pagarināt, ja kandidāts vēl nav nobriedis,” skaidroja Tolstovs.

Savukārt otrs risinājums būtu citādi traktēt pašu celibātu, kas jau sākotnēji nozīmēja, ka kļūt par garīdznieku drīkstēja arī precēti vīrieši, un arī turpināt ģimenes dzīvi, bet nedrīkstēja precēties, jau esot garīdznieka kārtā. Pie šīs normas, iespējams, varētu atgriezties.

Atcelt celibātu gan Baznīca nebūtu gatava, uzsvēra Tolstovs.

“Aizliegtā paņēmiena” aptaujātie priesteri uzsvēra – uz šī viļņa tomēr nevajag visus samest vienā maisā un pie mazākajām aizdomām apsūdzēt un tiesāt. Šajā ziņā katoļi atsaucas uz gadījumu ar Austrālijas kardinālu Džordžu Pellu, ko iepriekš pieminēja arī arhibīskaps Stankevičs.     

“Velns” – 50 gadus vecs rēzeknietis

Priesteri Trapučku šantažējušais “velns” tomēr izrādījās ne pārāk gudrs, pēc veiktās izmeklēšanas secināja “Aizliegtais paņēmiens”.

Savu IP adresi viņš nebija kārtīgi slēpis, un atklājās, ka “velns” nav nekas pārdabisks, bet gan 50 gadus vecs vīrietis no Rēzeknes.

Tas apgalvojams ar 95% varbūtību, atstājot 5% tikai kādam brīnumam.

Apskatījis Otto (vārds mainīts) fotogrāfiju, priesteris Trapučka viņu atpazina. Viņš esot dēls kādai viņa draudzes loceklei laikā, kad viņš kalpoja Rēzeknē. Ar Otto viņam nekādu lielu darīšanu neesot bijis, bet viņa mamma ir bijusi ļoti dievbijīga un allaž pieminējusi dēlu.

Priesteris Trapučka Rēzeknē kalpoja no 1988. gada līdz 1996. gadam. Pašam priesterim 1988. gadā bija 35 gadi, kalpoja Rēzeknē līdz aptuveni 45 gadu vecumam, savukārt Otto 1988. gadā bija 14 gadu, bet 1996. gadā – 22 gadi.

Otto skolas biedrene viņu atceras daļēji:

“Viņš bija sācis mācīties par priesteri, bet pēc tam kaut kas viņam nesanāca. Nezinu, kāpēc viņš neturpināja mācības. Vēl viņam ir tāda ļoti nejauka aizraušanās – viņš pīpē visu, pērk un pasūta internetā visādas zālītes, Viņš ir tāds interesants kaut kā, viņš dažreiz izdomā, ka viņš tā kā strādāt negrib, jo viņš tāpat gudrs.”

Jāatzīmē, ka nevēlēšanos strādāt Otto arī pats pieminējis anonīmajā vēstulē.      

“Redzi mīļais, es strādāt negribu, tāpēc man tāds darbs ir, drusku apcirpt vilkus aitu ādās.”

Skolasbiedrene arī pastāstīja, ka Otto esot datorspeciālists.

Meklējot viņa vārdu Uzņēmumu reģistrā, atrod vienu firmu, kurai gan faktiski nekāda apgrozījuma nav.

Vēlāk “Aizliegtais paņēmiens” noskaidroja, ka Otto šobrīd nestrādā, finansiāli viņu atbalstot māte, kas saņem vecuma pensiju.  

Vēl raidījums noskaidroja, ka Otto mācījies Polijā. Šeit jāpiemin vārds “diabel” poļu valodā, kas izmantots e-pasta adresē.

Otto ir gana aktīvs arī sociālajos medijos, piemēram, saziņas vietnē “Threads”, kur raksta un prātuļo par mākslīgo intelektu un datoru lomu cilvēces attīstībā. Ar komatiem viņam viss lielākoties ir kārtībā.

Rakstībā novērojama arī iepriekš “Misteram Velnam” raksturīgā apgrieztā vārdu forma.

Telefonsarunā ar priesteri visu noliedz

“Aizliegtā paņēmiena” rīcībā nokļuva arī Otto tālruņa numurs. Vīrietim piezvanīja viņa šantāžas upuris – priesteris Trapučka. Sākumā gan priesteris radīja iespaidu, ka interesējas par to, kā klājas Otto mātei. Kad sāka vaicāt par e-pastu, ko Otto viņam sūtījis, vīrietis visu noliedza.

“Nē, kāpēc es? Es nekādus velnus nezinu. Ko jūs man tagad stāstat, es neko nezinu.”

Otto liedzas, norādot, ka vienīgi reiz esot priesteri apsveicis Jaunajā gadā. Trapučka gan šādu faktu neatcerējās.

Tikpat sparīgi to, ka būtu vēstules autors, Otto telefonsarunā noliedza arī “Aizliegtā paņēmiena” žurnālistei, kļūstot arvien dusmīgāks.

Priestera un žurnālistes saruna ar vēstules autoru 6min

Pēc šīm telefonsarunām no servera pazuda domēns “harema digital”, pie kā bija piesaistīta arī e-pasta adrese [email protected], no kā rakstītas vēstules. Lielas aizdomas, ka “velns” dzēš pēdas.

Bet vai “velnam” tomēr ir kaut kas zināms par puisēniem jeb kas, iespējams, notika laikā, kad Otto auga un priesteris Trapučka kalpoja Rēzeknē?

Sazvanīts atkārtoti, Otto noliedza, ka atcerētos kādus pārkāpumus no garīdznieku puses. Savukārt priesteri Trapučku viņš atcerējās kā “īpaši garīgu cilvēku”.

Tikmēr priesteris atzina, ka labprāt Otto satiktu personīgi, lai izrunātos:

“Gribētos ar viņu tomēr satikties personīgi, tad varētu labāk viņu atcerēties, iepazīt, no otras puses, – jau gribas viņu glābt. (..) Negribētos viņu pamest kaut kādā bedrē. Mēģināšu viņam vēl zvanīt, runāt ne no tādas uzbrukuma pozīcijas, bet drīzāk varbūt palūgt – nedari tā. Bet var “aiztaisīties ciet”. Man dikti gribas glābt dvēseles. Ja tas būtu kāds tik bezkaunīgs, kā tajās vēstulēs, tekstos parādās, tad jau… Viņš tur arī saka, ka nevajag par viņu lūgt Dievu. Tad tur nav ko pieskarties, pati Bībele, Svētie raksti saka, ka ir tāda kategorija grēku, par kuriem nevajag lūgties neko. Kuri konkrēti izvēlas draudzību ar Sātanu un tur redz karjeru tajā, un naudu tajā redz. Un tā viņi grib dzīvot. Ir, kas arī paraksta līgumus ar Sātanu.”